Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. maijs, 2016
Drukāt

Drošība Eiropā. Vērtē Latvijas EP deputāti (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Artis Pabriks

ES ārējo robežu nostiprināšana

Artis Pabriks: Drošības situācija Eiropā pēdējos gados ir pasliktinājusies un, visticamāk, arī tuvākajā laikā paliks saspringta, jo terora draudi ir tādi, pret kuriem pilnībā nav iespējams izsargāties. Labākā metode pret teroru ir prevencija, bet, lai to paveiktu, ir jābūt ļoti labai sadarbībai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu drošības institūcijām. Pēdējā pusgada notikumi liecina, ka sadarbība nav pietiekami augstā līmenī un šī ir joma, kurā nekavējoties ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tāpat ir jāaktualizē diskusija par publisko un privāto sfēru, proti, ja pēdējos gados esam aktīvi aizstāvējuši personu privātās tiesības, tad tagad dažas normas dalībvalstīm būs jāpārskata par labu sabiedrības drošības interesēm. Svarīgs pasākums ir arī ES ārējo robežu nostiprināšana un labāka kontrole, jo, tikai sargājot savas ārējās robežas, varēsim pasargāt vienu no lielākajiem Eiropas projekta ieguvumiem – Šengenas zonu. Tāpēc Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūras izveidošana nav jāuztver kā drauds valstu suverenitātei, bet gan kā līdzeklis ES dalībvalstu stiprināšanai un drošības nodrošināšanai tajās. Ķēde ir tik droša, cik drošs ir tās vājākais posms, tāpēc mums ir jāmeklē vājie posmi uz robežas un jāveic pasākumi, lai trūkumus novērstu. Tas attiecas arī uz Latvijas austrumu robežu un tās nostiprināšanu. Arī sabiedrībai ir jāapzinās, ka drošības iestādēm atvēlētais finansējums no valsts budžeta ietekmē to spēju savlaicīgi rīkoties un pasargāt mūs no personu veiktām noziedzīgām darbībām.

 

Dalībvalstu kopējā sadarbība

Foto - Kristaps KalnsFoto - Kristaps Kalns

Sandra Kalniete

Sandra Kalniete: Eiropas migrācijas krīzes pārvarēšanai ir tālāk jānostiprina dalībvalstu politiskā savienība. Ir skaidrs, ka kopīga brīvas cilvēku pārvietošanās telpa nevarēs pastāvēt bez kopīgas robežu apsardzes. Loģiska ir arī virzība uz visām Eiropas Savienības valstīm kopīgu patvēruma piešķiršanas kārtību un “integrācijas kontraktiem” ar cilvēkiem, kuriem tiek piešķirta atļauja dzīvot un strādāt Eiropā.

Bet ilgtermiņā ir jārisina neregulētās migrācijas problēmas pamatcēloņi. Eiropas ārējā darbība ir jāfokusē uz Eiropas plašākā kaimiņregiona stabilizēšanu – jo mazāk tajā karadarbības un vairāk darbavietu, jo mazāks būs nelegālas migrācijas spiediens uz ES. Jo izglītotākas sabiedrības un mērenāka dzimstība, jo mazāks būs ekonomisko migrantu vilnis.

Vidusjūrā mūri nav iespējams uzbūvēt. Mums jāmācās sadzīvot ar to, ka arī pēc krīzes migrācija turpināsies un mūsu dienestiem ir jāspēj kontrolēt riskus, piemērām, pilnībā ieviešot vienotu drošības informācijas apmaiņas sistēmu un skaidri formulējot prasības imigrantu integrācijai.

 

Nedrīkst pārvērst finansiālās sankcijās

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Inese Vaidere: Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera virzītā ideja par obligātajām bēgļu kvotām un priekšlikums noteikt ES dalībvalstīm 250 000 eiro sodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt, nav pieņemams risinājums. Bēgļu uzņemšanu nedrīkst pārvērst diktātā un finansiālās sankcijās, valstīm ir jāļauj pašām apzināties savas iespējas uzņemt patvēruma meklētājus.

