Mobilā versija
+3.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
16. septembris, 2016
Drukāt

“Dridex” uzbrukums Latvijai: banku klientus aicina pārbaudīt aizdomīgus darījumus (1)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Ļaunprogrammatūra “Dridex” ir banku vīruss, kas nozīmē, ka tas uzbrūk banku klientiem, nevis bankām, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Svetlana Amberga.

“No šādiem banku vīrusiem cieš neuzmanīgi lietotāji, kuri ver vaļā nedrošus mēstuļu pielikumus, tieši tādēļ arī bankas aicina īpaši uzmanīgi izturēties pret e-pasta vēstuļu pielikumiem. Vīruss var izplatīties arī caur neatjauninātiem un līdz ar to ievainojamiem interneta pārlūkiem,” skaidroja Amberga.

“Šoreiz problēma ir ar lietotāja inficētām iekārtām, kas ļauj veikt internetbankas datu zādzību. Uzbrukums notiek, izplatot vīrusu lietotāju e-pasta vēstuļu pielikumos “.doc” vai “.xls” formāta failā,” turpināja Amberga.

Viņa ieteica internetbanku lietotājiem sekot līdzi savam finanšu izrakstam un pārbaudīt, vai neparādās aizdomīgi darījumi.

“Aizdomu gadījumā par datu nozagšanu nekavējoties jāsazinās ar savu banku,” piebilda “Cert.lv” pārstāve.

Uzmanīgi attiekties pret elektroniskajiem sūtījumiem un to pielikumiem šodien aicināja arī Latvijas Komercbanku asociācija un bankas.

“Latvijas Komercbanku asociācijas rīcībā nav informācijas, ka šie uzbrukumi līdz šim būtu bijuši sekmīgi. Latvijas Komercbanku asociācija atgādina, ka krāpnieku uzbrukumi pret jebkuras valsts, tajā skaitā Latvijas, bankām notiek nemitīgi, taču bankas seko līdzi notikumiem un tendencēm pasaulē, savlaicīgi gatavojas un ir gatavas ātri reaģēt incidentu gadījumā,” uzsvēra asociācijā.

Kā ziņots, Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra “Dridex”, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

“Pēc vairākiem klusuma mēnešiem “Dridex” ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,” norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. “”Dridex” citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.”

“Dridex” ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Parasti upura dators ar ļaunprogrammatūru tiek inficēts, uz e-pastu atnākot vēstulei ar “Word” vai “Excel” pielikumiem. To atverot, upura datoram tiek uzstādīts “Dridex”, kā mērķis ir zagt bankas informāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cīnās kā ar vējdzirnavām ar sekām,bet
    cēloni novērst pat negatavojas !
    VIENKĀRŠI JĀRAŽO DATORI AR
    DALĪTO ATMIŅU(programmu atmiņa atsevišķi
    un operatīvā atmiņa atsevišķi).
    Sen vairs nav vajadzības programmu
    atmiņai aizņemties daļu no operatīvās,
    vai otrādi !
    Fiziskos gigabaitus jau tā nezin ar ko
    piepildīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+