Drīkstēs pastāvēt mazas, bet labas 3
2023. gada 1. septembrī Latvijā lielākajā daļā vidusskolu 10. līdz 12. klasē vajadzētu būt vismaz 150 skolēniem. Skolas, kas nespēj izpildīt šo prasību un arī neizpilda kvalitātes kritērijus, būtu jāpārveido par sākumskolām un pamatskolām. Tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējums par vidusskolu attīstību Latvijā.
20.jūlijā IZM publiskoja Latvijas skolu tīkla modeļa izstrādes kritērijus, kas paredz, ka jau 2020. gadā vidusskolās jābūt vismaz divām paralēlklasēm kopumā ar 150 skolēniem. Tikai tad, ja 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, varētu pastāvēt arī vidusskola, kurai 10. līdz 12. klasē būtu tikai 60 skolēnu. Savukārt 2023. gadā visās lielpilsētu (vismaz 50 000 iedzīvotāju) Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Jelgavas vidusskolās skolēnu skaitam 10. līdz 12. klasē jau vajadzētu sasniegt 225, kas nozīmē – jābūt trijām paralēlklasēm. Savukārt tajās vidusskolās, kas ir vienīgās 25 kilometru rādiusā, būtu jābūt vismaz 75 vidusskolēniem.
200 vidusskolās par maz skolēnu
Šobrīd gan IZM rokās nav tiesisku sviru, ko izmantot skolēnu skaita regulēšanai. Valdība bija pieņēmusi daudz maigāku regulējumu, kas, piemēram, novadu skolām prasīja, lai vidusskolas klasēs kopā būtu vismaz 32 skolēni. Taču Satversmes tiesa šos noteikumus atzina par neatbilstošiem, jo Saeima valdībai nebija deleģējusi tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu. Tagad IZM sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem Saeima dos tiesības valdībai regulēt skolēnu skaitu.
Patlaban Latvijā ir 335 vidusskolas, taču skolu tīkla pētnieka Jāņa Turlaja skatījumā Latvijā skolēnu pietiek vien 130 vidusskolām. IZM dati liecina, ka vismaz 150 skolēnu 10. līdz 12. klasē ir tikai 65 Latvijas vidusskolās. J. Turlajs aprēķinājis, ka Rīgā vien vidusskolas statusu vajadzētu zaudēt 40 vidusskolām. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nebija tik kategorisks – optimizācijas dēļ daļā no šobrīd nepiepildītajām vidusskolām skolēnu skaits tomēr varētu augt. IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule piebilda: Rīgā aptuveni 15 vidusskolas varētu pārtapt par sākumskolām vai pamatskolām.
Par nepieciešamību kārtot skolu tīklu IZM rudenī sāks spriest divpusējās sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem. Zināms, ka daudzviet pašvaldības nevēlas reorganizēt pustukšas vidusskolas, jo, ja skolēni mācīsies citur, pašvaldībai, kurā bērns deklarēts, jākompensē citai pašvaldībai skolas uzturēšanas izdevumi. Jautāju ministram, vai kaut kas tiks mainīts šajā pašvaldības savstarpējo norēķinu sistēmā, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu, Šadurskis atbildēja, ka par to vēl notiek diskusijas.
Kvalitāti noteiks sarežģītos aprēķinos
IZM uzskata, ka nodrošināt labu izglītību lielākas izredzes ir skolās, kur ir salīdzinoši liels skolēnu skaits, jo šīs skolas saņem lielāku finansējumu, var vairāk samaksāt pedagogiem. Turklāt vidusskolas posmā skolēniem vajadzētu būt tiesībām izvēlēties, kāda novirziena izglītības programmu apgūt, un šāda izvēles iespēja ir vienīgi tad, ja skolā ir paralēlklases. Vidusskolu tīkla optimizācijas rezultātā vidusskolu skolotāji, strādājot 40 stundas nedēļā, varētu nopelnīt 1500 eiro.
Aprēķināts, ka valsts un pašvaldības kopā skolu finansēšanai gadā piešķir pusotru miljardu eiro. “Tas ir 1,6 reizes vairāk nekā proporcionāli izglītībai tērē ES valstis vidēji. Ja tik daudz ieguldām, būtu jāsasniedz augstāki rezultāti,” spriež K. Šadurskis.
IZM atzīst: skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolu eksistencei. Vēl svarīgāka ir skolu kvalitāte. K. Šadurskis skaidro: “Nākotnē skolām būs jāizpilda vismaz viens no kritērijiem – vai nu kvalitātes, vai kvantitātes. Vēl labāk, ja tiek izpildīti abi. Taču, ja skola strādā kvalitatīvi, jādomā, kā rast finansējumu tās uzturēšanai. Savukārt, ja tā neizpilda ne kvantitatīvo, ne kvalitatīvo kritēriju, tad kam tā vajadzīga?”
Tāpēc IZM izstrādās arī skolu kvalitātes kritērijus. Paredzams, ka būtiskākais kritērijs būs vidusskolas izglītības pievienotā vērtība. Tā tiks aprēķināta, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultātu ar šo pašu skolēnu pamatskolas CE rezultātiem. Šāds kvalitātes kritērijs vidusskolām jau ieviests Igaunijā. Te gan jāpiebilst, ka Latvijā pagaidām pamatskolas eksāmeni netiek laboti centralizēti, bet IZM sola, ka drīzumā darbu labošana būs centralizēta. Vēl viens kvalitātes kritērijs būs vidusskolas obligāto CE indekss. To aprēķinot, gan varētu ņemt vērā arī to skolēnu, kas eksāmenus nekārto, atzīmes šajos trīs obligātajos eksāmenos, kā arī skolai piešķirto finansējumu. Kā stāsta J. Turlajs, šim indeksam būtu jāparāda, cik eiro gada laikā konkrētajā vidusskolā valsts iztērējusi par katra 12. klases skolēna nosacīto sekmības procentpunktu. Jo summa augstāka, jo zemāka skolas efektivitāte. Vēl viens no kvalitātes rādītājiem varētu būt dabaszinātņu eksāmenu indekss – proti, cik skolas absolventu kārto CE dabaszinātnēs.
Skolēnu skaits vidusskolās
Kopējais skolēnu skaits (10. līdz 12. klasē 2016./2017. māc.g.): 30 282
19 vidusskolās: vairāk nekā 250 skolēnu
45 vidusskolās: 151 – 250 skolēnu
147 vidusskolās: 60 – 150 skolēnu
124 vidusskolās: līdz 59 skolēniem
Dati: IZM
Kā izskatīsies Latvijas karte?
Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: “Ja skolēnu skaita latiņa ir tikai 130 vidusskolas, tad man gribētos Turlaja kungam pajautāt, kāda gan izskatītos Latvijas karte, ja tajā būtu tik maz vidusskolu. Pat novadu centros ir tādas vienīgās vidusskolas, kurās nav iespējams atvērt paralēlklases. Vienīgā cerība, ka no tik strauja skolu skaita samazinājuma glābs kvalitātes kritēriji, kas pat būšot svarīgāki par kvantitātes kritērijiem. Nav jāsaglabā nekvalitatīvas skolas, taču, ja skolu skaits būs pārāk mazs, tas tikai veicinās Latvijas depopulāciju.”