Nenoliedzami ir nepieciešama solidaritāte starp dalībvalstīm, uzņemot bēgļus, taču fiziska personu pārdale vai finanšu kompensācija ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem un būtu izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās. Vienmēr esmu iestājusies pret automātisku patvēruma meklētāju pārdali un aizstāvējusi nostāju, ka patvēruma meklētāju pārdalei starp ES dalībvalstīm jābūt brīvprātīgai. Savukārt valstīm, kas atvēra durvis nekontrolētam imigrantu skaitam, būtu jāuzņemas lielāka atbildība un jāmeklē risinājumi pašām, nevis jāuzspiež obligātās kvotas pārējām dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas ierosinājums par obligātajām kvotām un soda naudu neatrisinās migrācijas krīzi. Ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi – jāmaina Eiropas Savienības attīstības politika un jādara viss iespējamais, lai izskaustu cilvēktirdzniecības tīklus, caur kuriem Eiropā nokļūst apmēram 90% nelegālo migrantu. Turklāt pastāv nopietnas bažas, ka kopā ar bēgļiem ES valstīs turpina ierasties radikālie islāmisti, kuri izmanto migrantu kontrabandistu pakalpojumus. Tāpat ir nopietni jāstrādā pie ES ārējās robežas stiprināšanas. Pie tam ārējo robežu aizsardzībai jābūt ne tikai robežojošo valstu, bet visas ES atbildībā.

 

Vienots ES drošības dienests

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš: Traģiskie teroristu uzbrukumi Briselē mums atgādina – viņu mērķis nav atsevišķas valstis vai konkrētas iestādes, bet visa Eiropa un tās sabiedrība kopumā. Teroristi cenšas ne tikai apgrūtināt un vājināt mūsu ekonomiku, bet iesēt sabiedrībā bailes un naidu.

Netrūkst populistisku balsu, kuras cenšas sakāpināt emocijas pret musulmaņiem un imigrantiem kā kopumu. Diemžēl arī slēgtas Beļģijas robežas nebūtu Briseli pasargājušas no nesenajiem teroristu uzbrukumiem.

Joprojām dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgi viedokļi, ko vajag vai nevajag darīt migrācijas krīzes jautājumā. Līdz ar to ES ir kā basketbola komanda, kurā nevienam nav tiesību mest bumbu grozā, bet visi skatās un brīnās, kāpēc nevar uzvarēt spēlē. Ņemot vērā, ka ES nav struktūras, kā risināt migrācijas krīzi, ir jāmeklē citi ceļi, kā tikt galā ar šo situāciju.

Ir skaidrs, ka ES nevar ieviest mieru Sīrijā vai pārticību Āfrikā. Bet mēs varam sadarboties ar Turciju bēgļu plūsmas apturēšanā, attiecīgi finansējot šīs darbības. Šobrīd ir panākta vienošanās ar Turciju un pagaidām tā strādā. Mums ir jāatšķir pārticības meklētāji no patiesiem kara bēgļiem un tam ir jānotiek bēgļu nometnēs, tiklīdz patvēruma meklētāji tās sasniedz.

Latvijas interesēs ir svarīgi noturēt atvērtas Eiropas iekšējā robežas jeb Šengenas zonu. Šengena nav tikai ceļošana ar vai bez pases Eiropā, tā ir ekonomiskās darbības brīvība. Tāpēc mums ir jāstiprina Eiropas kopējā ārējā robeža, bet, ņemot vērā pēdējā laika teroraktus, būtiski ir stiprināt arī Šengenas zonu iekšēji, panākot valstu drošības dienestu ciešāku sadarbību un arī izveidojot vienotu Eiropas izmeklēšanas dienestu.

 

Manfrēds Vēbers: solis uz priekšu!

“Pēc Pasažieru datu reģistra (PDR) pieņemšanas mēs nostiprinām drošību eiropiešiem. Pēc gadiem ilgām sarunām un diskusijām, pateicoties spiedienam no Eiropas Tautas grupas (ETP), Eiropas Parlaments beidzot to pieņēma.

Tas ir liels ETP grupas panākums. Jaunais tiesību akts ir ļoti svarīgs instruments terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā,” uzsver ETP grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers. Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.

Dalībvalstīm būs jāizveido informācijas nodaļas, kam būs jāpārvalda gaisa pārvadātāju savāktie dati. Šī informācija būs jāglabā piecus gadus, bet pēc sešiem mēnešiem šīs ziņas tiks “maskētas”, proti, anonimizētas – no tām izņems informāciju, kas varētu ļaut identificēt indivīdu, – vārdu, adresi un kontaktinformāciju.

 

ETP grupas apmaksāta publikācija.

Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Īpaši vērtīgs Kalnietes teksts.
    Pēc tā – Kariņš.
    🙂

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+