Labklājības ministrs Jānis Reirs
Labklājības ministrs Jānis Reirs
Foto – Ivars Bušmanis

Drošība pirmajā vietā. Pārējais jāatliek. Saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru 22

Valsts budžeta veidošanas darba grupa darbu beigusi, un Finanšu ministrija valdībai sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada makam, par kuriem sākās diskusijas koalīcijas padomē un Ministru kabinetā. Kādi tie ir? Uz “LA” jautājumiem atbild finanšu ministrs Jānis Reirs.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

– Legālā alkohola lietotāji un azarstpēļu spēlmaņi varēs apzināties, ka tieši viņi ir tie, kas sagādās brīvpusdienas 5. klašu skolēniem. Bagātnieki ar algu virs 4000 eiro rūpēsies par valsts aizsardzību. Iezīmējas kāda jauna tendence, ka paaugstināto nodokļu maksātāji nākamgad varēs justies atbildīgi un lepni par konkrētām jomām. Vai ir panākta vienošanās par visiem nepieciešamajiem papildinājumiem nākamā gada budžetā?

– Pagaidām vēl nav. Rit diskusijas. Vienošanās pēdējais punkts vienmēr tiek pielikts valdības sēdēs. Finanšu ministrija turas pie valdības lēmuma, ka mūsu prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpe un izglītība. Esam noteikuši, ka šīs nozares netiks pakļautas samazinājumam. Visām pārējām ministrijām savās nozarēs ir jāatrod 3% samazinājums esošo programmu pārskatīšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Samazināt esošo budžetu, lai varētu finansēt jaunās iniciatīvas?

– Nē, ir valdības lēmums jaunās politikas iniciatīvas nemaz nevērtēt. Tā kā tautsaimniecības attīstība notikusi 2%, nevis plānoto 2,8% apmērā, tad papildu līdzekļu jaunās politikas iniciatīvām nav. Ministrijas vairāk darbojas ar līdzekļu piesaistīšanu, nevis ar to izmantošanas efektivitātes vērtēšanu. Šis pieprasītais 3% samazinājums ir ar vienu nolūku – lai ministrijas pārvērtētu savas iekšējās rezerves. Nevar būt tā, ka 20 gadu laikā finansējums palicis tikpat lietderīgs arī tagad.

Mēs aicināsim samazināt arī administratīvos izdevumus centrālajam aparātam un pakļautības institūcijām, tas nozīmē pārskatīt pamatlīdzekļu iegādi, transportlīdzekļu iegādi. Šis attiektos arī uz prioritāro nozaru ministrijām, bet, ja, piemēram, Veselības ministrija atrod ko ietaupāmu administratīvajos izdevumos, tad šī nauda novirzāma veselības aprūpei. Pārējām ministrijām ietaupītais jāliek kopējā katlā.

Tātad mums vispirmāmkārtām nepieciešams samazinājums par 97 miljoniem eiro, lai sasniegtu 1% deficīta līmeni, un tad tiks precizēti skaitļi mūsu saistību izpildei savai drošībai.