Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Drīkst nofilmēt jūsu bērnu?
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī bērnu fotografēšana, filmēšana vai intervēšana ir jāsaskaņo ar vecākiem, pārliecinājos, ka atšķirībā no dažām amatpersonām vai slavenībām sabiedrība kopumā pret šo normu ir diezgan vienaldzīga. Datu valsts inspekcijā gadā par šo jautājumu tiekot saņemtas 2 – 4 sūdzības.


 

Lai novērotu vecāku reakciju, drēgnā oktobra rītā kā fotoreportiere rosos pie kāda bērnudārza Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā. Eksperimenta laikā no pulksten 7.30 līdz 8.30 fotokameru vēršu uz bērniem, kuri šajā laikā kopā ar vecākiem ierodas dārziņā. Stundas laikā manā fotoobjektīvā nonāk 32 bērni. Kopumā vecāki (daži no tiem, iespējams, vecvecāki) manu rīcību uztver mierīgi. Tikai trīs no visiem pieaugušajiem mani uzrunāja – divi no tiem pieklājīgi pavaicāja, kādiem nolūkiem fotografēju, bet viens jautāja, kurā medijā varēšot aplūkot fotogrāfiju. Pārējie (21 no 29 pieaugušajiem) aizdomīgi, nedaudz samulsuši vai ziņkārīgi atskatījās, bet astoņi – pat garāmejot pasmaidīja, acīmredzot, lai bildē izskatītos labāk.

Pirms nepilngadīgo personu fotografēšanas un filmēšanas nepieciešams saņemt viņu vecāku piekrišanu, atgādina Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa. Arī bērnudārzos un skolās filmēt, fotografēt vai intervēt bērnus drīkst tikai gadījumā, ja par to ir informēti vecāki. Izglītības iestādēm ir jānodrošina nepieciešamais apstiprinājums attēla izmantošanai. Arī S. Plūmiņas pieredze apliecina, ka vecāki par savu bērnu filmēšanu vai fotografēšanu nesūdzas pārāk bieži. Gadā par šo jautājumu tiekot saņemtas vien divas līdz četras rakstveida sūdzības. Tomēr vecāki nereti konsultējoties telefoniski, kā rīkoties, ja skolā vai bērnudārzā paredzēta filmēšana un fotografēšana. Visvairāk jautājumu par šo tēmu DVI saņemot no pedagogiem un mācību iestādēm.

DVI direktore piebilst – kas attiecas uz fotografēšanu publiskās vietās, jāņem vērā, ka šis jautājums nav saistīts tikai ar personas datu, bet arī ar privātuma aizsardzību.

Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tādēļ bērna personas datu apstrādei filmēšanas/fotografēšanas ietvaros arī publiskos pasākumos un vietās ir jāprasa vecāku piekrišana vai vismaz iepriekš jābrīdina par to.

Turklāt esot jāņem vērā, ka izglītības iestādes, kur mācās nepilngadīgas personas, ir sensitīvas publiskās vietas līdzīgi kā reliģiskās celtnes un to teritorija, ārstniecības iestādes u. c., kur žurnālistam īpaši jāvērtē, kāds ir filmēšanas vai fotografēšanas mērķis un vai šajā gadījumā netiek aizskartas tiesības uz privātumu.

Datu valsts inspekcijā ar sūdzībām ir vērsušies vairāki vecāki, piemēram, kuru bērni filmēti bērnudārza teritorijā vai kuru bērnu fotogrāfijas tikušas izvietotas fotosalona skatlogā.

Nereti dažādu publisko pasākumu organizatori norāda apmeklētājiem (piemēram, uz biļetēm), ka pasākumā tiks fotografēts un filmēts un ka šīs fotogrāfijas varētu tikt izmantotas, piemēram, publicitātes vajadzībām. Publisku pasākumu organizatoriem ir jāizlemj, kā informēt vecākus par viņu bērnu filmēšanu, piekodina S. Plūmiņa.

