Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Drošība un gāzes vads. Saruna ar Laimdotu Straujumu (5)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Latvija ir citāda, mainījušās prioritātes, intervijā žurnālistiem Mārim Antonevičam un Ivaram Bušmanim atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma. To parādīja arī viņas tās dienas darbakārtība. Saruna trešdien premjeres darba kabinetā bija daudz īsāka, nekā cerēts, jo noritēja starp ieilgušo tikšanos ar Polijas vēstnieku un pēkšņi sasaukto Nacionālās drošības padomes sēdi.

M. Antonevičs: – “LA” lasītāji, vērtējot valdības un premjeres darbu, izteikuši viedokli, ka valdībai lielā mērā ir “pagaidu” raksturs. Tā strādā pēc Dombrovska valdības noteiktās darbakārtības (budžeta), un tai nav iespēju sākt nopietnas reformas, jo ir pārāk maz laika līdz vēlēšanām. Vai piekrītat šādam vērtējumam?


L. Straujuma: – Tas ir objektīvi. Sāku strādāt 22. janvārī, kad budžets bija pieņemts. Jāstrādā deviņus mēnešus līdz oktobrim, nevis četrus gadus, un šai īsajā laikā ir divas vēlēšanas, kas uzliek savu zīmogu. Turklāt jāņem vērā, ka šodien Latvija nav tā, kas bija 22. janvārī. Ukrainas krīze darbakārtībā ir noteikusi citas prioritātes – drošību. Ne tikai valsts drošība, bet arī enerģētiskā drošība un iekšējā drošība ir nonākusi priekšplānā. Budžeta, makroekonomiskā un fiskālā politika patiešām tiks saglabāta tāda, kā to noteica Dombrovska valdība.

Sākt reformas šajā periodā būtu visai problemātiski. Man mājās stāv kāda 15. gadsimta domātāja citāts: “Ja mums kaut kas neveicas, mēs domājam par reformām.” Uzskata, ka reformas atrisina visu. Reizēm reformas rada papildu haosu un neskaidrību ilgākam laika posmam. Ejot soli pa solim, varbūt varētu izdarīt daudz vairāk.

Tātad prioritāte šobrīd ir drošība, enerģētika. Neapšaubāmi turpinām izglītības – zinātnes un augstskolu – reformas. Tiesa, Druviete to turpina mazliet citādā virzienā, nekā iepriekšējie ministri bija nodomājuši.

– Izglītības reforma, kas attiecas uz mazākumtautību skolām, ir viena no tām, kas ir apsolīta valdības dokumentos. Tomēr retorika, kas nāk no valdības, mierina: nebaidieties, nekas šīs valdības laikā netiks reformēts!


– Izglītības ministre gatavojas uzlabot apmācību bilingvālajās skolās. Mums ir vairāk nekā simts skolu ar divām apmācību valodām. Apmācību līmenis tajās, kā mani informēja ministre, prasa lielāku profesionalitāti. Tāpēc skolotājiem tiks organizēti latviešu valodas kursi un uzlaboti metodiskie materiāli.

– Vai nav tā, ka politiski paudāt apņēmību reformēt, lai koalīcijā būtu miers, bet tādu nopietnu nodomu nemaz nav bijis?


– Nekad neesam pauduši, ka mainīsim Izglītības likumu. Apņemoties palielināt apmācību latviešu valodā, apliecinu, ka nekad nebūs tā, ka visa apmācība simtprocentīgi notiks latviešu valodā. Priekšmeti, kas saistīti ar valodu, kultūru un vēsturi, paliks savā valodā, taču pārējie pakāpeniski arvien vairāk jāmāca latviski, bet tamdēļ nav jāmaina likums. Dziļāka apmācība latviešu valodā (priekšmetu skaita ziņā) jārisina ar profesionālās kvalifikācijas celšanu.

I. Bušmanis: – Drošības jautājumi vēl vairāk saasinājuši enerģētiskās neatkarības jautājumus. Jūs savās simt dienās vienu no enerģētikas jautājumiem – elektrības tirgus atvēršanu – nerisinājāt, bet atcēlāt. Pēc jūsu pateiktā, ka atlikt nav jēgas, koalīcija tomēr nolēma atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Vai jau tad vadība neizslīdēja no premjerministres rokām? 


– Tas bija Saeimas lēmums pārcelt uz 1. janvāri, jo tā iepriekš bija nolēmusi tirgus liberalizāciju sākt 1. aprīlī.

– Kad patiesi būs jēga no tirgus atvēršanas? Augstākas elektrības cenas ir atceltas uz nākamā gada sākumu, taču tirgus reāli netiks atvērts…


– Mums nav spēlētāju elektoenerģijas tirgū. Valdība taču tajā neiesaista privātās kompānijas. Kā mani informēja “Latv­energo”, reāli alternatīvi spēlētāji varētu parādīties 2016. gadā.

