Duālās izglītības pilotprojektā iesaistītie audzēkņi sāk darbu uzņēmumos 0
Šī ir otrā nedēļa, kad Rīgas Valsts tehnikuma trešā kursa audzēkņi – topošie poligrāfijas ražošanas tehniķi – ik rītu dodas nevis uz mācībām tehnikumā, bet gan uz spiestuvi, lai poligrāfijas zinības apgūtu praksē.
Viņi ir pirmie profesionālo iestāžu audzēkņi, uz kuru ādas tiek izmēģināta jaunā arodizglītības sistēma – tā sauktā duālā izglītība, kuras gaitā topošie speciālisti paralēli mācībām jau strādā pie potenciālā darba devēja. Prakse un teorija nu ir pamīšus, turklāt praktisko mācību ir krietni vairāk nekā iepriekš. Iecerēts, ka divas nedēļas jaunieši strādās, tad atkal mācīsies, bet martā būs četras prakses nedēļas pēc kārtas. Savukārt mācību gada beigās jaunieši pie darba devēja pavadīs piecas nedēļas. No janvāra duālajā izglītībā Rīgas Valsts tehnikums iesaistīs arī topošos dzelzceļniekus, kuri līdztekus mācībām strādās “Latvijas dzelzceļā”.
Lielie uzņēmumi atsaucīgāki
Topošie poligrāfiķi “izdalīti” dažādiem, pārsvarā lieliem uzņēmumiem Rīgā un tās apkārtnē. Rīgas Valsts tehnikuma poligrāfiķu nodaļas metodiķe Ārija Čerpin- ska stāsta, ka atsaucīgāki jauniešu apmācīšanā ir lielie uzņēmumi. Ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri varētu piedalīties apmācības procesā, vēl notiek sarunas. Visvairāk topošos poligrāfiķus – četrus – savā paspārnē pieņēmis uzņēmums “Preses Nams Baltic”.
Pirmdienas pēcpusdienā darba vietā sastopu trīs no viņiem – Māri Muižnieku, Borisu Šamardinu un Kristīni Lukaševu. Šobrīd viņiem uzticēts darbs pie nestandarta lieluma mazu grāmatiņu drukāšanas. Borisam grāmatiņas jāizkārto uz lentes, bet Mārim un Kristīnei jāsakārto grāmatiņā iešūtā grāmatzīme.
Prakses vadītājs Boriss Pjatkins stāsta, ka topošajiem speciālistiem katru dienu tiek dots kāds cits uzdevums, lai jaunieši pamazām uzzinātu visu par darba procesu drukātavā – sākot no izdevumu sagatavošanas drukāšanai līdz gatavās produkcijas iepakošanai.
Kad topošie speciālisti pārzinās procesu, viņi jau pratīs arī izrēķināt, cik gatavā produkcija izmaksās, un varēs strādāt izdevniecībās arī par pārdošanas speciālistiem.
Kristīne te pērn jau bijusi praksē, tāpēc darbs uzņēmumā nav nekāds pārsteigums. Taču jauno izglītības sistēmu meitene atzīst par labu. “Praktiski strādājot, var vairāk iemācīties. Taču svarīgi arī, lai skolā jau būtu apgūtas darbam nepieciešamās zināšanas,” spriež Kristīne. Pagaidām nopietni darbi jauniešiem vēl nav uzticēti. Dara ko vienkāršāku, piemēram, tīrījuši kādu no drukmašīnām. “Taču rīt mums solīts ierādīt jaunu lietu: izdevumu zeltīšanu,” saka Kristīne. Izklausās jau smalki. Nākotnē Kristīne gribētu piesaistīt izdevniecībai klientus, strādāt mārketingā.
Māris, kurš pats turklāt nāk no poligrāfiķu ģimenes, teic, ka darbošanās uzņēmumā ir laba iespēja pārbaudīt savas spējas, noskaidrot, cik daudz derīga iemācījies tehnikumā. “Mani visvairāk interesē repro – pirmsdrukas stadija, kad jāpārbauda klienta iesūtītais fails un jānodod iespiešanai. Šajā jomā arī gribētos strādāt nākotnē.”
B. Šamardins uzskata, ka uzņēmumā var gūt jaunas zināšanas un strādāt ir interesanti. Pat drukmašīnu tīrīšana ir saistoša, jo tad var izpētīt, kas “lācītim vēderā”. Jaunietis piebilst: “Turklāt šī izdevniecība Latvijā ir gana zināma, un ar laiku ceru te dabūt arī pastāvīgu darbu.”
Tam piekrīt arī B. Pjatkins: “Kad jaunietis vienkārši nāk praksē, viņam viss vienalga. Kā pagadās, tā strādā. Bet šie jaunieši grib sevi pierādīt.”
Jauniešiem jāstrādā tikpat ilgi kā uzņēmuma darbiniekiem – darbdiena ilgst astoņas stundas.
Duālajā izglītības sistēmā, kas tiek saukta arī par darba vidē balstītu profesionālo izglītību, iesaistījušies tie jaunieši, kuri paši to vēlējušies. Citi turpina mācības pēc iepriekšējās sistēmas, kad prakse ir mācību gada pēdējos mēnešos, nevis pamīšus ar mācībām.
Cer, ka būs kvalificēti darbinieki
Bet kāpēc darba devējs ir ieinteresēts pieņemt savā paspārnē jauniešus, kuri vēl nav pabeiguši tehnikumu? “Mums trūkst kvalificētu darbinieku,” atbild uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smoglukovs. “Tāpēc vēlamies dot jauniešiem iespēju gūt darba pieredzi.
