Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Drošs uztura līgums (2)

mutter_tochter

Pagājušajā gadā pārcietu smagu operāciju. Man ir divi dēli, bet viņi dzīvo ārzemēs – pašiem lielas problēmas, tāpēc par mani rūpēties vairs nevar un negrib. Slimnīcā iepazinos ar kādu jauku meiteni, kura piekrita kādu laiku par nelielu atlīdzību man palīdzēt. Sadraudzējāmies.

Tagad gribētu ar šo meiteni, kas nav mana radiniece, noslēgt uztura līgumu līdz mūža beigām un par to norakstīt viņai savu nekustamo īpašumu. Kā to pareizi izdarīt? Vai dēli un citi radinieki nevarēs pēc tam izvirzīt pretenzijas? Kā sastādīt uztura līgumu, lai arī man pašai būtu drošība?
 Mudīte Zaharova Rīgā

 

Atgādinām, ka uztura līgums ir tāds līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra puse tai savukārt dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi (Civillikuma 2096. pants). Ar uzturu, ja nav norunāts citādi, saprot ēdienu, mitekli, apģērbu un kopšanu. Šādu līgumu pie zvērināta notāra var slēgt katra rīcībspējīga un tiesībspējīga persona. No pilngadīgas personas, kas noslēdz uztura līgumu un uzņemas saistības dot kādam uzturu, likums neprasa noteiktus ienākumus un pat to neesamība nevar būt šķērslis līguma noslēgšanai.

Zvērināts advokāts Mihails Kļaviņš iesaka līgumā precīzi noteikt, ko tieši uztura ņēmējs vēlas saņemt, piemēram, ka uztura devēja pienākums ir nodrošināt katru dienu ar ēdienu, nepieciešamajām zālēm un citām ikdienas vajadzībām, maksāt ik mēnesi noteiktu naudas summu par dzīvokli utt. Var noteikt arī konkrētu apmeklējumu skaitu, piemēram, reizi dienā vai pāris reizes nedēļā, ja uztura devējs un ņēmējs nedzīvo kopā. Uztura līgumā obligāti jānorāda manta, ko nododat uztura devējam, piemēram, dzīvoklis, māja vai zeme.

Uztura līgums paredz uztura ņēmēja mantas nodošanu uztura devējam līguma noslēgšanas brīdī. Tādējādi šī manta vairs nepieder uztura ņēmējam un neietilpst viņa kopējā mantojumā. Ja uztura ņēmējs, piemēram, nodod uztura devējam nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā tiek reģistrētas devēja īpašumtiesības, pamatojoties uz uztura līgumu, kā arī ķīlas tiesības uztura ņēmēja labā. Tātad uz nekustamo īpašumu, ko nodosiet savai paziņai, radinieki vairs pretendēt nevarēs. Jau uztura ņēmēja dzīves laikā uztura devējs kļūst par nekustamā īpašuma īpašnieku, lai gan nevar to pārdot vai dāvināt bez uztura ņēmēja piekrišanas.

 

Lai izvairītos no iespējamām uztura ņēmēja mantinieku pretenzijām, ieteicams katru reizi, kad uztura devējs rūpējas par uztura ņēmēju, saņemt no viņa rakstisku apliecinājumu, ka pilnībā ir izpildītas saistības, kas noteiktas līgumā.

 

Taču nereti gadās, ka uztura devējs vairs nepilda savus pienākumus, kas paredzēti līgumā. Tad to var atcelt. Abas puses var vienpusēji atteikties no līguma pirms norunātā laika, ja ir svarīgi iemesli. Likumā noteikts, ka par svarīgu iemeslu atzīstams katrs apstāklis, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības. Līgumslēdzēji var līgumu izbeigt, savstarpēji vienojoties un noslēdzot saistību atcēlējlīgumu.

Uztura līgumu var arī atcelt, ja viena no līgumslēdzēju pusēm iesniedz prasību tiesā. Ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var atprasīt nodoto mantisko vērtību un viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība. Tātad, ja uztura devējs nepilda uztura līgumā paredzētos pienākumus (piemēram, nemaksā mēnesī noteikto uztura naudu), uztura ņēmējs var griezties tiesā ar prasību par līguma atcelšanu un saņemt savu īpašumu, bet uztura devējs nevar prasīt atmaksāt naudu, ko viņš iepriekš samaksājis uztura ņēmējam. Tikai atsevišķos līguma izbeigšanas gadījumos uztura devējs var atdabūt to, ko nodevis uztura ņēmējam virs likumisko procentu apmēra.

 

Uztura līgums ir divpusējs darījums, kura atcelšanu var prasīt tikai viena no līgumslēdzēju pusēm, t.i., uztura devējs vai uztura ņēmējs. Tas nozīmē, ka tikai jūs, nevis jūsu dēli vai citi radinieki, varat sniegt prasību tiesā par uztura līguma atcelšanu, taču jāatceras, ka ir arī izņēmuma gadījumi.

 

Civillikuma 1405. un 1440. pants nosaka vispārīgus gadījumus, kad darījumu var atzīt par spēkā neesošu:

• ja darījuma dalībnieks nav bijis tiesību spējīgs (piemēram, darījumu noslēdz pilnvarotā persona, kuras pilnvaras termiņš ir beidzies) vai nav rīcības spējīgs (nepilngadīgais, persona, kura atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, garīgi slims cilvēks, ja likums tieši nenosaka citādi);

• ja darījums noticis maldības, viltus vai spaidu rezultātā, proti, ja persona nav izteikusi savu īsto gribu slēgt darījumu.

Šādos gadījumos darījuma atcelšanā ieinteresētā persona var griezties ar iesniegumu prokuratūrā vai bāriņtiesā un lūgt sniegt prasību tiesā šīs personas interesēs par darījuma atcelšanu, pievienojot tās rīcībā esošos dokumentus, kas apliecinātu minētos faktus (piemēram, izziņu, kas pierāda, ka cilvēks līguma noslēgšanas brīdī bijis slims ar smagu garīgu slimību, un tādēļ uzskatāms par rīcības nespējīgu).

 

Svarīgi

Uztura līgums izbeidzas pats no sevis ar uztura ņēmēja, nevis tā devēja nāvi. Tas nozīmē, ka uztura došanas pienākums paliek uztura devēja mantiniekiem.

 

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Есть родственники. Uztura ligums мошеннический.

  2. Ja uztura nemeja nepilda savas saistibas ko tad? Un uztura liguma nav teikts kad uztura devejai jadod nauda uztura nemejai un ir punkts kad izmaksas sedz uztura nemejs?

Draugiem Facebook Twitter Google+