– Igauņu “Enefit” jau tagad ir reāls spēlētājs, bet “Latvenergo” dara visu, lai tas neienāktu šajā tirgū. Valdība kā “Latvenergo” īpašniece neiebilst.


– Latvijas valdībai ir svarīgi, lai enerģijas cenas būtu zemākas. Lielam spēlētājam tehniski nav iespējams ienākt tirgū. Domāju, ka arī 1. janvārī neparādīsies jauni nopietni spēlētāji. Nav pieņemama tāda tirgus atvēršana, kurā elektrības cenas paceļas. ES regula nosaka, ka jābūt iespējai ienākt tirgū no nākamā gada 1. janvāra. Latvija tirgu būs atvērusi tikai teorētiski. Kā jau teicu, reāli elektroenerģijas pārdevēji varētu ienākt 2016. vai pat tikai 2020. gadā.

– Kad bijāt zemkopības ministre, viens no galvenajiem uzdevumiem bija zemes fonda izveide un zemes efektīvāka izmantošana, tostarp ierobežojot pārdošanu nelauksaimnieciskiem mērķiem. 


– Es savu darbu padarīju un likumprojektu nosūtīju uz Saeimu.

– Ir 7. maijs, un šodien Latvijas zemi var nopirkt jebkurš ES pilsonis jebkādiem mērķiem. Kāpēc darbs nav pabeigts laikus?


– Ceru, ka Saeima tuvākajā laikā pieņems šos likuma grozījumus. Nākamnedēļ koalīcijas padome izskatīs šo jautājumu. Jūs jau zināt, cik grūti šos zemes pārdošanas ierobežojumus bija pieņemt valdībā, jo bija ļoti liela pretestība no ieinteresētām pusēm. “LA” kritiski, bet atbalstot sekoja šim procesam.

M. Antonevičs: – Jūs nupat atgriezāties no ASV. Kādi galvenie secinājumi?


– Vizītei bija trīs galvenie virzieni: valsts aizsardzība, enerģētiskā drošība un kontaktu dibināšana uzņēmējiem (farmācijas, informācijas tehnoloģiju, e-apmācību jomā). Tikos arī ar Amerikas Latviešu apvienības valdi un uzrunāju Amerikas Latviešu apvienības 63. kongresu.

– Ir kādi politiski vēstījumi?


– Mani gandarīja, ka pirmais teikums, ko teica ASV viceprezidents Džo Baidens, ka mēs varam neuztraukties un ka ASV NATO līguma 5. pantu pildīs, ja tas būs nepieciešams. Es apliecināju, ka mums ir ļoti svarīgi, lai šeit, Latvijā, ASV militārā klātbūtne būtu visu laiku, kamēr konflikts Ukrainā nav noregulējies. Gan viceprezidents, gan divdesmit senatori, ar kuriem tikos, to uzņēma ar sapratni. Man jautāja, kā Latvija uztvertu, ja ASV ierobežotu enerģētisko tirgu ar Krieviju. Vairākkārt informēju par mūsu simtprocentīgo atkarību no Krievijas gāzes. Ne visu varu atklāt, bet mēs pārrunājām arī tās sankcijas, ko ASV vēl varētu ieviest, un kā tās atsauktos uz Latvijas tautsaimniecību.

– ASV ir stingrāku sankciju piekritēja nekā ES?


– Tā tas ir. Starp citu, Vašingtonā satiku EK priekšsēdētāju Žozē Barozu. Atlantijas padomē man bija tas gods pasniegt Līderības balvu Ukrainas dziedātājai Ruslanai. Barozu kungs arī bija viens no šiem pieciem balvas saņēmējiem.

I. Bušmanis: – Tomēr runāt par enerģētiskās neatkarības jautājumiem braucāt uz Vašingtonu, nevis Briseli…


– Ne jau tikai ASV runāju par šiem jautājumiem – esmu tikusies ar Polijas premjeru, gāzes kompānijas vadītāju, ar Igaunijas premjeru, ar Lietuvas prezidenti un premjeru. Skaidrs, ka mums šajā reģionā par alternatīvām gāzes piegādēm jātiek galā pašiem. Pirms mirkļa runāju ar Polijas vēstnieku gan par gāzi, gan par transporta infrastruktūru – ir parādījusies vēl viena iespēja gāzes piegādēm.

– Kas ir šī jaunā alternatīva?


– Vēl pāragri runāt, bet arī šajā variantā tiktu iesaistītas ASV, tiktu būvēts gāzes vads, kas Poliju savieno ar Lietuvu un Latviju. Gāze varētu tikt uzglabāta šeit.

