Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. aprīlis, 2015
Drukāt

“Drošība Gruzijai – drošība Eiropai”

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs (no kreisās) Gruzijas prezidentam Giorgijam Margvelašvili stāsta par Latvijas sarežģīto vēsturi nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas laikos.

Latvijā oficiālā vizītē viesojas Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili. Viņš vakar vērsa uzmanību uz notikumiem Gruzijā un aicināja apzināties, ka drošība Gruzijā ir visas Eiropas jautājums.

Sarunā ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu viesis norādījis, ka Krievija faktiski ir okupējusi Gruzijas teritorijas Abhāziju un Dienvid­osetiju, jo tās noslēgušas sadarbības līgumu ar Krieviju. Tāpat abas amatpersonas pārspriedušas situāciju Ukrainā. Gruzijas prezidents norādīja, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas izvēle tuvināties ES ir jārespektē. “Latvijas draugi apzinās situāciju. Pastāv izpratne par drošības nodrošināšanu ES līmenī. Taču mums nav tikai jāreaģē uz krīzēm, bet jābūt proaktīviem attiecībā uz globāliem izaicinājumiem,” uzsvēra Gruzijas prezidents, norādot, ka viņš vēlētos redzēt aktīvāku un vienmērīgāku ar Austrumu partnerības valstīm saistīto līgumu virzību.

G. Margvelašvili nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju. “Prezidents interesējās par Latvijas iedzīvotāju likteņiem abās okupācijas armijās. Viņš minēja, ka 700 000 gruzīnu Otrā pasaules kara laikā cīnījās sarkanās armijas rindās. Prezidents bija pārsteigts par to, ka nacistiskā Vācija ebrejus iznīcināšanai sūtījusi uz okupētajām zemēm,” pēc Gruzijas prezidenta apmeklējuma pastāstīja Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Viņš G. Margvelašvili atgādinājis faktu, ka savulaik iepriekšējais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili apmeklējis muzeju un vēlāk izveidojis Gruzijas vēstures muzejā atsevišķu sadaļu par okupāciju. “Toreiz mēs braucām uz Gruziju un palīdzējām kolēģiem ar padomu,” atceras V. Nollendofs.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+