Mobilā versija
+1.3°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Franks Gordons: “Arhipelāgs” – skarba kā “Leviatāns”, bet satīras žanrā (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

37. Maskavas starptautiskā kinofestivāla ietvaros tika demonstrēta režisores Tatjanas Voroņeckas filma “Arhipelāgs”, kur attēloti notikumi provinciālajā Arhipku ciematā. Tātad tās nosaukums ir tīra vārdu spēle. Filmas scenārija pamatā ir Vsevoloda Benigsena grāmata “GenAcid”. Jaunā filma ir drosmīga un visumā ne mazāk skarba kā Zvjaginceva daudzinātais “Leviatāns”, taču šoreiz tā ir satīriska traģikomēdija ar šarža vaibstiem.

Pasta kurjers atved ciematā avīzi ar Krievijas prezidenta “ukazu” – “Saglabāt kultūras mantojumu”, kur teikts, ka visiem Krievijas iedzīvotājiem obligāti jāiepazīstas ar krievu literatūras klasiķu darbiem. Ciemata valdes priekšsēdis nodod avīzi kādam jaunam policistam, kurš tik tikko prot burtot, un atzīstas, ka nekad nav rokā turējis avīzi. Priekšsēdis apspriežas ar policistu un nolemj uzticēt prezidenta “ukaza” izpildi inteliģentam vienpatim, kurš no Maskavas ieradies Arhipkos, lai apmestos mājā, kur dzīvojuši viņa vecāki. Viņš skaitās ciema bibliotekārs un ir draugos ar ārstu, kurš tāpat kā vairākums ciemata iedzīvotāju tempj “vodku” bez mitas. Tiek sasaukta kopsapulce, un prezidenta rīkojuma izpildes ietvaros obligāti lasāmie klasiķi tiek sadalīti – vieniem tiek proza, citiem – dzeja. Un nu sādžinieki sasēžas pie liela galda, kas piekrauts ar šņabja pudelēm, un diskutē par to, kāds literatūras virziens ir svarīgāks. Diskusija neizbēgami pārtop kautiņā.

Kāds no sādžiniekiem Serjoga, salasījies Čehovu, kļūst depresīvs un, uzzinot, ka viņam “kaut kur aug dēls”, iet kārties. Pie Serjogas līķa sanāk sādžinieki un nospriež, ka pie visa vainīgas grāmatas, tāpēc dodas demolēt bibliotēku. Un te nu ciemata priekšsēdis atzīstas, ka nekāda “ukaza” nav bijis – viņš bija sagādājis fiktīvu avīzes lapu un to izmantojis, lai pieradinātu šņabja tvanā grimstošos sādžiniekus pie grāmatu lasīšanas. Vārdu sakot, bibliotēka tiek demolēta, bibliotekārs piekauts un ārsts, kurš gribēja nomierināt prātus, nosists.

Tā, protams, ir satīra, bet tā balstās uz faktu, ka Krievijas “dzīlēs” tauta nodzeras, vienīgais informācijas un izklaides avots ir valsts televīzijas Pirmais kanāls, kuru var skatīties no bijušās Kēnigsbergas līdz Kuriļu salām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pasakiet man, kashkjim, kursh ‘etnos’ bija lielaa meeraa atbildiigs par Krievijas inteligjences slepkavoshanu pirms apmeeram 100 gadiem, boljshevisma ievieshanas laikaa?? Tagad tas pats ‘etnos’ izsmej paari palikusho peecnaaceejus. Fui. Nepatiik man Krievija, bet shitaa izdariities ir diezgan riebiigi.

    • Ne rezirore, ne gramatas autors – tie nepieder pie ta sasodita “etnosa” Izcils satirikis un izsmejejs XIX gs. bija Saltikovs0Scedrins – ari nav no ta “etnosa”.

  2. Mēs gaidām miljoniem bēgļu no Krievijas,kaut kad nezināmā nākotnē.Tā ir oficiālā valdības pozīcija,to 250 musulmāņu dēļ.Vai nu RF pārstās funkcinēt,vai arī fsbešniķi ar kadirovciem saķersies vai vēl kāds variants.Ja tradicionālā impērija nedabū izplesties un kara laupījumu,tad tā saēd sevi no iekšienes.

  3. Un Jums par to PRIEKS?

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (30)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ne visur raujas pēc varas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēma līdz 4. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās – Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā –, kurās iesniegts tikai viens saraksts. Pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā notiks 119 pašvaldībās, un tajās kopā jāievēl 1614 deputāti. Ņemot vērā patlaban iesniegtos sarakstus, uz vienu pašvaldības deputāta vietu pretendē vidēji pieci deputātu kandidāti, tomēr jāņem vērā, ka konkurence katrā no 119 pašvaldībām atšķiras.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+