Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
6. aprīlis, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Drošības riski: prognozēt neparedzamo (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Ikreiz, kad kādā no Latvijas cilvēkiem kaut cik pazīstamām valstīm (jo domāju, ka, piemēram, Bangladešas gadījumā reakcija ir cita) notiek terora akts, mēs vārdos gan pieņemam, ka kaut kas tāds mūsdienās var notikt “jebkur”, tomēr iekšēji esam diezgan pārliecināti, ka Latvijā, par laimi, risks ir samērā niecīgs. Mēs neesam vieglprātīgi, nē, mēs domājam diezgan racionāli. Tik ārkārtīgi radikalizētu grupu vai indivīdu Latvijā objektīvi nevar būt daudz, un, atvainojos par cinismu, PR efekts terora aktam Latvijā būtu nesalīdzināmi mazāks.

Tas viss ir pareizi, tomēr vienlaikus tas, ka mēs mēģinām teroru racionalizēt, ir mūsu nostājas vājais punkts. Mēs izveidojam sakarību “terors – islāma radikāļi”, pieņemam, ka šādu radikāļu Latvijā ir maz, attiecīgi… Lai gan apstākļu kopums, kas kādu var novest līdz līdzcilvēku slepkavošanai, nav saistīts nedz ar kādu konkrētu reliģiju, nedz pat reliģiju vispār. Breivīks, rasistiski motivēti slaktiņi ASV utt. Tāpat mēs racionāli pieņemam, ka terora akts vai tā gatavošana paredz lielāku vai mazāku organizatorisku struktūru. Diemžēl tas tā nav. Ir bezjēdzīgi vaimanāt par interneta ēnas pusēm, ir vienkārši jāpieņem kā realitāte tas, ka kāds var izvēlēties vardarbību, ietekmējoties no tīmeklī atrodamā un pilnīgi bez līdzzinātājiem. Citiem vārdiem sakot, tie saskaitāmie, kas mums Latvijā ļauj justies samērā droši, nav aplami, tomēr tie ir tikai daži no faktoriem.

Iepriekš paustais var veicināt bezspēcības sajūtu, tomēr ir preventīvi pasākumi, ko varam veikt. Pēdējo gadu terora akti liecina, ka kāds, kuram “jumts aizbraucis”, savu nodomu īstenošanai var izmantot rīkus (auto, nažus utt.), kuru izplatību ierobežot nevar, tomēr vismaz attiecībā uz “tradicionāliem” slepkavošanas rīkiem, svarīgi, lai to pieejamība būtu maksimāli apgrūtināta. Ja runā par legālo iegādi, tad Latvijā – atšķirībā no, piemēram, ASV – regulējums jau ir pietiekami stingrs. Savukārt nelegālie ceļi tā vai citādi ir saistīti ar organizētās noziedzības grupām. Attiecīgi jautājums ir par to, cik adekvāti mūsu drošības struktūras pārzina ne tikai kaut kādās radikāļu, bet arī noziedznieku aprindās notiekošo. Tālāk. Saprotot bērnišķīgo prieku par dažādiem t. s. droniem, kurus var iegādāties teju vai ikviens, kuram līdzekļi to atļauj, šo lidaparātu regulējums ir jāpastiprina. Vienkāršoti izsakoties, nepietiek ar to, ka to laidelēšanās ir ierobežota svarīgu infrastruktūras objektu vai militāro bāzu tuvumā. Saprotu, cik vilinoši ir iegūt skaistus skatus “no augšas”, tomēr jāatceras, ka šis aparāts var nest ne tikai videokameru.

Treškārt, informācijas plūsmu analīze internetā. Dažādu skandālu dēļ sabiedrībai Rietumos šī tēma asociējas ar privātās dzīves aizskārumu un attiecīgi izraisa alerģiju. Tomēr es vairāk runāju par segmentu, kas tiek dēvēts par mašīnapmācību, “dziļo apmācību” u. c. Pagaidām rodas iespaids, ka segments apbrīnojami daudz laika velta visnotaļ interesantiem, bet sekundāriem vingrinājumiem – dažādi t. s. mākslīgā intelekta atvasinājumi mācās, piemēram, balstoties uz datiem par 10 000 kaķīšu foto, patstāvīgi ģenerēt jaunu kaķīša foto. Manuprāt, šiem mākslīgajiem neirotīkliem vairāk jākoncentrējas uz darbu ar pazīmēm, ka teritorijā x var būt cilvēku drošības apdraudējumi.