Diemžēl vēl nav vienošanās, kur varētu būt reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis. No Igaunijas premjera saņēmu ziņu, ka viņi to nebūvēs, no tā izriet, ka to varētu būvēt Somijā.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. PALDIES VISIEM PIRMS MANIS KOMENTETĀJIEM!!! KĀPĒC KAUT KO DARĪT, JA NAUDA IR SAŅEMTA UN VALSTS KURSS NOSPRAUSTS BEZ LATVIEŠU TAUTAS ZIŅAS???????????? KAS ir TRIJOTNE, NAV NOSLĒPUMS… VARBŪT ŽURNĀLISTI VAR LĪDZĒT “ATŠIFRĒT” ŠĀDU DARBĪBU STILA MĒRĶUS, KAMĒR VĒL NAV PAR VĒLU? Arī bankas “Citadele” pārdošana SLĒPJ ĪSTOS PIRCĒJUS… Ne velti ekonomikas ministrs Dombrovskis tik UZKRĪTOŠI DARBĪGS… Tas tad būtu valsts eksistences NORIETA SĀKUMS…SAEIMA ARĪ “NEVAR” TIKT GALĀ AR ZEMES PIRKŠANAS JAUTĀJUMU attiecībā uz ”
    ārzemniekiem”…. Esam kā suņa nagla dibenā pārējām Baltijas valstīm savas valsts nosargāšanā un PILNĪGI NEKO NO VIŅĀM NEMĀCAMIES NEVIENAS NOZARES SAKĀRTOŠANĀ LĪDZ ŠAI DIENAI – UZVEDAMIES KĀ METEORĪTI…

  2. Jau ilgu laiku Latvijā realitāte ir tāda, ka, gribot negribot nākas piekrist komentētājam J. Cukermanam. Un par to ir atbildīga mūsu rīcibnespējīgā, miegainā (un latviešu tautas pamatspēkus iemidzinošā)un neizlēmīgā valsts augstākās varas trijotne.

  3. /Tikai man ir ierosinājums viņiem: ja tik ļoti nepatīk Latvija, ir citas iespējas atrast dzīvesvietu./
    Cienījamā premjēre, ko darīsim, ja viņiem ir dots uzdevums no Maskavas, un viņi nekur netaisās braukt. Mēs tai pat laikā spēlējam demokrātiju, kas pēc būtības ir anarhija, par pamatu ņemot apsurdo cilvēktiesību deklarāciju un nacminoritāšu konvenciju ,kura faktiski ir būvēta uz nelielu pamattautu rēķina, un tā tiek izmantota politiskiem mērķiem lielvaru rokās. Latvijā miers ir iespejams tikai tad, kad tā massa cilvēku, kas iebrauca aiz tankiem pēc kara, latviešus izspieda no dzīves vietām, izsūtot uz sibiriju, un reālizēja masveida rusifikāciju, tiks kvalificēti kā okupanti, migranti atbilstoši Ženēvas konvencijai.

  4. Piedodiet premjēre un prezident, man ir liels kauns, ka jūs pārstāvat Latvijas valsti. Jāatzīst, ka šī valdība un politiskā vara, ir vāja un iebiedēta. Tas varētu nozīmēt, ka latviešu pozīcijas Latvijā ir apdraudētas. Nekam nav spēka un gribēšanas sakārtot krievu ekstrēmistus Latvijā. Visu liek uz cilvēktiesībām un nacminoritāšu aizsardzību. Kur ir Latvijas pamatnācijas tiesības dzīvojot šaja zemē. NAv. Es pieļauju, ka turpinājumā būs vēl sliktāk, jo krievu ekstrēmistiem ķerties klāt rokas par īsu. Eskalācija turpināsies, un latvieši zobus sakoduši brauks emigrācijā. Pēc tāda scenārija arī ES lielvaras izšķirsies vienojoties slepeni ar Krieviju, pieļaut Latvijas pārraudzību nodot Krievijas ietekmē. Tā nebūs klasiska okupācija ar tankiem un desantu, bet gan maiga, ar pseido kultūras invāziju, krievu valodas nostiprināšanu visā teritorijā, jo šodien tas process ir sācies. Nekāda ES un NATO nelīdzēs, jo tas būs politisks lēmums ar Krieviju, lai tā neietu dziļāk eiropā. Noturēsimies, ja ASV mūs pārņems juridiski. Tā ir tikai cerība.

    • Pilnībā piekrītu Cukermanam.Latvijā jau ir krievu armija,gan slēptā veidā ar visādām apsardzes firmām,kā arī armijā daudz latviski nerunājoši.

Draugiem Facebook Twitter Google+