Foto – LETA

Draudus noraksta uz klaunu 4

Krievijas Valsts domes deputāts un Liberāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs (domē pārstāv 56 deputāti) Vladimirs Žirinovskis nesen publiski piedraudēja Baltijas valstīm un Polijai ar bombardēšanu, ja ES un NATO turpinās savu politiku pret Krieviju. 
Šie izteikumi izraisīja sašutumu latviešu sabiedrībā, bija arī Ārlietu ministrijas reakcija. Tomēr, kāpēc klusē Latvijas krievu sabiedrība? Vai tie cer, ka Latvijas bombardēšana viņus saudzētu?

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

“Baltijas valstis, Polija – tās vispār ir nolemtas. Tās tiks aizslaucītas. Tur nekā nebūs. Lai viņi – šo mazo pundurvalstiņu vadītāji – padomā, kā viņi sevi pakļauj sitienam! Tādēļ šeit, protams, ir Amerika – nekas tai nedraud, tā ir tālu, bet Austrumeiropas valstis pašas sevi, tā teikt, noliek pilnīgas iznīcināšanas draudu priekšā. Un vainīgas ir tikai tās pašas. Jo mēs nevaram pieļaut, ka no to teritorijas lidotu raķetes, lidmašīnas, kas vērstas uz Krieviju,” kanālā “Rossija 24” draudēja Žirinovskis, kurš minēja, ka bombardēšanai būtu jānorit vienlaidus.

Šo izteikumu dēļ uz Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai tika uzaicināts Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņš skaidroja, ka tie ir viena opozīcijas politiķa izteikumi un neatspoguļo oficiālo Maskavas nostāju. Te jāatgādina, ka V. Žirinovskis no 2000. līdz 2011. gada beigām ieņēma Krievijas domes vicespīkera amatu, bet pašlaik ir frakcijas vadītājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts Prezidenta mazākumtautību konsultatīvajā padomē ietilpstošās Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova Žirinovska izteikumus vērtē kā nereālus un ka šādi pazīstamais politiķis vēlas pievērst sev uzmanību. “Neesmu ārste, tomēr viņa izteikumi liek uzdot jautājumus par to, vai viņam nav kādas iekšējas problēmas,” teica J. Matjakubova. Turpretī Latvijas Krievu radošās inteliģences asociācijas vadītāja Svetlana Vodoleja diplomātiski atrunājās, ka liberāldemokrātu līderis neatspoguļo Krievijas oficiālo viedokli. Bet turpinājumā paskaidroja: “Kad Krieviju aplej ar netīrumiem, tā arī atbilstoši atbild. Tas ir neizmērojami stulbi, ka mazas valstis vēršas pret Krieviju. Krievija pati sevi var mierīgi pabarot,” teica S. Vodoleja. Viņa uzskata, ka Latvijai lielajā politikā jābūt neitrālai, jo tad mūsu valstij būšot labāka sadzīvošana ar Krieviju. Viņasprāt, dažādu valstu politiķi esot vainīgi pie tautu sanaidošanas.

Sabiedriskās organizācijas “Latvijas krievu nacionālās kultūras autonomija” vadītājs Mihails Gavrilovs vērtēja, ka Žirinovskis izteicies viņam raksturīgajā stilā: “Ne jau pirmo reizi viņš izsakās emocionāli un vispirms pasaka, bet pēc tam domā.” Gavrilovs uzskata, ka Latvijas krieviem nevajadzētu rīkot protesta akcijas pret Žirinovska izteikumiem, jo neesot jau iemesla uztvert nopietni “politiskā klauna” izteikumus.

“Mēs karu nevēlamies, taču radikāliem Latvijas un Igaunijas politiķiem vajag domāt, to skaitā Rinkēvičam, kurš trīs dziedātājus neielaida uz “Jauno vilni”,” teica Jēkabpils krievu biedrības “Rodņik” vadītāja Nataļja Čehova. Viņa piebilda, ka arī emocionālos izteikumos esot kāds patiesības grauds. “Ja pie Krievijas robežām parādīsies svešs karaspēks, tas radīs reakciju no otras puses,” teica N. Čehova. Viņa uzskata, ka Latvijas krieviem nevajag protestēt pret V. Žirinovska izteikumiem, jo tam neesot iemesla.

Turpretī Saldus Krievu kopienas vadītāja Ludmila Žiznevska pieļāva, ka šādiem protestiem varētu būt pamats. Viņa sprieda: “Žirinovskis varbūt tik skarbi izteicies, lai pārbaudītu Baltijas valstu un Polijas politiķu reakciju.” Žirinovska scenārijs? “Tad ies bojā krievi, lietuvieši, latvieši, igauņi un poļi. Liktenis mūs ir savienojis, mēs neatdalīsimies,” teica L. Žiznevska, kura Žirinovski necienot.

Viedoklis

Ojārs Skudra, Latvijas Universitātes asociētais profesors politiskajā komunikācijā: “Pieļauju, ka Žirinovska vēstījuma galvenais adresāts bijusi Krievijas attiecīgi noskaņotā iedzīvotāju daļa un atsaucību varētu rast arī daļā Krievijas militāro aprindu un starp cilvēkiem, kas atbalsta “Krievu zemju apvienošanu”, taču ne starp Krievijas prezidenta Vladimira Putina līmeņa cilvēkiem. Žirinovski oficiālās aprindās citās valstīs uztver kā vienu no Krievijas domes frakciju vadītājiem. Krievija paplašina savas militārās spējas, kas liecina, ka tā ne tikai domā, bet arī gatavojas militārām darbībām.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.