Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. jūlijs, 2014
Drukāt

Druviete: eksāmens nav garants zināšanām (11)

Foto-LETAFoto-LETA

Ina Druviete.

Centralizētā eksāmena matemātikā vidējie rezultāti pierāda, ka obligātie eksāmeni nav garants tam, lai uzlabotu skolēnu zināšanas, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Viņa norādīja, ka labākie rezultāti centralizētajos eksāmenos šogad, līdzīgi kā citus gadus, ir tajos eksāmenos, kurus skolēni kārtoja pēc savas izvēles. Savukārt salīdzinoši zemākie rezultāti matemātikas eksāmenā pierāda, ka, nosakot kādā priekšmetā centralizēto eksāmenu par obligātu, skolēnu zināšanas krasi neuzlabojas.

Tā vietā jāstrādā pie tā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti kopumā un skolēnus motivētu apgūt konkrētus priekšmetus.

No centralizētajiem eksāmeniem labāk nokārtots eksāmens krievu valodā. Krievu valodu kārtoja 2591 skolēns, un vidējais skolēnu rezultāts bija 70,9%. Salīdzinoši labi rezultāti šogad bijuši arī skolēniem, kuri izvēlējās kārtot franču valodu, – vidējais rezultāts šogad ir 69,32%. Franču valodu izvēlējās kārtot 40 skolēnu.

Matemātikā vidējais rezultāts bija 43,34%, to kārtoja 16 430 skolēnu. Ķīmijā vidusskolēni uzrādījuši vidējo rezultātu 59%. Ķīmijas centralizēto eksāmenu šogad kārtoja 561 skolēns.

Viszemāko rezultātu skolēni šogad uzrādījuši vēsturē – vidējais skolēnu rezultāts vēsturē šogad ir 42,6%.

Precīzāka rezultātu analīze būs pieejama septembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Šitai bābiņai ministrijā gan nevajadzētu sēdēt. Ej auklē savus mazbērnus. Esksāmens stimulē skolēnus apgūt priekšmetu un ļoti daudz kas ir atkarīgs no skolotāja kvalifikācijas un personības. Visiem mācību priekšmetiem vidusskolā vajadzīga reāla sasaiste ar to pielietojumu un dzīvi, kā tas tiek pasniegts ārzemēs. Un gribētos teikt, ka primārai vajadzētu būt profesionālai izglītībai un uz vidusskolām ar stingrāku skolēnu atlasi.

  2. Kārtējā tukšā muca un jau no deviņdesmitajiem Piebalga laikā, jā te viens arī ar koka plintīti skraidīja ap Brīvības pieminekli…
    Kad latvijā būs patiesi izglītots IM ministrs?

  3. Kad gan beidzot IZM sāks runāt par izglītības saturu kā vienu no kvalitētes garantiem? Un par izglītotu skolotāju kā otru garanta balstu?
    Skaidrs, ka CE nepieciešami tikai augstskolu kontekstā, bet obligāti gan katras valsts pilsonim un valsts piederīgajam jākārto eksāmens vēsturē un otrs eksāmens valsts valodā un kultūrā.

  4. Mūsu IZM prektiski ir orientēta uz skolotāju algu palielināšanu, bet mācību process ir tikai tāda blakuslieta. Ko mums te Latvijā vajag? Vai tad skolēnam jāmācās tas , kas viņam nepatīk? Un no 1. klasītes skolotāji rāda bērniņiem kumēdiņus, lai tik viņiem būtu interesanti. Tas, ka bērniņš nonāk līdz 12. klasei un nemāk savu vārdu uzrakstīt, tas neko nenozīmē jo nākotnē iau būs e- paraksti un tad pilnīgi pietiks, ja pilsonis skolas laikā apgūst prasmi vilkt krustiņus un ķeksīšus. Tas , ka IZM darbinieki paši neprot skolās izņemto vielu arī neko nenozīmē, jo viņiem jau vairs nekādi eksāmeni nav jāliek. Re kā Šlesers pat – pasēdēja kādu brīdi uz Kristīgās akademijas trepītēm un tagad visus bijušos premjerus komandē. Nav vajadzīgas mums skola, nav vajadzīgi eksāmeni – lai aug savā vaļā kā marta zaķēni.

  5. Mūsu IZM prektiski ir orientēta uz skolotāju algu palielināšanu, bet mācību process ir tikai tāda blakuslieta.Ko mums te latvijā vajag? Vai tad skolēnam jāmācās tas , kas viņam nepatīk? Un no 1. klasītes skolotāji rāda bērniņiem kumēdiņus, lai tik viņiem būtu interesanti. Tas, ka bērniņš nonāk līdz 12. klasei un nemāk savu vārdu uzrakstīt, tas jau neko nenozīmē jo nākotnē iau būs e- paraksti un tad pilnīgi pietiks, ja pilsonis skolas laikā apgūst prasmi vilkt krustiņus un ķeksīšus. Tas , ka IZM darbinieki paši neprot skolās izņemto vielu arī neko nenozīmē, jo viņiem jau vairs nekādi eksāmeni nav jāliek. Re kā Šlesers pat – pasēdēja kādu brīdi uz Kristīgās akademijas trepītēm un tagad visus bijušos premjerus komandē. Nav vajadzīgas mums skola, nav vajadzīgi eksāmeni – lai aug savā vaļā kā marta zaķēni.

