Mobilā versija
-0.4°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 18. janvāris, 2017
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Franks Gordons: “Arhipelāgs” – skarba kā “Leviatāns”, bet satīras žanrā (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

37. Maskavas starptautiskā kinofestivāla ietvaros tika demonstrēta režisores Tatjanas Voroņeckas filma “Arhipelāgs”, kur attēloti notikumi provinciālajā Arhipku ciematā. Tātad tās nosaukums ir tīra vārdu spēle. Filmas scenārija pamatā ir Vsevoloda Benigsena grāmata “GenAcid”. Jaunā filma ir drosmīga un visumā ne mazāk skarba kā Zvjaginceva daudzinātais “Leviatāns”, taču šoreiz tā ir satīriska traģikomēdija ar šarža vaibstiem.

Pasta kurjers atved ciematā avīzi ar Krievijas prezidenta “ukazu” – “Saglabāt kultūras mantojumu”, kur teikts, ka visiem Krievijas iedzīvotājiem obligāti jāiepazīstas ar krievu literatūras klasiķu darbiem. Ciemata valdes priekšsēdis nodod avīzi kādam jaunam policistam, kurš tik tikko prot burtot, un atzīstas, ka nekad nav rokā turējis avīzi. Priekšsēdis apspriežas ar policistu un nolemj uzticēt prezidenta “ukaza” izpildi inteliģentam vienpatim, kurš no Maskavas ieradies Arhipkos, lai apmestos mājā, kur dzīvojuši viņa vecāki. Viņš skaitās ciema bibliotekārs un ir draugos ar ārstu, kurš tāpat kā vairākums ciemata iedzīvotāju tempj “vodku” bez mitas. Tiek sasaukta kopsapulce, un prezidenta rīkojuma izpildes ietvaros obligāti lasāmie klasiķi tiek sadalīti – vieniem tiek proza, citiem – dzeja. Un nu sādžinieki sasēžas pie liela galda, kas piekrauts ar šņabja pudelēm, un diskutē par to, kāds literatūras virziens ir svarīgāks. Diskusija neizbēgami pārtop kautiņā.

Kāds no sādžiniekiem Serjoga, salasījies Čehovu, kļūst depresīvs un, uzzinot, ka viņam “kaut kur aug dēls”, iet kārties. Pie Serjogas līķa sanāk sādžinieki un nospriež, ka pie visa vainīgas grāmatas, tāpēc dodas demolēt bibliotēku. Un te nu ciemata priekšsēdis atzīstas, ka nekāda “ukaza” nav bijis – viņš bija sagādājis fiktīvu avīzes lapu un to izmantojis, lai pieradinātu šņabja tvanā grimstošos sādžiniekus pie grāmatu lasīšanas. Vārdu sakot, bibliotēka tiek demolēta, bibliotekārs piekauts un ārsts, kurš gribēja nomierināt prātus, nosists.

Tā, protams, ir satīra, bet tā balstās uz faktu, ka Krievijas “dzīlēs” tauta nodzeras, vienīgais informācijas un izklaides avots ir valsts televīzijas Pirmais kanāls, kuru var skatīties no bijušās Kēnigsbergas līdz Kuriļu salām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pasakiet man, kashkjim, kursh ‘etnos’ bija lielaa meeraa atbildiigs par Krievijas inteligjences slepkavoshanu pirms apmeeram 100 gadiem, boljshevisma ievieshanas laikaa?? Tagad tas pats ‘etnos’ izsmej paari palikusho peecnaaceejus. Fui. Nepatiik man Krievija, bet shitaa izdariities ir diezgan riebiigi.

    • Ne rezirore, ne gramatas autors – tie nepieder pie ta sasodita “etnosa” Izcils satirikis un izsmejejs XIX gs. bija Saltikovs0Scedrins – ari nav no ta “etnosa”.

  2. Mēs gaidām miljoniem bēgļu no Krievijas,kaut kad nezināmā nākotnē.Tā ir oficiālā valdības pozīcija,to 250 musulmāņu dēļ.Vai nu RF pārstās funkcinēt,vai arī fsbešniķi ar kadirovciem saķersies vai vēl kāds variants.Ja tradicionālā impērija nedabū izplesties un kara laupījumu,tad tā saēd sevi no iekšienes.

  3. Un Jums par to PRIEKS?

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (132)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trojas zebra

Latvijas Televīzija pārtraukusi demonstrēt neatkarīgā producenta SIA “Zebra TV” satiksmes drošības tematikai veltīto raidījumu “Zebra” pēc tam, kad atklājies, ka raidījumā neatļauti izvietota Rīgas domes reklāma. Jau agrāk “Zebra” bija veidojusi īpašu raidījumu, lai slavinātu Rīgas domes iecerēto tramvaja līniju Skanstes rajonā, tautā dēvētu par “kapu tramvaju”, bet aizvadītās nedēļas raidījumā tika demonstrēts, cik varonīgi ar sniegu Rīgas ielās cīnās Rīgas mērs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+