Druviete cīnīsies par pāreju uz obligātu vidējo izglītību 16
Laimdotas Straujumas (V) valdība nopietni pievērsīsies priekšdarbu veikšanai pārejai uz obligātu vidējo izglītību, kas šajā gadījumā aptvertu aptuveni 80% pamatskolu beidzēju, intervijā aģentūrai LETA stāsta izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V, attēlā), atzīmējot, ka iepriekšējās valdības šim jautājumam nav nopietni pievērsušās.
Druviete norāda, ka tas ir vidējais Eiropas rādītājs, kuru Latvija nedrīkstētu ignorēt, ja negrib intelektuāli atpalikt no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Obligātā vidējā izglītība var būt vispārējā, gan arī profesionālā, un vismaz pusei pamatskolu beidzēju būtu jāapgūst profesionālā vidējā izglītība. “Tagad to izvēlas apmēram 37% pamatskolu beidzēju. Aizvien vairāk vidusskolu arī sāk īstenot profesionālās izglītības programmas. Tādēļ kopā ar pašvaldībām ir jāpārskata skolu tīkls, analizējot iespējas pamatizglītības ieguvējiem turpināt mācības vispārējās vai profesionālās vidusskolās,” norāda Druviete.
Liels darbs būšot jāveic pedagogiem un karjeras konsultantiem, lai ikviens skolēns izvēlētos to ceļu, kas viņam būtu piemērotāks. “Jāņem vērā, ka vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem būs grūti atrast darbu, neapgūstot papildus profesionālās zināšanas,” piebilst ministre.
Lai ieviestu obligāto vidējo izglītību, būs jāveic grozījumi normatīvajos aktos, jāanalizē skolu tīkls, jāaprēķina nepieciešamie finanšu līdzekļi. “Ļoti svarīgi būs pārliecināt sabiedrību par šāda soļa nepieciešamību, jo jaunietim līdz noteiktam vecumam tomēr būtu pienākums mācīties, lai gan tagad aktīvi tiek diskutēts par vecuma robežu,” sacīja Druviete.
Runājot par skolu tīklu, ministre atzīmēja, ka princips ir skaidrs – pamatizglītības pieejamība iespējami tuvu dzīvesvietai, ar īpašu atbalstu mazo skolu uzturēšanai, piemēram, reģionālo koeficientu izmantošana vai iespējama skolu pārveide par daudzfunkcionāliem kopienu centriem.
Viņasprāt, pamatos pareiza ir doma par vidusskolu konsolidāciju, nodrošinot gan augsti kvalificētus pedagogus, gan mācību materiālo bāzi, gan pietiekamu skolēnu skaitu klasē. Pašreiz tiekot diskutēts par to, vai būtu kādi kvantitatīvi kritēriji vidusskolas pastāvēšanai, piemēram, klašu komplektu skaits, skolēnu skaits u.c.
“Tomēr vidusskolas likteni nekādā gadījumā nedrīkst izlemt mehāniski. Tā kā skolu dibinātāji ir pašvaldības, svarīgs būs to viedoklis. Nopietni jāapsver, vai tuvumā esošas vidusskolas neesamība pārāk daudziem skolēniem nebūs šķērslis tik vajadzīgās vidējās izglītības ieguvei,” uzsver ministre.