  6. Centralizētie obligātie eksamēni būtu jākārto divos priekšmetos – latviešu valodā un matemātikā, bet pārējie pēc izvēles, atbilstoši katras Latvijas augstskolas iedibinātai savai specifikai par atbilstošiem iestājeksāmeniem. Centralizētie eksāmeni paliktu, lai gribētāji varētu klasificēties ES augstskolām, kur tāpat daudzām ir savi iestājeksāmeni un pat pirmsstudiju mācību laiki. Tas viss atbrīvotu augstākās mācību iestādes no nevajadzīgās, bet pastāvošās prakses – mācīt vēlreiz skolas materiālu, jo skolu abiturienti dažkārt nemāk pat saskaitīt daļskaitļus. Diemžēl, tas ir fakts un par to ir ļoti nopietni jādomā, jo neskatoties uz sekmīgi nokārtotiem centralizētiem eksāmeniem pirmā kursa studenti praktiski nevar tikt galā ar elementāriem jautājumiem, kas ir iekļauti viņu skolas kursā saskaņā ar izglītības standartiem.
    Šāds solis samazinātu pirmseksāmenu spriedzi, atļautu veikt centralizēto eksāmenu izvēli un augstskolām ļautu atlasīt tiešām tos, kas grib un var studēt konkrētajā augstskolā, kā arī atlasīt talantīgos, kuriem būtu jāpievērš īpaša valsts uzmanība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa vai skolas prestiža. Iedibinot šādu sistēmu var parādīties noteikta skolēnu grupa, kas ir tiešām īpaši talantīgi – izcila izpratne + prasmes – un kas būtu novērtējams visiem internetā. Par šādu skolēnu tālāku atbalstu būtu vēlams rūpēties īpaši, piemēram, piešķirot valsts stipendiju studiju laikā un cita veida atbalstu.

  7. Sen zināma patiesība, ka „Centralizētie eksāmeni” tomēr daļēji ir arī laimes spēle un parastā metode atzīmēt kādu no atbildēm ļauj veiksmei daudz kur paspīdēt.
    Diemžēl, izglītībā tiek samazināts mācību apjoms un pārbaudījumu grūtības līmenis. Piemēram, matemātikā izņēma no mācību kursa pierādījumus un formulu izvedumus – kāda tur vairs matemātika? Protams, pedagogi arī nav bez grēka, jo visi grib labākus sekmju rādītājus un tos īslaicīgi var dabūt, samazinot prasības. Diemžēl, arī turpmāk var nākties samazināt prasības, jo zināšanu līmenis dilst ātrāk, nekā cerēts! Kāpēc pirms vairākiem gadu desmitiem prasības bija augstākas un neviens nepārpūlējās, bet zināšanu līmenis atsevišķos eksaktos priekšmetos bija tomēr labāks. Viss minētais tomēr ir sava veida radīts komplekss, ko sastāda vecāku, skolotāju, arī politiķu un ministrijas vēlme izdabāt sekmju līmenim ar vieglāko pasākumu palīdzību.
    Šādos apstākļos, lai vismaz noturētu lejupslīdi, ir jāveic permanenti pasākumi, kas neļauj skolēnam atslābt un tikai „uzpumpēties” centralizētam eksāmenam. Šim nolūkam būtu lietderīgi ieviest pastāvīgu obligātu zināšanu un izpratnes diagnostiku, kas ļautu sekot skolēnu zināšanu apgūšanai un izpratnes veidošana, kā arī konstatēt vājos punktus priekšmeta konkrētu tēmu apgūšanā.

  8. Arī ieņemamais ministres amats nav garants zināšanām, veselajam saprātam un cilvēciskumam.

  9. Šī ir viena dumja sieva. Ja viņa kaut drusciņ saprastu, kas notiek skolās! Par Vienotību nevar balsot kaut vai tāpēc, ka tā bīda šādas augstprātīgas dumekles.

  10. Obligātam jābūt tikai vienam eksāmenam – latviešu valodā un literatūrā. Pārējiem – izvēles.

  11. Cien.ministre eksāmenu obligātums nosaka ļoti lielu atbildību no vecākiem, skolniekiem un pedagogiem. Tas ir pacietīgs un atbildīgs darbs . Matemātikā, valodā no 1.klases jeb pat no bērnudārza, ķīmijā, fizikā, svešvalodās un citos priekšmetos vēlāk.Šis atbildīgais obligātums nosaka turpmāko- dzīves, profesijas kvalitāti. Skolās bieži strādā omītes, kuras izmanto beidzot iespēju kopā ar pensiju nopelnīt. Skolnieki spiesti apmeklēt konsultācijaspar, kurās n-reizes pārraksta kontroldarbus, tad vecāki sarunā privātskolotājus, protams, maksas. Tikai nedomājiet, ka saņem pretim čekus par nodokļu nomaksu- nē tā ir pelēkā un melnā zona, ko redz gan vecāki, gan skolnieki. Kāda skolniekiem morāle? Par projektu nedēļām nerunāsim- nedēļu visi dzīvojas pa māju, bet pēdējā vakarā no datora izdrukā ziņas par futbolistu Mesi un projekts gatavs. Par skolotāju brīvdienām nemaz nerunāšu. Atvainojiet bet skolas apmeklēšana nav garants izglītībai. Nesaprotu, par ko patiesi streikot vēlas skolotāji ar lielo nevis mazo burtu jeb viņus organizē atbilstošas partijas vai arī kaimiņ maigā vara. Cik tad galu galā Latvijā ir skolnieku,Vai beidzot uū kāds ministrijā to var saskaitīt? Esmu pārliecināta ka Jūs matemātikā maz orientējaties, maigi izsakoties.

Draugiem Facebook Twitter Google+