Drošības dienesti atskaitīsies Saeimā
 0

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) nākamnedēļ sāks iztaujāt Latvijas drošības iestādes par divvalodības referenduma aģitācijas finansējuma avotiem. 


Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Pirmām kārtām mūs interesēs drošības dienestu analīze un vērtējums par pirmsreferenduma aģitācijas finansējumu. Īpaši vēlamies dzirdēt – vai šis finansējums nāk arī no ārvalstīm,” man pastāstīja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP). Līdz šim komisija neesot veltījusi sēdes šim jautājumam, jo tam sekojusi Nacionālās drošības padome, kur arī darbojas Zatlers, un deputāti nav vēlējušies dublēt šo darbu.

NDK priekšsēdētājs uzsvēra, ka līdz šim pirmsreferendumu aģitācijas finansēšana Latvijas likumos nekādā veidā netika regulēta. Tādēļ vienlaicīgi ar drošībnieku iztaujāšanu komisija vērtēs šādu likuma grozījumu nepieciešamību. “Mums ir unikāla iespēja sakārtot šo lietu, kamēr vēl svaigā atmiņā ir pēdējā referenduma pieredze,” uzsvēra V. Zatlers. Viņš arī atgādināja, ka, vēl būdams Valsts prezidents, aicinājis likumdevēju domāt par pirmsreferendumu aģitācijas sakārtošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Publiskajā telpā Drošības policija un citi drošības dienesti tikuši kritizēti par savu bezspēcību dažādu provokāciju priekšā. V. Zatlers tomēr aicina uz šo lietu paskatīties arī no cita skatpunkta.

 

“Mēs varam redzēt rezultātu. Kaut arī pirms 18. februāra izskanēja dažādas versijas par iespējamiem konfliktiem, referendums pagāja bez incidentiem. Turklāt nav nekādu šaubu par nobalsošanas norises likumību. Un tas lielā mērā ir arī drošības dienestu nopelns,” uzskata politiķis.

 

Zatlera rīcībā esot arī aprēķini, kādas naudas summas tērētas aģitācijai pirms referenduma, bet tos atklāt viņš nevarot, jo šī informācija esot konfidenciāla. Arī NDK sēdes faktiski vienmēr ir slēgtas, tādēļ uzzināt, ko deputāti tajās lēmuši, sabiedrība īsti nevar.

“Šī ir tā nozare, kur publiska lielīšanās ar deputātu darbu nebūtu vēlama, taču varu apliecināt, ka skatām jautājumus, kas ir būtiski visai sabiedrībai. Tiklīdz parādās kaut minimālākais apdraudējums sabiedrības drošībai, tā pievēršam tam uzmanību. Kontrolējam arī drošības dienesta darbu,” skaidroja NDK priekšsēdētājs. Pēdējā laikā komisija esot strādājusi ar tādiem jautājumiem kā Latvijas spēja ievērot Šengenas nosacījumus robežkontrolē, valsts gatavība kiberuzbrukumiem un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT) pirmā gada darbības rezultāti. Tāpat NDK pievēršot uzmanību informatīvās telpas drošībai, piemēram, tam, kādu iespaidu uz sabiedrības drošību atstāj fakts, ka daudzviet pierobežā iedzīvotājiem nav pieejama nacionālā TV un radio.

Reklāma
Reklāma

Nupat Igauniju satricinājis kārtējais krievu spiegu skandāls. Igaunijas Drošības policijas (KaPo) speciālists Aleksejs Dresens pieķerts piegādājam slepenu informāciju Krievijas Federālajam drošības dienestam (FDD). Jautāts par ārvalstu specdienestu aktivitātēm mūsu valstī, V. Zatlers ir nerunīgs. Drošības iestāžu vadība viņu esot informējusi par šo jautājumu, taču sīkākus komentārus viņš sniegt nevarot.