Latvijā
Sabiedrība

Drošības policija publicējusi pārskatu par 2014. gadu 16


Aijo Beness
Aijo Beness
Foto – LETA

“Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gatavām tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību,” vakar publiskotajā Drošības policijas (DP) pārskatā par 2014. gadu norādījis DP priekšnieks Normunds Mežviets. Gada pārskatā liela uzmanība pievērsta kaimiņvalsts specdienestu un tā dēvēto “tautiešu kustību” aktivitātēm Latvijā.

Pērn ārvalstu specdienesti esot turpinājuši organizēt pret Latviju vērstas aktivitātes, lai iegūtu informāciju par mūsu valsts politisko un ekonomisko situāciju, kā arī Latvijas nacionālās drošības sistēmu. Lai gan šī tendence saglabājas jau daudzus gadus, pagājušajā gadā pret Latviju vērstās Krievijas specdienestu darbības esot kļuvušas intensīvākas un plašākas.

[wrapintext][/wrapintext]

Krievijas specdienesti tradicionāli izrāda interesi par valsts un pašvaldību amatpersonām, uzņēmējiem, Latvijas un Krievijas pārrobežu projektos iesaistītām personām. Tāpat iecienīts vervēšanas objekts ir arī kontrabandisti. Taču no DP gada pārskata izriet, ka paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem pakļauti arī Latvijas jaunieši, kuri dodas uz Krieviju studēt. “Lai gan studiju laikā šiem jauniešiem nav piekļuves Krievijas specdienestus interesējošai informācijai, pēc studiju beigām viņi var sākt veiksmīgu profesionālo karjeru, kas var pavērt iespēju iegūt Krievijas specdienestus interesējošu informāciju vai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus atbilstoši Krievijas interesēm,” teikts pārskatā.

Ne mazāk būtiska sadaļa gada pārskatā atvēlēta Krievijas īstenotajai tautiešu politikai Latvijā. “Šīs politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Taču praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, t. sk. Latvijā,” teikts pārskatā.

DP gan atzīmē, ka vietējo “tautiešu” politikas organizētāju vidū nevalda īpaša saskaņa – viņi konkurē par Krievijas piešķirto finansējumu, kas ekonomiskās krīzes dēļ sāk samazināties.

Dienests arī prognozē, ka Ukrainas konfliktam turpinoties un Krievijas materiālajam atbalstam sarūkot, vietējās tautiešu kustības varētu kļūt agresīvākas savā retorikā un darbībās, lai apliecinātu savu piemērotību sniegtā finansiālā atbalsta saņemšanai.

Pārskatā aprakstīti arī zināmāki tautiešu politikas subjekti Latvijā. Daudzi no viņiem “Latvijas Avīzes” lasītājiem jau sen ir zināmi – Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Vladimirs Lindermans, Jeļena Bačinska, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens. Līdz šim mazāk pazīstams subjekts ir Einārs Graudiņš, kurš kļuvis par izdevīgu ruporu Krievijas informatīvo aktivitāšu vajadzībām. 2014. gada rudenī viņš, uzdodoties par EDSO ekspertu Krievijas plašsaziņas līdzekļos vēstījis par Ukrainas spēku zvērībām. Graudiņš ir īpaši noderīgs resurss Krievijas propagandai, jo atšķirībā no citiem “tautiešu” politikas aktīvistiem Latvijā, kuri kaislīgi atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, viņš ir latvietis.


Iesaistīšanās Ukrainas konfliktā

Pagājušajā gadā izveidota jauna organizācija “GVD Baltija”, kas nodarbojas ar ziedojumu vākšanu Ukrainas okupēto reģionu atbalstam. Tās darbībā svarīga nozīme bija Staņislavam Bukainam, Dmitrijam Prokopenko un Artēmijam Jakovļevam. Šīs organizācijas aktīvisti rīkoja dažādas publiskas ziedojumu vākšanas akcijas, taču sabiedrības mazā atbalsta un līderu iekšējo konfliktu dēļ viņiem neizdevās izvērst plašākas aktivitātes. “”GVD Baltija” gadījumā pastāv bažas, ka deklarēto mērķu aizsegā tika veiktas arī prettiesiskas darbības. To dēļ pret vairākiem “GVD Baltija” pārstāvjiem 2014. gadā DP sāka kriminālprocesu par personas vervēšanu teroristiskām darbībām,” teikts pārskatā.

