Dreimane konsultē “Latvijas Gāzi” tiesvedībās pret valsti; KNAB pārkāpumus nesaskata 4
Bijusī ilggadējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane kopš oktobra konsultē uzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) tiesvedībās pret valsti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņas rīcībā pārkāpumus nav saskatījis, 6.decembrī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums vērš uzmanību, ka iepriekš Dreimane slēgtās Ministru kabineta sēdēs kopā ar ministriem spriedusi par valsts stratēģiju attiecībā uz LG un viņai bijusi pieeja arī slepenai informācijai, bet tagad viņa gadu gaitā uzkrātās zināšanas var likt lietā, lai palīdzētu gāzes monopolista cīņā pret valsti.
LG valdes juridiskā konsultante Dreimane raidījumam norāda, ka viņai diskomfortu rada tas, ka valsts savulaik ir pieņēmusi lēmumu un uzņēmusies saistības uz vairākiem gadiem, bet tagad izliekas, ka šo saistību nav. Bijusī Valsts kancelejas vadītāja apgalvo, ka savas zināšanas vērš uz to, lai uzvarētu taisnīgums.
Kad Dreimane sāka strādāt LG, KNAB pieprasīja informāciju Valsts kancelejai, vai viņa ir pieņēmusi kādus lēmumus attiecībā pret LG vai arī kontrolējusi to. Likums nosaka, ka tādā gadījumā bijusī amatpersona šī komersanta interesēs strādāt nevarētu. Galu galā KNAB secināja, ka Dreimane ir ievērojusi interešu konflikta likuma normas. Tiesa, birojs nevērtēja, kādu informāciju par LG Dreimane ieguva valdības sēdēs, norāda “Nekā personīga”.
Pašreizējais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš atzīst, ka viņam kā Latvijas pilsonim liktos ļoti neētiski “strādāt kompānijā, attiecībā uz kuru, pat ja neesi tieši pieņēmis lēmumus, esi piedalījies visu jautājumu risināšanā, esi sniedzis padomus Ministru kabineta locekļiem, kā labāk aizstāvēt valsts intereses”.
Ņemot vērā, ka Dreimanes gadījums nav vienīgais, kad valsts ierēdņi pāriet strādāt uz “pretējo pusi”, arī Ģenerālprokurors Ēriks uzskata, ka regulējums šajā ziņā ir nepilnīgs un būtu maināms – bijušajām amatpersonām jāparedz kriminālatbildība, ja atklājas, ka valsts pārvaldē iegūto informāciju tās izmanto pret valsti.
Grozīt pastāvošo normatīvo regulējumu vēlas arī Konkurences padome (KP), jo arī tās darbinieki pāriet strādāt uz uzņēmumiem, kuriem padome piemērojusi miljonos mērāmas soda naudas.
KP jau nākusi klajā ar piedāvājumu likuma izmaiņām, lai neviens padomē strādājošais nedrīkstētu izpaust ziņas, kas iegūtas valsts iestādē, kā arī divus gadus pēc strādāšanas KP nedrīkstētu pāriet strādāt “otrā pusē”.