Vieni no masveidīgākajiem bērnu un jauniešu pasākumiem ar visplašāko publicitāti ir Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Kā stāsta Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža, šā pasākuma organizētāji pirms svētkiem sagatavo īpašas veidlapas, kuras kolektīvu vadītāji lūdz vecākiem parakstīt.

“Vecāki tajās parakstās arī par to, ka bērns var tikt fotografēts vai filmēts,” uzsver K. Ilgaža, piebilstot, ka līdz šim vēl neesot bijis gadījumu, kad kāda bērna vecāki atteikušies parakstīt šo atļauju.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Inga Bika norāda, ka līdzīgi tas notiek arī pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kad nepilngadīgo svētku dalībnieku vecāki vai aizbildņi paraksta piekrišanu – dalībnieka anketu, ka bērns tiks filmēts un fotografēts.

“Tiesībsargs uzskata, ka medijiem pirms bērna filmēšanas, fotografēšanas vai intervēšanas ir jālūdz vecāku piekrišana,” teic biroja pārstāve Ruta Siliņa. “Obligāta šī prasība ir attiecībā uz bērna filmēšanu, fotografēšanu vai intervēšanu situācijās, kas attiecas uz privāto dzīvi. Savukārt situācijās, kurās bērns tiek filmēts, fotografēts vai intervēts publiskā pasākumā un nav iespējams lūgt vecāku vai viņu likumīgo pārstāvju piekrišanu, obligāti ir jāievēro bērna tiesības un princips “bērna vislabākās intereses” (tā pamatā ir uzskats, ka personai, kura vēl nav sasniegusi fizisku un psiholoģisku briedumu, vajag vairāk aizsardzības nekā citām personām).” Strikts ir tiesībsarga viedoklis par gadījumiem, kad bērns ir upuris, liecinieks vai likumpārkāpējs – šādos gadījumos kategoriski nepieļauj bērna foto, video un interviju publicēšanu.

Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Inga Spriņģe uzskata, ka tas, vai bērnu fotografēt, filmēt vai intervēt bez vecāku piekrišanas, vienmēr ir atkarīgs no konteksta: “Filmēšana un fotografēšana publiskā vietā, piemēram, par rindām uz bērnudārziem vai skolas maksu, ir pieļaujama.”

Viņasprāt, lielu ļaunumu nenodarot arī bērnu intervijas, piemēram, 1. septembrī, ja arī nav saņemta vecāku atļauja. Viņas pārliecība ir, ka ne fotografēšana, ne filmēšana, ne arī intervēšana nav pieļaujama gadījumos, kad nepilngadīgais ir cietis vardarbībā vai arī vēstījumam ir cits, negatīvs konteksts.

Žurnāla “Privātā Dzīve” galvenā redaktore Zane Nikodemusa teic, ka izdevums vienmēr cenšas saskaņot slavenību bērnu fotografēšanu ar viņu vecākiem, turklāt aizvien retāk bērnus fotografējot vienus pašus. “Bijām arī uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa dēla pirmo skolas dienu, taču, tā kā prezidents izteica lūgumu nepublicēt dēla bildi, tad to arī nedarījām,” piebilst redaktore. Runājot par žurnāla politiku attiecībā uz “paparaci” fotogrāfijām – gadījumos, kad tajos redzams bērns, viņa seja tiekot aizklāta un konkrēto bildi cenšas nelikt uz žurnāla vāka.

Lai pārliecinātos par mediju attieksmi pret vecāku tiesībām kontrolēt savu bērnu publicitāti, veicu žurnālistisku eksperimentu. Sazinājos ar vairākiem medijiem, lūdzot nepubliskot fotogrāfijas vai video, kurā, iespējams, ir redzams mans bērns. Latvijas Televīzija apliecināja, ka varu būt droša – bez saskaņošanas ar vecākiem konkrētie kadri noteikti netikšot publiskoti. Viņi arī aicināja droši zvanīt uz televīziju, ja ir kādas konkrētas pretenzijas šajā jautājumā arī turpmāk. Nacionālās ziņu aģentūras LETA fotodienestā apliecināja, ka bez atļaujas bērni sejā netiekot fotografēti. Kādreiz bērns varot nejauši iekļūt kadrā kādā ielas skatā un ziņu aģentūras pārstāve pauda gatavību nekavējoties izņemt no arhīva attēlus, par kuriem ir kaut mazākā pretenzija no vecāku puses. No telekanāla “TV3” saņēmu atbildi, ka sabiedriskās vietās ielu var filmēt brīvi: “Ja kādiem vecākiem nepatīk, tad viņi var to mums paziņot un mēs bērna attēlu nepublicēsim. Ja mēs ierāpjamies pie jums mājās, tā ir cita lieta.”

