Latvijā
Sabiedrība

Pasaules latviešu zinātnieku kongresā uzsver starptautiskās sadarbības lomu 16

Foto LETA

Iedvesmojošu domapmaiņu, jaunus kontaktus, plašāku skatu uz citās nozarēs notiekošo, kopīgus svētkus – to trijās dienās šonedēļ Rīgā cer gūt IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa vairāk nekā 750 dalībnieki no 24 pasaules valstīm. Kongresu rīko Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas universitāšu asociāciju, zinātniskajām institūcijām un diasporas organizācijām. Vienlaikus notiek arī Latvijas vēsturnieku II kongress un III Pasaules latviešu juristu kongress.


“Revolūcija nav iespējama”

Atkāšanas uzrunā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka “viena no problēmām, par kuru tiek runāts gadiem ilgi, ir nepietiekamais zinātnes finansējums, kurš paredzēts valsts budžetā. Būsim godīgi – Latvijas ekonomiskā attīstība ļauj runāt par pakāpenisku un nepārtrauktu zinātnei atvēlēto finanšu līdzekļu palielināšanu, bet revolūcija viena vai divu gadu laikā nav iespējama. Valdības kuluāros izskan doma pasludināt zinātni par nākamā gada valdības darba prioritāti. Ja tas notiek, tad tā ir jāpiepilda ar saturu, kur pamatā nevar būt tikai naudas jautājums.” M. Kučinskis uzsvēra, ka zinātnes politika paredz aizvien lielāku Latvijas integrāciju globālajās zinātnes struktūrās, jo tā vislabāk varam izmantot visus mūsu intelektuālos resursus zinātnes un tautsaimniecības attīstībai.

Ministrs Kārlis Šadurskis kā vienu no sasniegumiem nozarē vērtēja to, ka Latvijas zinātne kļūst jaunāka: “Ja runājam par paaudžu nomaiņu un paaudžu savstarpējām attiecībām, atgādināšu, ka starp Latvijas gada balvas zinātnē ir dažādām paaudzēm piederīgi pētnieki, un jauno cilvēku šīs balvas ieguvēju vidū gadu no gada kļūst vairāk.” Ministrs uzskata, ka Latvijas zinātnieki ir apsveicami ambiciozi: “Tas, ka mūsu valsts ir neliela, nenozīmē, ka mēs nevaram veiksmīgi nodarboties ar kosmosa pētījumiem, sniegt savu pienesumu mašīntulkošanas attīstībā vai kolektīvās vēsturiskās atmiņas studijās.”

“Cik Latvijā pavisam ir zinātnieku?” auditorijai jautāja paneļdiskusijas “Ko sabiedrība sagaida no Latvijas zinātniekiem?” vadītājs vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Zinātniskais personāls ir 7500 cilvēku, taču kopā ar citiem zinātniskajās institūcijās strādājošiem speciālistiem skaits ir vēl lielāks – 11 029 darbinieki.

Diskusijā uzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa sacīja, ka viņa kā Latvijas pilsone uzskata – tas ir grēks un nolaidība, ka ceturtdaļgadsimta laikā mēs neesam spējuši izveidot un ieviest mūsdienīgu, uz nākotni vērstu cienījamu izglītības sistēmu Latvijā no bērnudārza līdz profesūrai: “Man šad tad rodas iespaids, ka mums trūkst vēlmes pēc izcilības.”


Kopējs skats uz zinātnes pasauli

“Ko sagaidāt no kongresa?” vaicāju fiziķim Vjačeslavam Kašcejevam. Viņš teica: “Kongress, pirmkārt, ir iespēja satikt daudzus kolēģus no Latvijas un ārzemēm, un ne tikai no savas jomas, bet arī no citām blakusnozarēm un gūt kopējo skatu par to, kas ir aktuāls zinātnē, kas jauns pasaulē un, pats svarīgākais, ko Latvijas zinātnieki dara un spēj darīt vēl labāk, lai izmantotu tās priekšrocības, ko Latvijas iesaiste globālajā zinātnes apritē var sniegt.”

V. Kaščejevs otrdien Dabaszinātņu sekcijā lasīs referātu par kvantu tehnoloģiju fizikālajiem aspektiem. Kvantu tehnoloģijām veltīti vēl divi referāti – Andra Ambaiņa “Ko varēs izrēķināt ar kvantu datoru?” un Dānijā strādājošās Lauras Mančinskas priekšlasījums par kvantu informātiku. V. Kaščejevs uzsvēra, ka šī joma – kvantu skaitļošana – “ir tāds nākotnes tehnoloģiju atspēriena punkts, kurā mēs varam “iegrauzties”, pateicoties ļoti labām eksaktās izglītības tradīcijām Latvijā un tam, ka ieguldījumi teorijā pat visaugstākajā līmenī nav tik dārgi, kādi būtu lielās ražošanas un fiziskās infrastruktūras ieguldījumi. Pateicoties zinātniskās kopienas atvērtībai un mobilitātei, iespējas jauniem cilvēkiem atrast savu spēka lietojuma punktu caur starptautisku sadarbību ir ļoti lielas”.

Par zinātnes lomu sabiedrībā V. Kaščejevs spriež, ka nevar skatīties uz zinātni primitīvi – kā uz kādu tautsaimniecības dzinēju tādā investīciju projekta nozīmē, ka tagad mēs ieguldīsim par desmit procentiem vairāk un tad mums pēc trim vai pieciem gadiem būs tiešā atdeve konkrēta izgudrojuma jomā: “Zinātniekiem un uzņēmējiem ir jāsadarbojas, bet nav vienam jāmēģina kļūt par otru. Kā šo tēzi iedzīvināt, ceru, dzirdēsim kongresa gaitā.”


Grib prasīt finansējuma pieaugumu

Pirmdien kongresa sesijās vadmotīvs bija sabiedrības drošība un drošums, apspriežot to tādās tematiskās grupās kā informatīvā telpa, tautsaimniecība, tehnoloģijas un cilvēkdrošība. Otrdien zinātnieki diskutēs par Latvijai būtiskiem jautājumiem un attīstību vairākās zinātnes nozarēs sešās nozaru sekcijās – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekcijā.

LZA akadēmiķe profesore Baiba Rivža stāstīja, ka Augstākās izglītības padome un citas organizācijas aicinājušas 2019. gadu noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu. Viņa cer, ka kongress pieņems kopēju dokumentu, adresētu valsts budžeta veidotājiem, kurā tiktu paredzēts nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās – vismaz 0,25 procentus no IKP, kā arī ikgadēju pieaugumu zinātniskai darbībai, ne mazāku par 0,15 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no IKP.
Latvijas Vēsturnieku kongress 18. un 19. jūnijā norit Latvijas Universitātes Dabas mājā, II Pasaules latviešu juristu kongress – LU Mazajā aulā.


FAKTI


Latviešu zinātņu kongresu vēsture

Vispasaules latviešu zinātņu kongress notika 1991. gada 12. – 17. jūlijā Dailes teātrī, tajā piedalījās kopā gandrīz 1000 delegātu, kuru vidū bija vairāk nekā 200 Latvijas izcelsmes zinātnieki no 13 rietumvalstīm.

II pasaules latviešu zinātnieku kongress notika 2001. gada 14. – 15. augustā, pulcinot 930 zinātniekus no 13 valstīm.

Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress noritēja 2011. gada oktobrī. Rezolūcijā ierakstīja, ka IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam jāsanāk 2018. gada vasarā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi.

Avots – Tālava Jundža raksts izdevumā “Zinātnes Vēstnesis”

LA.lv