Drīkstēs “nopauzēt” uzturēšanās atļauju tirgošanu 1
Pēc pusotru gadu ilgušām diskusijām Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma kārtējos grozījumus Imigrācijas likumā, kas skar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) dalīšanu.
Grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada jūlijā, dos tiesības Ministru kabinetam izvērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku (bet ne ilgāku par pieciem gadiem).
Iekšlietu ministrijas ieskatā šādas pilnvaras ļaus novērst riskus, kas saistīti ne vien ar noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī ar sabiedrības sašķeltību, jo, trešo valstu pārstāvjiem koncentrējoties noteiktās teritorijās, var veidoties slēgtas, pašpietiekamas kopienas, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. Iekšlietu ministrija iepriekš norādījusi arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.
Pašlaik lēmums par TUA piešķiršanu tiek balstīts uz Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas vai līdzīgas ārvalsts iestādes atzinumu par konkrēto personu. Jaunie grozījumi paredz turpmāk ņemt vērā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta sniegto informāciju.
Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt, ja Latvijā iegādājies nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro. Līdz šim likums paredzēja, ka šādai summai jābūt samaksātai par vienu īpašumu, bet ārpus Rīgas un Pierīgas tik vērtīgus īpašumus grūti sameklēt. Tādēļ jaunajā likumā šī prasība atvieglota, ļaujot novados iepirkt divus īpašumus. Galvenais, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 250 000 eiro. Savukārt, lai iegūtu TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, turpmāk papildus vēl būs jāsamaksā nodeva 10 000 eiro apmērā.
Saeima arī apstiprināja deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu, ka, pieprasot atkārtotu TUA atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro neatkarīgi no tā, vai TUA piešķirta par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrībā, nekustamā īpašuma iegādāšanos vai kādiem citiem “nopelniem”. Deputāts prognozē, ka šādā veidā valsts budžets varētu iegūt līdz pat četriem miljoniem eiro gadā.
Jaunais regulējums arī dod iespēju anulēt uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, ja viņu nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.
