Foto-Karīna Miezāja

ES valstīs poligonos nonāk vien pieci procenti, bet Latvijā – 18 reizes vairāk sadzīves atkritumu. Jaunais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par atkritumu apsaimniekošanu, kurā valstis vērtētas pēc 18 nosacījumiem, rāda Latvijas un vēl vairāku valstu atpalicību šajā nozarē.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Lasīt citas ziņas

EK pasūtītajā pētījumā vērtēts kopējais pārstrādāto atkritumu daudzums, atkritumu apglabāšanas cenas un Eiropas tiesību aktu pārkāpumi. Zemāk par Latviju novērtēts vien Kipras, Rumānijas, Lietuvas, Maltas, Bulgārijas un Grieķijas veikums. Svarīgi, ka vairāku ES nosacījumu neizpilde, piemēram, jau nākamajā gadā bioloģiski sadalošos (kompostējamo) atkritumu samazināšana poligonos par 50% salīdzinājumā ar 1995. gadu, mūsu valstij draud ar naudas sodu. Situācijas nopietnību, iespējams, apzinājušies arī Saeimas deputāti, kas šā gada maijā Tautsaimniecības, vides un reģionālās komisijas sēdē uzklausīja ekspertu ziņojumus.

Atkritumi 
ES un Latvijā

Ik gadu ES valstis rada trīs miljardus tonnu atkritumu, tostarp 90 miljonus tonnu bīstamo atkritumu. Rēķinot uz vienu eiropieti, iznāk sešas tonnas cieto atkritumu. Savukārt sadzīves atkritumu radīšanā vidēji viens no 27 ES valstu cilvēkiem rada 502 kg atkritumu, Latvijā gan šis rādītājs ir vismazākais – 304 kg.

Autentisku japāņu kimono izstāde un Rūdolfa Kugrēna komēdija – Mālpils muiža priecē ar dažādiem pasākumiem

EP apstiprinājis ES noteikumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm. Tiks kontrolēti arī pārkāpumi tiešsaistē, piemēram, “kibervirināšana”

Lietuvā atklāj kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā

Pēc ekspertu aplēsēm, līdz 2020. gadam cilvēki varētu ražot par 45% vairāk atkritumu nekā 1995. gadā. Lielāko daļu – 67% no tā, ko eiropieši aizmet projām kā nevajadzīgu, – sadedzina vai apglabā poligonos. Tomēr liela sabiedrības daļa aizvien nesaprot, ka abas iepriekš nosauktās metodes rada kaitējumu dabai. Proti, poligoni aizņem aizvien lielākas zemes platības, piesārņo gaisu, ūdeni un augsni, tā nodarot kaitējumu cilvēka veselībai. Metāna gāze, kas rodas atkritumu poligonos, ir 21 reizi kaitīgāka nekā ogļskābā gāze un, pēc ANO datiem, veido 8% no visām cilvēku radītajām gāzu emisijām. Latvijā atkritumu poligoni ik gadu “ražo” 25 000 tonnu metāna gāzes, tomēr enerģijas ražošanai izmanto vien 20% no šā daudzuma.

Ačgārnās 
politikas sekas

Latvijā aizvien par vislabāko uzskata atkritumu noglabāšanu poligonos, nevis to rašanās novēršanu, šķirošanu un pārstrādi. Valsts gadiem ilgi rosinājusi lielas un grūti risināmas pretrunas rašanos – pašvaldības par bankās aizņemtu naudu uzbūvējušas atkritumu poligonus un patlaban, lai varētu samaksāt bankām aizdevumus, ir ieinteresētas iespējami lielāka atkritumu daudzuma noglabāšanā poligonā, nevis šķirošanas un pārstrādes attīstīšanā. Latvija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos, un nav jūtama šo reģionu aktīva darbība.

Pētījumā norādīts, ka atpalikušajās dalībvalstīs atkritumu rašanās novēršanas politikas nav vispār vai arī tā darbojas vāji, ir nepietiekami stimuli atkritumu novirzīšanai no poligoniem un nepiemērota atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra. Tā kā pārlieku daudz atkritumu noglabā poligonos, labāki atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, piemēram, atkārtota izmantošana un pārstrāde, tiek izmantoti nepietiekami, tāpēc nākotnes prognozes ir drūmas.

