Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

Druviete: Nepieciešams virzīties uz pilnīgu valsts finansējumu visām augstskolu studiju vietām (3)

druviete_km_2

Ir nepieciešams virzīties uz pilnīgu valsts finansējumu visām augstskolu studiju vietām, šodien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Druviete apliecināja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) rekomendācijām viens no variantiem ir nākotnē atteikties no valsts finansētām studiju vietām. Tomēr valdībai šāda plāna nav un ministre vēlas skaidri atspēkot bažas, ka šādu variantu nākotnē varētu īstenot.

Arī PB eksperti sliecoties atbalstīt variantu, ka nākotnē vajadzētu valsts finansējumu visām studiju vietām.
Kā skaidroja ministre, būtu nepieciešams nodrošināt studiju vietas 40% no vidusskolu beidzējiem. Ņemot vērā, ka patlaban samazinās vidusskolu beidzēju skaits, līdz ar to būs arī mazāks studiju vietu skaits.

Kā ziņots, saskaņā ar PB ziņojumu, nepietiekamais valsts finansējums pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām, secināts PB 2.ziņojumā.

PB pētījuma 2.posma ziņojumā vērtēta augstākās izglītības finansēšanas atbilstība stratēģiskajiem mērķiem un plānotajiem rezultātiem, analizēts, kā pašreizējais finansēšanas modelis sekmē Latvijas politikas plānošanas dokumentos paredzēto rezultātu sasniegšanu. Ziņojumā arī sniegti priekšlikumi finansēšanas principu pilnveidošanai, balstoties uz Eiropas valstu praksi.

PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa “visiem pa druskai”, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. 1994.gadā Latvijas Izglītības darbinieku kongresā tika izvirzīts priekšlikums, kuru tagad ierosina Pasaules banka, proti, studijas valsts augstskolās finansē valsts, bet katrs studējošais iemaksā 10% no reālām studiju izmaksām.Šāds priekšlikums tika vairākkārt ierosināts arī vēlāk. Ja ministrei izdotos to īstenot – gods un slava – tiktu atrisinātas daudzas problēmas.

  2. Liekas, ka sevi nosaucot par zinātnieci, komentāra autore ir sevi parādījusu pilnībā kā “W”.

  3. Stulbene, nevajag lobēt augstskolas, respektīvi savu darba vietu! Latvija nav tik bagāta, lai bezmaksas sagatavotu kvalificētu darba spēku bagātajām eiropas valstīm. Visi resursi jānovirza ŠEIT STRĀDĀJOŠO ATBALSTAM, nevis emigrācijā izsūtītajiem – skolām , bērnu dārziem un vēl tur strādājošiem. Druviete, kā izglītibas ministre Latvijā ir nulle. Valdībā jābūt cilvēkiem, kas redz tālāk par savu ministrēšanas nozari.

Draugiem Facebook Twitter Google+