Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Armands Krauze, Māris Kučinskis un Augusts Brigmanis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Armands Krauze, Māris Kučinskis un Augusts Brigmanis.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Arvien vairāk ZZS biedru izsakās par sadarbību ar “Saskaņu” 48

Lai gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderi joprojām stāsta, ka nākotnē nav iecerēta nekāda sadarbība ar “Saskaņu”, to darīt kļūst arvien grūtāk. Ne visi partijas pārstāvji ir iemācījušies pareizo “skaitāmpantiņu”, bet tieši raida pretējus signālus – sadarbība ir apspriežama. Turklāt to nedara vis kādi margināli ierindas biedri, bet vieni no redzamākajiem zaļzemnieku pārstāvjiem gan pašvaldībās, gan Saeimā un Eiropā. Lūk, daži piemēri. Pagājušonedēļ iespējamais ZZS kandidāts Rīgas mēra amatam Viesturs Silenieks pieļāva iespēju galvaspilsētas pašvaldībā sadarboties ar “Saskaņu”. Decembrī sarunā ar žurnālistiem līdzīgu sadarbību nacionālā līmenī neizslēdza arī ZZS Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, tobrīd priecājoties par saskaņiešu atbalstu premjera Māra Kučinska (ZZS) rosinātajai nodokļu reformai. Vēl pirms tam ZZS eirodeputāte Iveta Grigule kopā ar Andreju Mamikinu (“Saskaņa”) balsoja pret Eiropas Padomes rezolūciju cīņai ar Krievijas propagandu (turklāt viņa ar Mamikinu arī draudzīgi mainās ar radiniekiem ienesīgajos palīgu amatos). Turklāt baumas par šādu scenāriju klejo jau labu laiku.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze gan stingri noraida iespējamu partiju tuvināšanos. “Vienreiz šīs spekulācijas ir jāizbeidz! Nekāda sadarbība ar “Saskaņu” nav iespējama ne šajā Saeimas sasaukumā, ne pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām!” uzsvēra Krauze. Partijas pārstāvji, kuri par šādu iespēju izteikušies pozitīvi, esot pārprasti. ZZS līderis pēc tam ar viņiem esot runājis un viņi apstiprinājuši, ka nav domājuši koalīcijas veidošanu ar “Saskaņu”.

Bažas par ZZS politiskā kursa maiņu pauduši arī koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības un “Vienotības”. Tomēr A. Krauze uzsver, ka arī ideoloģijas ziņā ZZS esot stingra: “Mēs esam nacionāli centriska politiska apvienība. Latvijas Zemnieku savienība pat ir vairāk labēja partija, un mūsu moto ir “Par Latviju – nacionālu, daiļu un spēcīgu!”. Zaļā partija, atšķirībā no vairākuma Eiropas zaļo, nav kreisa. Arī mūsu reģionālajiem partneriem nevar pārmest patriotisma trūkumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Politologs Ivars Ījabs gan ir citās domās. “Pēdējā laika notikumi ar ZZS ilustrē vienu labi zināmu, bet līdz šim ne tik uzkrītošu šā politiskā spēka īpašību – ZZS ideoloģija, it īpaši ārpolitiskos jautājumos, nav spēcīgi definēta un partijai šī joma pat īpaši neinteresē. ZZS ir tipisks saimniecisko darboņu politiskais spēks, kas ir ļoti elastīgs jautājumos par sadarbības partneriem. Šī ideoloģiskā neskaidrība ir savā ziņā arī spēcīgā puse. ZZS ir kā vienkāršs un bezgaumīgs bistro, kur varbūt ēdienkartē nav augstas klases ēdienu, bet katrs var atrast ko sev tīkamu: vieni – vārītus zirņus, otri – pelmeņus. Tādēļ tautai tas tuvāks,” saka politologs. Viņš spriež, ka pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām tīri teorētiski varam nonākt situācijā, kad starp latviskajām partijām koalīcija nav iespējama. Šādos apstākļos tieši ZZS varētu kļūt par to politisko spēku, kas “pastieps saskaņiešiem draudzīgu roku pāri citu partiju novilktajām sarkanajām līnijām”. ZZS gan parasti ļoti rūpīgi seko socioloģiskajām aptaujām un izvairās spert vēlētāju vidū neviennozīmīgi vērtētus soļus. Savulaik Zatlera Reformu partijas reitingu sāpīgi iedragāja koķetēšana ar “Saskaņu” valdības veidošanas laikā. Ījabs gan prognozē, ka ZZS vēlētāji sadarbību ar “Saskaņu” uztvertu mierīgāk: “To visu, protams, pasniegs pareizā mērcē. Piemēram, ka šāda sadarbība nepieciešama nacionālo interešu vārdā, ka premjers būs no latviešu partijas, ka “Saskaņai” valdībā nebūs ārlietu ministra amata, bet tikai saimnieciskas jomas, piemēram, ceļu remontēšana un ekonomisko attiecību stiprināšana ar Krieviju. Turklāt apsolīs kādu saldo ēdienu ekonomisku labumu jomā, un šis “bistro” būs tikpat iecienīts kā pirms tam.” Politologs arī atgādina, ka Kremļa propagandas kanālus iecienījuši arī daudzi latvieši, tostarp ZZS vēlētāji. Daudziem no viņiem tuvas šķiet tēzes par draudzīgu sadzīvošanu ar austrumu kaimiņu ekonomisko interešu vārdā, savukārt globālās ģeopolitikas peripetijas viņus nemaz neinteresē.