Ozols: Trenējamies citādāk kā ārzemnieki 0
Neko vairāk nevar vēlēties – Latvijas bobsleja izlases fiziskās sagatavotības treneris Jānis Ozols slavē sev un sportistiem nodrošinātos darba apstākļus.
Ārzemēs trenējas citādi
Laikā, kad Jānis pats bija sportists, mūsu bobslejisti zaudēja sāncenšiem starta ieskrējienā, bet pēdējos gados situācija mainījusies. Iepriekšējā sacensību sezonā Oskara Melbārža četrinieks startā uzrādīja labākos rezultātus visos astoņos Pasaules kausa izcīņas posmos un arī pasaules čempionātā. Ātrās kājas un spēks galvenokārt ir Ozola nopelns.
“Mums paveicies, ka ir sportisti, ar kuriem prieks strādāt un kas visu laiku progresē, kaut minimāli,” saka Jānis Ozols. “Otra lieta, ka esam atraduši treniņu metodiku, kas dod rezultātu, un tai pieturamies, mainot tikai nianses. Ārzemnieki trenējas citādi. Mēs organizējam treniņu nometnes, viņi strādā individuāli, katram ir savs fiziskās sagatavotības treneris, un tad nāk uz testiem parādīt, ko spēj. Viss uz pašu atbildību. Vācieši, amerikāņi iet uz treniņiem ar lapu, kurā sarakstīti uzdevumi. Mums tas nederētu.”
Jānis atzīst, ka citas valstis izrādījušas interesi par viņa pakalpojumiem: “Bijuši jautājumi un zvani, mēģinājumi ievadīt sarunas. Taču situācija Latvijas bobslejā šobrīd ir tik laba, ka jābūt izcilam piedāvājumam, lai mani nopirktu. Mēs ar Sandi Prūsi esam nosprieduši, ka neko labāku nevaram vēlēties. Man izaicinājums būtu mesties jaunā komandā ar potenciālu, alga nekad nav bijis pašmērķis – iet kaut kur par lielu naudu, zinot, ka rezultāta nekad nebūs. Tas mani neinteresē. Esmu priecīgs, ka šobrīd neviens arī nezvana.”
Galvenā atšķirība no laikiem, kad pats sportoja, ir drošības sajūta, ka viss noorganizēts no A līdz Z: “Savulaik, sākot sezonu, mums nauda bija divām nedēļām, bet kas pēc tam? Kad mācījos par pilotu, man bija izvēle vai nu turpināt stumt Sanda bobu, vai iet pie stūres. Izvēlējos otro, sezonas plāns bija ļoti labs – jāstartē Eiropas kausos. Taču otrajā nedēļā man pateica, ka naudas vairs nav un mēs paliekam Siguldā. Bet vilciens jau bija aizgājis, teju visu sezonu nosēdēju mājās. Šobrīd zinu, ka viss ieplānotais tiks izdarīts.” Tas ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidenta Jāņa Kola un ģenerālsekretāra Zinta Ekmaņa nopelns. Nesen bobslejistu un treneru lietošanā tika nodotas 12 jaunas un elegantas “BMW” automašīnas. Arī laba motivācija.
Acis deg
Sezona sāksies novembra beigās. Ar paveikto gatavošanās periodā Ozols ir apmierināts: “Dažas nianses mainījām, bet kopējos vilcienos visu darījām tāpat, kā līdz šim. Rezultāts ir, tādēļ nevajag neko kardināli mainīt. Puišiem acis joprojām deg, strādāja cītīgi un smagi, tādēļ man grūti iedomāties, ka sezonā kaut kas varētu noiet greizi. Nezinu, kā viņi izskatīsies sacensībās, jo trenējas arī citi, taču paši jūtas labi. Dažiem šis tas sāp, bet nav nekā tāda, kas varētu ietekmēt visu sezonu.” Iekšējā konkurence ir pamatīga, taču Jānis spriež, ka pirmā ekipāža paliks nemainīga – Oskara Melbārža kamanas iestums Daumants Dreiškens, Jānis Strenga un Arvis Vilkaste. Pārējie nav progresējuši tik spēcīgi, lai kādu no viņiem izkonkurētu.
“Gribētos, lai jaunie nāktu klāt, bet šis ir tukšais gads. Daži puiši bija, taču viņi derētu komandā, kurā ir grūtības ar kadriem, bet ne mūsu līmenī. Viņi redz, kādi esam, un vērtē, vai ir gatavi trenēties tā, lai iekļūtu komandā. Viena lieta ir pirmās nometnes, kur uzspēlējam bumbu, ar divriteni pabraucam, paskrienam. Tur viņi vēl normāli izskatās, bet, tiklīdz sākas smagais darbs, parādās īstās spēka potences. Prieks, ka no pērnā iesaukuma progresējuši Matīss Miknis un Jānis Jansons.”
Jānis Ozols jau četrus gadus rūpējas arī par Latvijas basketbola līgas (LBL) komandas “Jūrmala/Fēnikss” sportisko formu: “Piedalos vasaras darbā. Kad sākām, viņi bija riktīgi amatieri – pa dienu strādāja, vakaros trenējās. Pēdējās sezonās jau ir īsti profesionāļi, taču kopumā iet arvien grūtāk, jo visas komandas kļūst stiprākas. Agrāk dažas nopietni trenējās, pārējās – nu tā, taču tagad LBL līmenis ir izlīdzinājies tiktāl, ka neņemos prognozēt, kas pavasarī spēlēs finālā.”
