Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Draugos ar putnu zirnekļiem


Kopā ar INGARU, KRISTU un viņu trīsgadīgo dēlēnu DAINI SILIŅU ģimenes mājoklī Ikšķilē mīt ne tikai šeltiju šķirnes suņuks Čaks, divi kaķi – Anse un Rikijs – un varavīksnes krabītis, bet arī putnu zirnekļu saime. Par krabīti stāstījām jau agrāk, šoreiz – par zirnekļiem.


Ingars atceras, ka zirnekļi viņam ļoti patikuši jau bērnībā. Noķēris krusta zirnekli, ielicis burciņā un vērojis, kā tas uzvedas. Devies arī uz mežu, lai vērotu tur mītošos zirnekļus. 


Putnu zirnekļus Ingars audzē jau septīto gadu. Agrāk viņa zirnekļu pulks bija vēl kuplāks – 50 līdz 60 eksemplāri, turklāt daļa no tiem indīgi, atceļojuši no Āzijas. Bet, kad pasaulē nāca mazais Dainītis, Ingars nolēma neraustīt “velnu aiz ūsām” un toksisko putnu zirnekļu audzēšanu pārtrauca. Indīgos zirnekļus lēti pārdeva vai uzdāvināja. Tagad viņa kolekcijā ir apmēram 20 pieauguši neindīgi radījumi un tādi, kuru kodums nav bīstamāks par lapsenes vai bites dzēlienu. Atsevišķā terārijā mitinās bariņš zirnekļu mazulīšu. Pirmajā attīstības stadijā putnu zirnekļu bērni ir tikai aptuveni 7 mm lieli. Bet Ingars stāsta, ka ceļš līdz mazuļu pasaulē nākšanai ir diezgan garš un sarežģīts. Galvenokārt tāpēc, ka nešpetnās zirnekļu dāmas savus kavalierus bieži vien apēd jau pirms pārošanās vai tās laikā. Zirnekļu tēviņš, sitot kājas pret zemi un veidojot noteiktu dejas ritmu, tuvojas mātītei, liekot saprast, ka ir nopietns kavalieris, un lūdz neapēst. Taču arī šī deja zirnekļu mātītes bieži neattur no ļaunā soļa. Ingars teic – grūti saskaitīt tās vakara un nakts stundas, kuras viņš pavadījis, vērojot putnu zirnekļu kāzu dejas un vaktējot, lai dāma pielūdzēju neuzliek “uz zoba”. 


Tieši pārošanās un medīšanās process ir tas, kas Ingaram tik ļoti patīk putnu zirnekļu uzvedībā. Visādi citādi tie nav diez cik atraktīvi – laiku lielākoties pavada mazkustīgi sēžot, ik pa brīdim tikai pakustinot kājas. Bet, kad pienācis medīšanas laiks, tie kļūst daudz aktīvāki. Vienas sugas zirneklis kukaini vai mazu mugurkaulnieku pirms notiesāšanas notver paša austā tīklā, cits – ātri ievelk alā. Sataustīt medījumu putnu zirneklim palīdz matiņi uz ķermeņa, jo redze šīm radībiņām ir ļoti vāja – tie spēj tikai atšķirt dienu no nakts. Ar matiņiem zirneklis uztver arī vibrāciju, un arī skaņu un medījumu sajūt kā vibrāciju. Bet ar matiņiem, kas atrodas uz pēdām, putnu zirneklis spēj noteikt garšu. 


Ingars piekodina – ja esat nolēmis iegādāties putnu zirnekli, vispirms uzziniet, kurā reģionā ir viņa dzimtene. Šīs radībiņas lielākoties ieved no Āzijas un Dienvidamerikas, retāk – no Āfrikas. Āzijas putnu zirnekļi ir indīgi, to uzvedība neprognozējama, spēj ļoti ātri pārvietoties. Dienvidamerikas zirnekļi ir mierīgāki, aizsargājas pasīvi – nevis kožot, bet metot matiņus, kas cilvēkam izraisa ādas vai acu kairinājumu. Ja Dienvidamerikas zirneklis tomēr ir iekodis, cilvēkam sekas nebūs letālas, jo šī indes deva paredzēta tikai nelielu dzīvnieciņu nogalēšanai. Arī Āzijas un Āfrikas zirnekļa kodums nav nāvējošs, bet slimnīcā tā dēļ var nonākt. Veselības traucējumu pakāpe atkarīga no konkrētā cilvēka alerģiskās reakcijas uz kodumu. 


Atkarībā no vietas, kur zirneklis cēlies, tam jānodrošina atbilstoši apstākļi. Piemēram, Meksikas sarkanlocītavu putnu zirneklis brīvā dabā dzīvo pustuksnesī, tātad tam jānodrošina sausa, smilšaina vide, bet kāds no Brazīlijas mūža mežiem atceļojis eksemplārs mīl mitrumu, citam patīk purvaini apstākļi. 


Lielākais lepnums Ingara putnu zirnekļu kolekcijā ir divi goliātu sugas pārstāvji – blondais un rozā kāju goliāts. Lai gan “blondā” zirnekļu meitene vēl ir tikai pusaudze (6. attīstības stadijā), tā jau sasniegusi 16 cm garumu. Zirneklītei atlicis vēl tikpat ilgs attīstības ceļš, kāds jau noiets, un šajā laikā tā sasniegs aptuveni 30 cm garumu. Blondo goliātu zirnekļi no visiem sugas brāļiem ir arī vissmagākie – pasaulē lielākais šīs sugas pārstāvis sasniedzis 200 gramu svaru. Par īpaši vērtīgu putnu zirnekļu kolekcionāru vidū uzskata rozā kāju goliātu. Pieaudzis tas var sasniegt iespaidīgu izmēru – no 32 līdz pat 34 centimetriem. 


Putnu zirnekļi: 


dzimtene – Āzija, Āfrika, Dienvidamerika,


nakts dzīvnieki,


barība – kukaiņi (prusaki, circeņi, sienāži, drozofilas), retāk – nelieli mugurkaulnieki, 


jānodrošina 22 līdz 26 grādu siltums,


pieaugušos zirnekļus jāēdina 1 līdz 2 reizes mēnesī, mazos – katru dienu,


olas mātītes iznēsā kokonā, mazuļi izšķiļas no olām,


dzīves ilgums atkarībā no sugas – līdz 30 gadiem, turklāt tēviņu mūžs ir krietni īsāks. 


Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+