Ceturtkārt. Mūsu dzīvē tāpat kreņķu netrūkst, tomēr, manuprāt, ir nepieciešamas situāciju simulācijas. Nav pamata domāt, ka Latvijas drošības dienesti pret riskiem neizturas pietiekami nopietni, tomēr iedomāsimies šādu situāciju – iekšlietu ministram ir nepieciešams informēt sabiedrību, ka draudu līmenis ir nevis pierasti “zems”, bet, atvainojos par noapaļotu izteiksmi, “vidējs”. Teorētiski no tā vajadzētu izrietēt kaut kādām sekām. Pieņemu, ka dienestiem plāns ir, bet jautājums, kā par to pilnvērtīgi uzzinās sabiedrība? Neba no Kozlovska intervijas kādā no televīzijas ziņu raidījumiem. Kā izmainījušās situācijas diktētie jauninājumi tiks izskaidroti tā, lai tos zinātu un izpildītu?

Rezumējot: Latvija patiešām ir samērā droša valsts, dienesti strādā. Tomēr ir vēl iespējas, pat ja tās liksies apgrūtinošas un kaitinošas, riskus vēl nedaudz samazināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. MANABalss:
    Tu jau parakstīji? Nē? Vajag savākt ap 50 000 parakstu, tad būs rezultāts:
    (1) ZEMEI ZEM DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀM MĀJĀM JĀBŪT TIKAI ŠO MĀJU IEDZĪVOTĀJU ĪPAŠUMĀ
    (2) PAR PAMATOTU NEKUSTAMA ĪPAŠUMA NODOKLI
    (3) PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU… Šeit piedāvā grozīt “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu”, lai zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm noteiktu vēsturiski taisnīgu kadastrālo vērtību un reālu zemes nomas un izpirkuma maksu.

  2. Zandera kungs!Korānā ir atklāts aicinājums nogalināt jūdus vai izraēļus,ja tos nevar pievērst islāmam.Ja neticat paprasiet profesoram Taivānam.Varat palasīt arī pats Korānu,lai gan tas ir diezgan garlaicīgs,kaut arī poētiski skaists.Kad atradīsiet neaizmirstiet pierakstīt numurus attiecīgajām surām un ajatiem.

  3. Tā kā terorisma vēsture ir jau gadu tūkstošiem veca,tad uzskatu, ka ir vēl viens iemesls,kurš var radīt terorisma draudus bez nekādas radikalizācijas un propogandas. Ja cilvēks no relatīvi labklājīgiem dzīves apstākļiem nonāk vai nu galējā nabadzībā vai arī ir spiests ilgstoši paciest morālus pazemojumus, tad var rasties doma par atriebību, kuru var īstenot terorakta veidā. Nesaskatot jēgu dzīvot viens cilvēks izvēlēsies pašnāvību-kāds cits saukli: ja mirt, tad mirt ar mūziku.

  4. No nesenas apmācības kā rīkoties, ja iestādē notiek uzbrukums: Drošības policijas pārstāvis – jautājums ir nevis par to vai iespējams terorisma uzbrukums Latvijā, bet gan – kad notiks.

    Uzbrukuma pirmajos brīžos iet visvairāk bojā cilvēku, vēlāk no noasiņošanas, jo ārstniecības personāls tiek pie cietušajiem tikai tad, kad viss ir pārbaudīts.

    Labāk zināt kā rīkoties nevis cerēt, ka nekas jau nenotiks.

    • Vēlies mieru, gatavojies karam Atbildēt

      Piekrītu Jums, ir vajadzīgas apmācības. Un ne tikai, kā rīkoties teroraktā, bet arī citās nelaimēs. Lai aŗī cik apnicīgas daudziem liktos drošības instrukcijas, dažādi gadījumi pierāda, ka joprojām ir cilvēki, kas neprot elementāras lietas.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+