Druķis: kļūdas Stradiņa slimnīcas būvē saskatāmas katras iesaistītās personas rīcībā 1
Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, atzinis, ka būvniecības procesā kļūdas vērojamas katras iesaistītās personas rīcībā, pastāstīja biroja vadītājs Pēteris Druķis.
“Kļūdas šajā projektā ir saskatāmas gandrīz katra būvniecības procesā iesaistītā dalībnieka rīcībā. Izvērtējot kopskatā visu līdz šim paveikto, nākas secināt, ka neviena no projektā iesaistītajām pusēm nav veikusi savus pienākumus bez kļūdām vai trūkumiem. Sākot ar pasūtītāja komandu (tai skaitā būvuzraudzību), kā arī izpildītāja komanda (projektēšana, būvdarbi) ir pieļāvušas kļūdas savā izpildījumā,” sacīja Druķis.
Būvniecības kontroles birojs izvērtējumā secinājis, ka projekta vadība no izpildītāja un pasūtītāja puses neliecina par sistēmisku pieeju ar mērķi nodrošināt būves kvalitāti.
“Izvērtējot būvniecības darbu dokumentāciju, secināts, ka neskatoties uz to, ka projektēšanas un būvdarbu veikšana ir viena uzņēmuma atbildībām (pilnsabiedrība “SBRE”), faktiski šo darbu izpilde ir raksturojama kā “labā roka nezina, ko dara kreisā roka”. Projekta izpildē ir iesaistīti vairāki būvdarbu veicēji, tomēr šo būvdarbu veicēju saskaņota darbība nav bijusi pietiekama,” skaidroja Druķis.
Viņš informēja, ka sākotnēji izvēlētās metodes, organizējot kopēju iepirkumu tehniskā projekta izstrādei un būvdarbiem, sekmīgu realizāciju ietekmējuši tādi faktori kā nepietiekami detalizēta tehniskā projekta akcepts, vēlme meklēt risinājumus izmaksu optimizēšanai būvdarbu laikā, problēmas ar tehnoloģiju un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī būvuzraudzības kapacitāte.
“Vēl vairāk – par cik faktiskā darbu organizācija projektā tiek realizēta pēc principa “projektēt un būvēt”, tad atbildīgais projektētājs faktiski ir būvdarbu veicēju komandas loceklis, un atsevišķi būvdarbu veicēji nav uzskatījuši par nepieciešamu savlaicīgi saskaņot savu izpildījumu ar projektētāju, uzskatot, ka veikto izpildījumu tas saskaņos bez iebildumiem,” klāstīja Druķis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pieļautās kļūdas nav meklējamas dalībnieku kompetences trūkumā, bet attieksmē pret saviem pienākumiem. “Katram no iesaistītajiem dalībniekiem ir nepieciešamie kvalifikācijas apliecinājumi, kā arī pieredze attiecīgo darbu izpildē. Arī atsevišķi katra dalībnieka izpildījums ir balstīts uz apsvērumiem, kas nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām (formāli), un kopumā dalībnieki vadās pēc pārliecības, ka visas atkāpes izpildījumā ir akceptējamas, vai nepieciešamības gadījumā labojamas. Tomēr kopumā šāda darbība “katram par sevi” ir novedusi pie sasniegtā rezultāta,” pauda Būvniecības kontroles biroja vadītājs.
Druķis arī piebilda, ka papildu šādu attieksmi veicināja tādi faktori, kā nepieciešamība iekļauties finansējuma grafikā (pretējā gadījumā tiks zaudēts Eiropas līdzfinansējums), kā arī kļūdas katra paša izpildījumā (tādējādi nevēloties tās atklāt domstarpību gadījumos).
Tostarp Druķis norādīja – lai kontrolējošām institūcijām nebūtu atkārtoti jāapstādina būvdarbi, Būvniecības valsts kontroles birojs atbildīgajām personām rekomendē pasūtītājam nodrošināt būvuzraudzību ar nepieciešamiem resursiem un pilnvarām un savlaicīgi rīkoties un pārvaldīt notiekošo būvlaukumā, atbilstoši aktualizētajam būvuzraudzības plānam.
Tāpat ir ir jānodrošina kvalitātes pārvaldība (tai skaitā, iekšējā kvalitātes kontrole) visos projekta realizācijas posmos, kā arī maksimāli visos projekta posmos jāpielieto standartizētas darbu izpildes tehnoloģijas un izstrādājumi, kas atbilst Eiropas un Latvijas spēkā esošajiem standartiem. “Gadījumos, ja tiek izmantotas nestandartizētas tehnoloģijas un izstrādājumi, neatkarīga risinājuma dubulta kontrole (ekspertīze) ir svarīga. Izpildītājam gan jāatceras, ka ekspertīze neatbrīvo to no atbildības, bet tikai sniedz papildus pārliecību par izvēlētā risinājuma pareizību,” piebilda Druķis.
Gūtās atziņas un ieteikumi ir balstīti uz Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieku iepazīšanos ar būvdarbu dokumentāciju, veiktajām intervijām un objekta apsekošanu, kas īstenoti laika posmā no 2015.gada 30.marta līdz 8.maijam.
Jau rakstīts, ka Veselības ministrija 30.martā saņēma neatkarīgā eksperta Arta Dzirkaļa atzinumu par līdz šim Stradiņa slimnīcas uzceltajām būvēm. Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš norādīja, ka daļu no Stradiņa slimnīcas būvniecības projekta laikā paveiktā būs jāpārstrādā – jādemontē un jāuzceļ no jauna, bet daļa – jālabo.
Līgums paredz, ka visi nekvalitatīvie darbi tiek veikti uz būvnieka rēķina.
Tāpat ziņots, ka lietus un pēc tam ūdens sasalšanas dēļ defekti konstatēti divos lielākajos celtniecības objektos. Stradiņa slimnīca to ievērojusi un pasūtīja ekspertīzi, kas tika iesniegta Rīgas būvvaldē, kura celtniecības darbus apturēja. Savu ekspertīzi pasūtīja arī būvkompānija. Līgums paredz, ka tiek izvēlēts trešais eksperts, kuru iesaka Latvijas Būvinženieru asociācija. Projekta pirmā kārta ietver četras atsevišķas celtnes. Būvniecība šobrīd ir apturēta.
Konkursā “A korpusa projektēšana, autoruzraudzība, būvniecības darbu veikšana un iebūvējamo iekārtu piegāde, uzstādīšana un apkalpošana garantijas laikā” uzvarēja pilnsabiedrība “SBRE” (dalībnieki – “Skonto Būve” un “Re&Re”), ar viņiem tika noslēgts iepirkuma līgums ar kopējo summu 55 621 278,48 eiro bez PVN un būvniecības darbu izpildes termiņš – 2015.gada 31.jūlijs un nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2015.gada 31.augustam. Tomēr termiņš varētu pagarināties.
Būvniecības valsts kontroles birojs darbu sāka 2014.gada 1.oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.
