Pasaulē
Citur

Juris Lorencs: Dronu spēles brīvā dabā3


Juris Lorencs
Juris Lorencs
Foto: Ieva Leiniša/LETA

To, ka pasaule patiešām kļuvusi globāla, visai uzskatāmi atgādināja notikumi Saūda Arābijā, proti – nezināmas izcelsmes bezpilota lidaparātu jeb dronu uzbrukums šīs Persijas līča monarhijas naftas rūpniecībai. Divu dienu laikā naftas cena uzkāpa no 55 līdz 63 ASV dolāriem par barelu.

Viens no iespaidīgākajiem cenu lēcieniem “melnā zelta” vēsturē, veseli 15%. Lai arī patlaban naftas cena nokritusies un nostabilizējusies 58 dolāru līmenī, savu iespaidu uz degvielas cenām šis incidents atstās. Drošības riski ir pieauguši. Daži politikas novērotāji pat brīdina, ka situācija Tuvajos Austrumos un Persijas līcī atgādinot Eiropu 1914. gada vasarā, tātad Pirmā pasaules kara priekšvakarā.

Patiesībā jau tagad Irākā, Jemenā un Sīrijā notiekot netiešais jeb “proksi” karš, kurā savā starpā ar svešām rokām karojot Saūda Arābija un Irāna. Lai labāk saprastu iespējamā “īstā” kara sekas Saūda Arābijas un Irānas starpā, pietiek uzmest skatienu Persijas līča kartei.

Tā ziemeļos atrodas Irāna, kas kontrolē 1000 kilometrus garu piekrasti un vismaz uz laiku spētu pilnībā nobloķēt naftas un sašķidrinātās gāzes piegādes no Irākas, Kuveitas, Bahreinas, Kataras, Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Par šādas attīstības ekonomiskajām sekām pasaulei un Latvijai negribas pat domāt, ka tās būs ļoti nopietnas un skars burtiski katru cilvēku.

Tas dīvainākais šajā lietā ir tas, ka moderno tehnoloģiju laikmetā, kur novērots tiek burtiski viss, kur militārie pavadoņi un radiolokācijas stacijas fiksē katru aizdomīgu kustību, plašākai sabiedrībai joprojām nav īsti zināms, no kurienes nācis uzbrukums. Lai arī atbildību par to uzņēmušies Jemenas kaujinieki, Saūda Arābija un ASV vaino Irānu.

Bet arī šīs apsūdzības ir visai izplūdušas – ka uzbrukums ticis “veikts no ziemeļiem”, ka to “neapšaubāmi sponsorējusi Irāna”. Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, rādot ar pirkstu uz Irānu, lietojis izteicienu “ļoti augsta varbūtības pakāpe”. Daži eksperti izsaka minējumus, ka vadāmās raķetes un droni patiesībā palaisti no Irākas teritorijas.

Jautājums – kāpēc vispār izdevās noorganizēt šo uzbrukumu, kāpēc visai primitīvie lidaparāti netika notriekti? Kāpēc Saūda Arābija, kurai ir trešais lielākais militārais budžets pasaulē (70 miljardi ASV dolāru, 9% no nacionālā kopprodukta), nebija aizsargājusi savai drošībai tik svarīgos objektus? Incidents ir mīklains arī tāpēc, ka laika ziņā sakrita ar vairākiem politiski svarīgiem notikumiem – parlamenta vēlēšanām Izraēlā un Trampa iekšpolitiskā padomnieka Džona Bol­tona (īpaši liela Irānas nedrauga) atstādināšanu.

Tas izjauca Trampa iespējamo tikšanos ar Irānas prezidentu Hasanu Rouhani, kas varēja notikt ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā. Šāda tikšanās visvairāk bija vajadzīga Irānai un arī Eiropai, vismazāk – Izraēlai. Savi ieguvumi no uzbrukuma Saūda Arābijai ir arī lielajiem naftas eksportētājiem, kas atrodas ārpus Tuvajiem Austrumiem. Piemēram, Krievijai un Venecuēlai. Tas, ka ASV pagaidām atturas no militāras atbildes Irānai, aprobežojoties vien ar skaļiem vārdiem un sankcijām, vedina uz domām, ka, iespējams, esam liecinieki smalkai provokācijai. Tās mērķis – izraisīt karu, aizdedzināt Tuvos Austrumus.

Saistītie raksti

Notikušais raisa pārdomas arī par bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu, par to, cik viegli šo samērā jauno tehnoloģiju pārvērst terorisma ierocī. Interneta veikalos nopērkamie droni, kas spēj aiznest nelielu bumbu, maksā vien dažus simtus ASV dolāru. Savukārt vienas Saūda Arābijas rīcībā esošās amerikāņu pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot” cena ir aptuveni trīs miljoni dolāru. Nesamērīgas summas.

Bet tam pat nav jābūt ar bumbām aprīkotam lidaparātam, pilnīgi pietiek ar pēdējā laikā iecienītajiem miniatūrajiem kvadrokopteriem, kurus izmanto filmēšanai. Iedomāsimies situāciju – ļaužu piepildītā koncertzālē ielido drons un virs cilvēku galvām izsmidzina baltu pulveri. Pat ja tie būtu visnevainīgākie milti, panika būtu neaprakstāma. Problēma ir tā, ka, lai gan Latvijā visiem droniem jābūt reģistrētiem un aplīmētiem ar īpašiem marķējumiem, kas apliecina tā īpašnieka identitāti, tehniski apdāvināts cilvēks var uzmeistarot anonīmu dronu savā dzīvoklī. Tā vien izskatās, ka maksa par tehnoloģijām un attīstību ir pieaugošā nedrošība.

LA.lv