Mobilā versija
+11.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Franks Gordons: “Arhipelāgs” – skarba kā “Leviatāns”, bet satīras žanrā (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

37. Maskavas starptautiskā kinofestivāla ietvaros tika demonstrēta režisores Tatjanas Voroņeckas filma “Arhipelāgs”, kur attēloti notikumi provinciālajā Arhipku ciematā. Tātad tās nosaukums ir tīra vārdu spēle. Filmas scenārija pamatā ir Vsevoloda Benigsena grāmata “GenAcid”. Jaunā filma ir drosmīga un visumā ne mazāk skarba kā Zvjaginceva daudzinātais “Leviatāns”, taču šoreiz tā ir satīriska traģikomēdija ar šarža vaibstiem.

Pasta kurjers atved ciematā avīzi ar Krievijas prezidenta “ukazu” – “Saglabāt kultūras mantojumu”, kur teikts, ka visiem Krievijas iedzīvotājiem obligāti jāiepazīstas ar krievu literatūras klasiķu darbiem. Ciemata valdes priekšsēdis nodod avīzi kādam jaunam policistam, kurš tik tikko prot burtot, un atzīstas, ka nekad nav rokā turējis avīzi. Priekšsēdis apspriežas ar policistu un nolemj uzticēt prezidenta “ukaza” izpildi inteliģentam vienpatim, kurš no Maskavas ieradies Arhipkos, lai apmestos mājā, kur dzīvojuši viņa vecāki. Viņš skaitās ciema bibliotekārs un ir draugos ar ārstu, kurš tāpat kā vairākums ciemata iedzīvotāju tempj “vodku” bez mitas. Tiek sasaukta kopsapulce, un prezidenta rīkojuma izpildes ietvaros obligāti lasāmie klasiķi tiek sadalīti – vieniem tiek proza, citiem – dzeja. Un nu sādžinieki sasēžas pie liela galda, kas piekrauts ar šņabja pudelēm, un diskutē par to, kāds literatūras virziens ir svarīgāks. Diskusija neizbēgami pārtop kautiņā.

Kāds no sādžiniekiem Serjoga, salasījies Čehovu, kļūst depresīvs un, uzzinot, ka viņam “kaut kur aug dēls”, iet kārties. Pie Serjogas līķa sanāk sādžinieki un nospriež, ka pie visa vainīgas grāmatas, tāpēc dodas demolēt bibliotēku. Un te nu ciemata priekšsēdis atzīstas, ka nekāda “ukaza” nav bijis – viņš bija sagādājis fiktīvu avīzes lapu un to izmantojis, lai pieradinātu šņabja tvanā grimstošos sādžiniekus pie grāmatu lasīšanas. Vārdu sakot, bibliotēka tiek demolēta, bibliotekārs piekauts un ārsts, kurš gribēja nomierināt prātus, nosists.

Tā, protams, ir satīra, bet tā balstās uz faktu, ka Krievijas “dzīlēs” tauta nodzeras, vienīgais informācijas un izklaides avots ir valsts televīzijas Pirmais kanāls, kuru var skatīties no bijušās Kēnigsbergas līdz Kuriļu salām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pasakiet man, kashkjim, kursh ‘etnos’ bija lielaa meeraa atbildiigs par Krievijas inteligjences slepkavoshanu pirms apmeeram 100 gadiem, boljshevisma ievieshanas laikaa?? Tagad tas pats ‘etnos’ izsmej paari palikusho peecnaaceejus. Fui. Nepatiik man Krievija, bet shitaa izdariities ir diezgan riebiigi.

    • Ne rezirore, ne gramatas autors – tie nepieder pie ta sasodita “etnosa” Izcils satirikis un izsmejejs XIX gs. bija Saltikovs0Scedrins – ari nav no ta “etnosa”.

  2. Mēs gaidām miljoniem bēgļu no Krievijas,kaut kad nezināmā nākotnē.Tā ir oficiālā valdības pozīcija,to 250 musulmāņu dēļ.Vai nu RF pārstās funkcinēt,vai arī fsbešniķi ar kadirovciem saķersies vai vēl kāds variants.Ja tradicionālā impērija nedabū izplesties un kara laupījumu,tad tā saēd sevi no iekšienes.

  3. Un Jums par to PRIEKS?

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (19)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Draugiem Facebook Twitter Google+