 

Uzziņa

Normatīvie akti, kas regulē bērnu datu 
aizsardzību

Fizisko personu datu aizsardzības (FPDA) lik. 7.p.: “Personas datu apstrāde pieļaujama, ja ir saņemta piekrišana no datu subjekta.”

Civillik. 177.p.: “Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tādēļ arī bērna personas datu apstrādei ir jāprasa vecāku piekrišana.”

FPDA lik. 5.p.: “Nav vajadzīga personas piekrišana, ja tās dati tiek apstrādāti žurnālistiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām, taču tikai tad, ja tiek ievērotas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.”

Bērna tiesību aizsardzības (BTA) lik. 9.p.: “Bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi.”

DVI rekomendācija bērnu datu aizsardzībai: personas attēls ir privātās dzīves  konfidencialitātes elements un tam ir jābūt aizsargātam.

BTA lik. 71.p.: “Aizliegts izplatīt medijos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu.”

Lik. par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 7.p.: “Mediji nedrīkst:

iejaukties personu personiskajā dzīvē. Attiecas uz visiem, tātad – arī bērniem;

publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību.”

BTA lik. 6.p.: “Visām darbībām attiecībā uz bērnu, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.”

 

Vecāku viedokļi

 

 

Ivars: “Ja cilvēki vēlas, lai fotogrāfē, vai man žēl? It sevišķi tad, ja bērns ir kopā ar mani. Ja bērns tiktu fotografēts viens pats, tad gan būtu jāpadomā, vai es to gribu. Varbūt, ja ieraudzītu kādā medijā sava bērna fotogrāfiju, kurā viņš nofotografēts viens pats, pastrīdētos. Taču nedomāju, ka tā ir liela problēma Latvijā, sevišķi vienkāršajai tautai. Iespējams, slavenībām par to jāsatraucas, bet mums tas nav aktuāli.”

 

Evija: “Es zinu, ka bērnus nedrīkst fotografēt bez vecāku atļaujas. Daudz dzirdēts par bērnu nolaupīšanas gadījumiem, tāpēc vecākiem jābūt uzmanīgiem arī attiecībā pret dažādiem nezināmas izcelsmes fotogrāfiem uz ielas. Tomēr domāju, ja mana bērna fotogrāfija būtu bez saskaņošanas publicēta rakstā ar pozitīvu kontekstu, es neiebilstu.”

 

Ralfs: “Bez manas atļaujas fotogrāfiju vai video, kurā redzams mans bērns, publicēt nedrīkst. Ja kāds fotografētu vai filmētu manu bērnu bez atļaujas, es droši vien aizrādītu. Domāju, ka šī ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē, kad žurnālisti neievēro bērnu tiesības. Pie mums pieņemts – ja kāds ir uz ielas, tad varu viņu bildēt. Tā nevajadzētu būt. Pašam gan nav gadījušies nekādi incidenti.”

 

Ilze: “Paļaujos, ka mediju pārstāvji zina likumus. Ja redzētu sava bērna fotogrāfiju, publicētu bez saskaņošanas, es izteiktu pretenzijas. Arī tad, ja mediju pārstāvis man lūgtu atļauju fotografēšanai, visticamāk, es teiktu nē.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. un zimet ,uzrakstit dzejoli.vai miniaturu neminot vardu vai uzvardu

Draugiem Facebook Twitter Google+