Krievijas agresijas attaisnošana raisa tikai bažas, totie Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs rada tiešus riskus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim publiski ir izskanējusi informācija par piecām personām, kas devušās karot uz Ukrainu, taču DP rīcībā esošā informācija liecina, ka viņu skaits varētu būt lielāks. Vairākus no viņiem vadot nevis ideoloģiski apsvērumu, bet gan mēģinājumi izvairīties no saukšanas pie kriminālatbildības par Latvijā pastrādātiem noziegumiem. DP atgādina, ka krimināla pagātne bija arī 2015. gada sākumā Ukrainā nogalinātajam Latvijas iedzīvotājam Radionam Kušniram.

DP ir aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju izceļošanā uz Ukrainu svarīga ietekme bijusi Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja cilvēkus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem. Saistībā ar šīm viņa aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros.

Galerijas nosaukums

Uzturēšanās atļaujas

2014. gadā termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) par nekustamā īpašuma iegādi tika izsniegtas 5218 ārzemniekiem, no kuriem lielākā daļa bija Krievijas pilsoņi. Straujais TUA pieprasītāju skaita pieaugums 2014. gadā radījis bažas, ka šo mehānismu varētu izmantot nevēlamas personas. Pārbaudot pieteikumu iesniedzējus, DP konstatējusi vairākus gadījumus, kad šādas personas tiešām pieprasījušas uzturēšanās atļauju.

Līdz ar 2014. gada otrajā pusē apstiprinātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā TUA pieprasījumu skaits ir sarucis. DP vērtējumā šobrīd spēkā esošā TUA izsniegšanas sistēma nodrošina samērīgu līdzsvaru starp nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā un garantēt nacionālās drošības intereses. DP un pārējām iesaistītajām valsts institūcijām esot daudz plašākas iespējas kvalitatīvi izvērtēt atļaujas pieprasītājus. Tāpēc ir pieaudzis TUA pieprasījumu atteikumu skaits. Konkrētu skaitu, cik gadījumos uzturēšanās atļauja atteikta, drošībnieki gan neatklāj.

Pārskatā arī paustas bažas, ka, samazinot nepieciešamo investīciju apmēru (par ko pašlaik tiek diskutēts Saeimā), TUA pieprasījumu skaits atkal var ievērojami pieaugt, un tas nelabvēlīgi ietekmētu nacionālo drošību.

Ekonomiskā drošība un terorisms

Saistītie raksti

Tāpat kā iepriekšējā gada pārskatā arī šoreiz ekonomiskajai drošībai DP pievērsusi nelielu uzmanību. Pārskatā norādīts uz Krievijas ietekmi Latvijas tranzīta un nekustamo īpašumu nozarēs. “Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai,” teikts pārskatā. Tāpat riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai arī turpmāk varot radīt centieni iegūt kontroli pār stratēģiski svarīgu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem. Nekādi konkrēti uzņēmumi vai šaubīgi darījumi pārskatā nav minēti.

Lai gan terorisms šobrīd rada vienus no galvenajiem draudiem Eiropas drošībai, pie mums terorisma draudu līmenis esot samērā zems. Latvijas reliģiskajās kopienās neesot nozīmīga atbalsta radikāliem reliģiskiem virzieniem, tomēr DP noskaidrojusi, ka uz Sīriju cīnīties pret šajā valstī valdošo režīmu ir devušies divi Latvijas iedzīvotāji.

LA.lv