Druviete: Nepieciešams virzīties uz pilnīgu valsts finansējumu visām augstskolu studiju vietām 3
Ir nepieciešams virzīties uz pilnīgu valsts finansējumu visām augstskolu studiju vietām, šodien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Druviete apliecināja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) rekomendācijām viens no variantiem ir nākotnē atteikties no valsts finansētām studiju vietām. Tomēr valdībai šāda plāna nav un ministre vēlas skaidri atspēkot bažas, ka šādu variantu nākotnē varētu īstenot.
Arī PB eksperti sliecoties atbalstīt variantu, ka nākotnē vajadzētu valsts finansējumu visām studiju vietām.
Kā skaidroja ministre, būtu nepieciešams nodrošināt studiju vietas 40% no vidusskolu beidzējiem. Ņemot vērā, ka patlaban samazinās vidusskolu beidzēju skaits, līdz ar to būs arī mazāks studiju vietu skaits.
Kā ziņots, saskaņā ar PB ziņojumu, nepietiekamais valsts finansējums pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām, secināts PB 2.ziņojumā.
PB pētījuma 2.posma ziņojumā vērtēta augstākās izglītības finansēšanas atbilstība stratēģiskajiem mērķiem un plānotajiem rezultātiem, analizēts, kā pašreizējais finansēšanas modelis sekmē Latvijas politikas plānošanas dokumentos paredzēto rezultātu sasniegšanu. Ziņojumā arī sniegti priekšlikumi finansēšanas principu pilnveidošanai, balstoties uz Eiropas valstu praksi.
PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa “visiem pa druskai”, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.
