Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
25. novembris, 2017
Drukāt

Drošības, veselības, demogrāfijas un autoceļu budžets. Kam plānots lielākais finansējuma pieaugums (1)

Foto - Ernests Dinka/Saeimas administrācijaFoto - Ernests Dinka/Saeimas administrācija

Saeimas deputāti ar aplausiem sveic budžeta likumu pieņemšanu.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts drošībai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai. Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus piešķirti 126 miljoni eiro, un finansējums kopumā sasniegs divus procentus no IKP, ko nosaka Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības. Vairāk nekā 11 miljoni paredzēti austrumu robežas sakārtošanai, kibernoziedzības novēršanai un citiem ar iekšējo drošību saistītiem pasākumiem. Savukārt veselības nozarei nākamgad papildus tiks novirzīti vairāk nekā 200 miljoni eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro.

Demogrāfijas jomā paredzētas izmaiņas ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) jomā. Pats pabalsts paliks līdzšinējā apmērā (par pirmo bērnu 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, par trešo – 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 50,07 eiro). Taču no nākamā gada šis pabalsts tiks papildināts ar piemaksu atkarībā no aprūpējamo bērnu skaita. Ģimenes ar diviem bērniem saņems piemaksu 10 eiro apmērā, par trim bērniem – 66 eiro, par četriem bērniem – 116 eiro, par piekto un katru nākamo bērnu – vēl par 50 eiro vairāk. Turpmāk šo pabalstu varēs saņemt arī par bērniem, kuri mācās profesionālajā skolā, pat ja viņi tur saņem stipendiju. Lielāka atlīdzība būs arī par adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, savukārt pabalsts audžuģimeņu bērnu uzturam būs vismaz divu minimālo uzturlīdzekļu apmērā par katru bērnu. No nākamā gada palielināts arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērniem. Noteikts, ka līdz septiņu gadu vecumam katru mēnesi bērnam jānodrošina uzturlīdzekļi 98,90 eiro, bet bērniem no septiņiem līdz 18 gadiem – 118,25 eiro apmērā. Iepriekš šī summa bija attiecīgi 95 eiro un 114 eiro. Uzturlīdzekļi bērnam jāmaksā līdz 21 gada vecumam, ja jaunietis turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā.

 

220 miljoni ceļiem

Finansējums autoceļiem nākamgad sasniegs 222 miljonus eiro, un no tiem 25,6 miljoni, tostarp daļa no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, papildus tiks novirzīti vietējo valsts autoceļu ar grants segumu sakārtošanai gandrīz 300 kilometru garumā.

 

Sakrālo lietu padome

Tā kā deputāti apņēmušies vairs nedalīt “kvotas” baznīcu remontiem, budžeta paketē pieņemts īpašs Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, lai izveidotu finansējuma platformu sakrālo objektu uzturēšanai. Nākamgad šai programmai atvēlēts viens miljons eiro, bet tālākos gados šo summu plānots palielināt. Šo programmu administrēs un lēmumu par finansējuma piešķiršanu konkrētiem projektiem pieņems Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, bet pieteiktos baznīcu projektus izskatīs jaunizveidota konsultatīva institūcija – Sakrālā mantojuma padome, kurā darbosies Kultūras ministrijas, pieminekļu inspekcijas un reliģisko savienību pārstāvji.

 

Amatpersonu un darbinieku algas tomēr varēsim redzēt

Lielākās kaislības budžeta pieņemšanas laikā raisīja deputāta Inta Dāldera (“Vienotība”) piedāvātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pienākumu reizi mēnesī publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem. Iepriekš deputāts līdzīgus grozījumus bija iesniedzis Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet prezidents tos nosūtīja atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai. Pašlaik iestādēm jāpublisko tikai ierēdņu un amatpersonu atalgojums, bet ministrijās daļa strādājošo tiek noformēti kā darbinieki, ļaujot izvairīties no šīs prasības. Jaunais likums paredz, ka varēsim redzēt gandrīz visu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp arī skolotāju, atalgojumu.

 

Paldies par priekšlikumiem, bet noraidām

Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz parlamentā­rieši bija vienojušies iztikt bez tā sauktajām kvotām, tādēļ priekšlikumus lielākoties bija iesnieguši opozīcijas pārstāvji, piedāvājot pārdalīt kopumā vairāk nekā 220 miljonus eiro, bet gandrīz visi tie tika noraidīti. Noraidīto priekšlikumu vidū bija, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības rosinājums piešķirt 70 000 eiro, lai uzsāktu Policijas akadēmijas atjaunošanas procesu, deputāta Jura Viļuma aicinājums atvēlēt 200 000 eiro latgaliešu valodas pareizrakstības rīka izveidei vied­tālruņiem un datoriem, “No sirds Latvijai” frakcijas priekšlikums piešķirt 83 181 eiro Zemes dienestam zemes konsolidācijas procesa pabeigšanai un daudzi citi priekšlikumi. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirms balsojuma par budžetu atzina, ka arī viņš būtu vēlējies piešķirt vairāk līdzekļu dažādām jomām, bet iespējas esot ierobežotas. “Paldies par jūsu priekšlikumiem, bet tie būtu ar uzviju apēduši visus līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt,” rokas noplātīja premjers.

Balsojumā nākamā gada valsts budžetu atbalstīja 59 valdošās koalīcijas deputāti, pret bija 37 opozīcijas pārstāvji. Kā savu nostāju pamatoja opozicionāri – budžetā ignorētas likuma prasības par zinātnei nepieciešamo finansējumu, kā arī nesamērīgi palielināts finansējums valsts birokrātiskajam aparātam, kas ir pretrunā ar solījumiem veidot mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi.

Premjers šos pārmetumus noraida, atgādinot, ka arī Eiropas Komisija Latvijas nākamā gada budžetu novērtējusi atzinīgi, turklāt esot izdevies to pakārtot valdības rīcības plānam un prioritātēm. “Priekšā vēl daudz sāpīgu lēmumu, kas priekšvēlēšanu gaisotnē būs jāpieņem. Piemēram, veselības aprūpei pagaidām ir tikai nauda, bet tās izlietojums vēl jāaizstāv Eiropas Komisijā un pats galvenais – jāizveido pārvaldības sistēma, lai šis finansējums tiktu efektīvi izmantots. Pārmetumus par pārlieku finansējumu birokrātiskajam aparātam es vienkārši nesaprotu – tas opozīcijai tāds klasiskais jājamzirdziņš,” teica Kučinskis. Vienlaikus viņš atzina, ka opozīcijas pārmetumos saklausījis arī pamatotus faktus, piemēram, nepieciešama papildu analīze par tēriņiem darba nespējas lapām.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots viena procentu apmērā no IKP.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. un cik % vai budžeta naudas valsts pārvaldei??? nav svarīgi?!

Draugiem Facebook Twitter Google+