Foto – LETA

Drosmes pieskāriens
 0

Kopš 1995. gada, kad Pēteris Krilovs un viņa studenti Daugavpilī sarīkoja pirmo “Homo Novus” – dzīvu un jaunas enerģijas pārpilnu tikšanās vietu teātra studentiem un profesionāļiem no tuvējā reģiona – daudz kas ir neatgriezeniski mainījies.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Festivāls ir pārcēlies uz Rīgu, ir izaugusi jauna mākslinieku un skatītāju paaudze, tradicionālo teātra pieredzi ir satricinājusi galvu reibinoša daudzveidība gan telpas, gan sarunas formāta un satura ziņā. Pasaule ir piedzīvojusi 2001. gada 11. septembri, ekonomisko, klimata un vērtību krīzi, occupy kustību, karu un revolūciju sēriju, tehnoloģiju triumfu. Tas viss skaļi atbalsojas tajā teātrī, kas atrodas “Homo Novus” interešu zonā.

Man 1995. gadā vēl nebija divdesmit gadu, un es uz “Homo Novus” Daugavpilī devos līdzi māsai, kas bija sākusi studijas LMA Scenogrāfijas nodaļā. No pirmā festivāla es neatceros nevienu konkrētu izrādi, bet neizdzēšami iespiedušās atmiņā tās lietas, kas manī modināja interesi par jauno teātri un kuru dēļ es ar nepacietību gaidīju nākamos festivālus. Tā ir neizsīkstoša interese par pasauli, vēlme riskēt un eksperimentēt, ticība mākslas spējai mainīt pasauli, drosme prognozēt teātra attīstību un viesmīlība – principi, kas joprojām ir festivāla virzošais spēks. “Homo Novus” toreizējais direktors, režisors Pēteris Krilovs atceras:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Festivāls radās aiz izmisuma. 1993. gada rudenī es kļuvu par Daugavpils teātra māksliniecisko vadītāju, pārņemot to krīzes situācijā. Naudas nebija nemaz, un mēs ar toreizējo teātra literārās daļas vadītāju Baibu Tjarvi nospriedām, ka tādā postā ir jādara kaut kas globāls, kas piesaistītu gan naudu, gan uzmanību.”

Pirms daudziem gadiem mēs nospraudām mērķi piedalīties jaunas spēcīgu, daudzpusīgu un atvērtu režisoru, aktieru, horeogrāfu, scenogrāfu paaudzes tapšanā, kas pārliecinoši darbojas uz Latvijas un Eiropas skatuves. Ar prieku jāsecina, ka “Homo Novus” tiešām ir atstājis savu nospiedumu tajā, kāds šobrīd izskatās jaunais teātris Latvijā. To pašu var teikt par teātra izvešanu ielās – mūsu rīkotās izrādes Daugavgrīvas cietoksnī, uz AB dambja, Ķīpsalas autokapsētā, viesnīcās, noliktavās, ielās, parkos un dzīvokļos noteikti ir ietekmējušas kultūras telpas potenciālu, mākslinieku un skatītāju gatavību jaunai radīšanas un skatīšanās pieredzei.

Desmitais starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” notiks no 2. līdz 8. septembrim. Viens no tā centrālajiem notikumiem būs festivāla desmit gadiem veltītā 11 darbu kolekcija “Pēdējā humānā telpa”, kurā ar jaunām izrādēm, instalācijām un pat koncertu piedalīsies režisori Pēteris Krilovs, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Andrejs Jarovojs, scenogrāfi Monika Pormale, Izolde Cēsniece, Reinis Suhanovs, mākslinieku kolektīvi “Nomadi”, “umka.lv”, “MAREUNROL’S”. Viesizrāžu programmā redzēsim itāļu metafiziskā teātra meistaru, Eiropas laikmetīgā teātra ietekmīgo figūru Romeo Kasteluči ar vienu no saviem personiskākajiem darbiem lielajai skatuvei “Par Dieva dēla sejas koncepciju”, franču naivistu Filipu Kenu ar divām vizuāli piesātinātām izrādēm, kas runā par ikvienā mītošo radošo potenciālu un mākslinieka autonomiju, šveiciešu režisoru Milo Rau ar izrādi “Naida radio” un instalāciju “Maskavas prāvas”, kur dramatizēti mūslaiku vēstures fragmenti, konflikti, ko būtiski apzināties un paturēt prātā neatkarīgi no dzīves telpas un situācijas. Programmā “Pilsēta un daba” skatītājiem būs iespējams iepazīties ar norvēģu horeogrāfi Ingri Fiksdālu un doties muzikāli mītiskā ceļojumā naktī un mežā, ieklausīties britu aktīvista un mākslinieka the vacuum cleaner dzīves stāstā, piedzīvot holandiešu režisores Lotes van den Bergas kinematogrāfisko iestudējumu “Tukšā zeme” – vienu no satriecošākajām dienvidafrikāņu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē darbu interpretācijām. Programmā “Pilsēta un daba” top arī jauns darbs – starptautiskas komandas izrāde “Zudušie dārzi”. Tā stāstīs par kādu notikumu, kas 2013. gada maijā notika mazdārziņos starp Spilvi un Bolderāju, dziļi ietekmēja vairāku cilvēku dzīvi, bet vairākumam paslīdēja garām nepamanīts.