Kā rīkoties

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere teic, ka viņa nejūtoties pārsteigta par šo pētījumu, jo jau agrāk bija zināms, ka mājsaimniecību atkritumu pārstrādē Baltijas valstīs latviešiem krietnu soli ir priekšā igauņi. “Darbojoties ar Igaunijas un Lietuvas atkritumu saimniecības speciālistiem pie projekta “RECO TECH 21″ izpildes, iepazināmies ar stāvokli katrā no Baltijas valstīm. Lietuvieši, tāpat kā mēs, sākumā pamatuzmanību veltīja poligonu izveidei, novēršot atkritumu noglabāšanu izgāztuvēs. Tam abās valstīs bija paredzēta lielākā gan vietējo, gan ES līdzekļu daļa, kas ieguldīta atkritumu saimniecībā. Igaunijā poligonu izveidi veica valsts centrālajos rajonos un iesaistīja arī privāto kapitālu. Viņu nākamais solis, kas praktiski nosvēra svaru kausus par labu šķirošanai, bija vairākas reizes paaugstināt dabas resursu nodokli par atkritumu noglabāšanu un līdz ar to veicināt atkritumu šķirošanu. Iedzīvotāju vidū popularitāti ir iekarojusi depozītu sistēma, kas ir veicinājusi iepakojuma un īpaši plastmasas savākšanu un izmantošanu.”

R. Bendere par situāciju Latvijā maijā informēja Saeimas Tautsaimniecības komisiju. Tās locekļi bija nepatīkami pārsteigti tieši par zemo sadzīves atkritumu šķirošanas aktivitāti. R. Bendere uzsver: bez ekonomiskās sviras – nodokļu izmantošanas un pašvaldību aktivitātes, kā arī izpratnes paaugstināšanas tieši atkritumu saimniecībā – turpmāka virzība nav sagaidāma. “Ja atkritumu noglabāšanas cenu necels, cerība, ka atkritumu apsaimniekošanas firmas izvēlēsies atkritumu šķirošanu, nevis to noglabāšanu, ir niecīga. Jau patlaban tiek aktivizēts jautājums par iespējamu atkritumu ievešanu no kaimiņvalstīm to noglabāšanai mūsu poligonos,” tā R. Bendere.

EK nesen sagatavotā pētījumā aprēķināts – ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, blokā varētu ietaupīt aptuveni 50 miljardus latu gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par aptuveni 30 miljardiem latu un līdz 2020. gadam radīt 400 000 darba vietu.

Uzziņa

Sadzīves atkritumu noglabāšana 
poligonos ES valstīs*

*procentos no visiem sadzīves atkritumiem, 2010. gadā

Avots: “Eurostat”

Viedokļi

ES vides komisārs Janess Potočniks: “Runājot par pētījumā norādītajām atpalicējvalstīm, apstiprinājās manas lielās bažas. Daudzās ES dalībvalstīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanā vēl aizvien izmanto vissliktāko paņēmienu – noglabāšanu poligonos, lai gan ievērojami savienības struktūrfondu līdzekļi tiek atvēlēti stāvokļa uzlabošanai. Zemē tiek aprakti vērtīgi resursi, tiek izniekoti potenciāli ekonomikas ieguvumi, atkritumu apsaimniekošanas nozarē netiek radītas darba vietas, turklāt cieš cilvēku veselība un vide. Mūsu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tam nav nekāda attaisnojuma.”

Maija Vanaga, Vides un reģionālās attīstības ministra padomniece: “Viens no vissvarīgākajiem soļiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai būtu depozīta sistēmas ieviešana, kas būtiski uzlabotu pārstrādāto atkritumu daudzumu. Turklāt depozīta sistēma noteikti palīdzētu mainīt sabiedrības izpratni par atkritumiem kopumā. Patlaban Vides ministrija gatavo jaunu plānu 2013. – 2020. gadam, kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma, kurā noteikts, ka tiks sniegts atbalsts atkritumu pārstrādes attīstībai, bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai.”