×
Mobilā versija
°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
6. jūnijs, 2016
Drukāt

Kā pielāgot kāpņu telpu invalīdam?

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Man, 1. grupas invalīdam, drīz atvedīs ratiņkrēslu. Dzīvoju 11. stāvā vienistabas dzīvoklī. Vēlos ratiņkrēslu glabāt daudzdzīvokļu mājas telpā, kur kādreiz bija domāts ierīkot atkritumu nomešanas vadu, bet kura tagad stāv tukša. Taču nama apsaimniekotājs “Rīgas pilsētbūvnieks” prasa šo pusotra kvadrātmetra telpu vispirms izremontēt. Voldemārs Pudāns Rīgā

Lasītājs teic, ka aprēķinātie telpas remonta izdevumi esot 842 eiro: “Man tādas naudas nav, dzīvoklī ratiņkrēslam arī vietas nav.” “Rīgas pilsētbūvnieka” (“RPB”) pārstāvis Ivo Kirš­blats sacīja: “Tā kā telpa atrodas starp dzīvokļiem un evakuācijas kāpnēm, tad jābūt noteiktas ugunsdrošības klases durvīm, lai ugunsgrēka gadījumā netiktu nobloķēta vienīgā izeja. Nevaram paļauties uz cilvēku godavārdu, ka telpā netiks glabāti ugunsnedroši priekšmeti.”

Telpa nav jāremontē, bet gan jāizņem esošās durvis, vietā jānopērk un jāieliek EI30 klases durvis un jāierīko autonomais dūmu detektors. “RPB” apsaimniekošanā ir ēkas, kurās atrodas īpaša servisa dzīvokļi, kuri ir speciāli pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Tāpēc ieteikts V. Pudānam vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā par piemērota dzīvokļa piešķiršanu. Šo pašu risinājumu iesaka arī Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice. Labklājības departamenta sociālā darba speciālistes V. Pudānam ieteikušas pārkārtot dzīvokli, lai rastos vieta ratiņkrēslam.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+