Turklāt uzņēmums jau laikus var iepazīt potenciālos darbiniekus un labākajiem piedāvāt darbu pēc tehnikuma absolvēšanas. Ja visi būs labi darbinieki, esam gatavi darbā pieņemt visus. Mēs labprāt būtu piedāvājuši vairāk apmācību vietu, taču mums trūkst darbinieku, kas varētu jaunos kadrus apmācīt. Iespējams, ka nākamgad pieņemsim vairāk “studentu”.”
Sadarbība ar Rīgas Valsts tehnikumu uzņēmumam bijusi jau iepriekš: jaunieši te nākuši praksē, absolventi pieņemti darbā, uzņēmuma pārstāvis darbojas arī jauno speciālistu kvalifikācijas eksāmena komisijā. Pagaidām vēl grūti spriest, cik veiksmīga būs duālā apmācība, atzīst uzņēmuma pārstāvji. “Galvenais, lai topošajiem poligrāfiķiem acīs būtu dzirkstelīte, kas apliecina interesi par šo darbu,” teic B. Pjatkins. Viņš piebilst: tikai tehnikumā uzņēmumam noderīgs darbinieks nevar izaugt, jo tur nav tādu iekārtu, kādas izmanto modernā spiestuvē. Tikai skološanās vajadzībām tās arī nebūtu lietderīgi iepirkt. Mūsdienīga, jaudīga drukmašīna maksā vismaz miljonu eiro.
Kas maksās?
Pagaidām par darbu uzņēmumā topošie speciālisti atalgojumu nesaņem, bet ar laiku plānots viņus tomēr atalgot, iespējams, oficiāli pieņemot darbā. Šobrīd īsti nav skaidrs, kā noformēt atalgojuma izmaksu audzēkņiem. Ir bažas, ka, saņemot algu, viņi var zaudēt stipendijas, turklāt vairs neskaitītos vecāku apgādībā. Uzņēmumu ieguldījums apmācībā nepieciešams arī tad, ja algas netiek maksātas, jo apmācību veic uzņēmuma apmaksāti darbinieki, “Preses Nams Baltic” nodrošina arī jauniešu atvešanu no Rīgas uz darbavietu Silakrogā. “Ieguldījums gan nav tik liels, lai prasītu no valsts kādu kompensāciju,” spriež A. Smoglukovs.
Neoficiāli dzirdēts, ka daļa projektā iesaistīto uzņēmumu gaidījuši, ka valsts kaut kā viņiem nāks pretī par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu apmācību, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides. Taču Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām neesot šo jautājumu juridiski sakārtojusi.
Par to, ka nepieciešamas pārmaiņas Latvijas profesionālajā izglītībā un tai jākļūst praktiskākai – līdzīgai kā Vācijā, kur duālā profesionālā izglītības sistēma tiek izmantota jau ilgi, – pērnajā mācību gadā sprieda Rīgas Valsts tehnikuma vadība un meklēja atbalstu gan Izglītības un zinātnes, gan Finanšu ministrijā. Aktivitātes, popularizējot savu profesionālās izglītības sistēmu, bija vērojamas arī no Vācijas vēstniecības Rīgā puses. Kad sāka strādāt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, arī viņš pauda atbalstu šādai profesionālās izglītības sistēmai un parakstīja nodomu deklarāciju ar Vācijas Izglītības un pētniecības ministriju par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā.
Šajā mācību gadā piecās profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sākās duālās profesionālās izglītības pilotprojekti: jau pieminētajā Rīgas Valsts tehnikumā, Ventspils tehnikumā, Ogres Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Valmieras profesionālajā vidusskolā. Jomas, ko apgūst projektā iesaistītie jaunieši, ir visdažādākās – metālapstrāde, mehatronika, elektronika, būvdarbi, miltu izstrādājumu ražošana, autotransports un citas.
PIEREDZE
Kā jūsu izglītības iestādei veicas ar duālās izglītības projekta īstenošanu?
Kristīne Vāgnere, Ventspils tehnikuma direktore: “1. oktobrī parakstīts nodomu protokols starp astoņiem uzņēmumiem, kuros notiks audzēkņu apmācības, tehnikumu un Ventspils domi. Esam saskaņojuši mācību plānus ar IZM. Plānots, ka pēc nedēļas jaunieši dosies uz uzņēmumiem. Visvairāk pie darba devējiem apmācīs topošos metinātājus. Jaunieši šādi mācīsies, sākot no otrā kursa. Projektā iesaistām tikai pilngadīgos jauniešus, jo ar nepilngadīgiem situācija ir sarežģītāka – viņi nevar strādāt pilnu darbdienu, nepilngadīgajiem ir citas prasības par darba drošību. Jaunieši ir ļoti ieinteresēti gūt apmācību pie darba devēja. Viņi saprot, ka tas ir abpusēji izdevīgi.”
Ēriks Spuriņš, Valmieras profesionālās vidusskolas direktors: “Esam noslēguši līgumu ar Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu, un duālajā izglītībā iesaistīti 17 jaunieši, kuri mācās ESF projekta ietvaros, apgūstot tekstiliju ražošanu un izgatavošanu. Tas paredzēts 17 līdz 25 gadus veciem jauniešiem, kuri jau ieguvuši vidusskolas izglītību un pusotra gada laikā vēlas apgūt profesiju. Kopā ar rūpnīcas pārstāvjiem izstrādājām mācību programmu. Rūpnīca tieši šo jauniešu apmācībai iekārtojusi mācību klasi, viņiem piešķirtas arī ģērbtuves. Audzēkņi 40 procentus mācību laika pavadīs skolā, bet 60 procentus – rūpnīcā. Nedomāju, ka ir kādas juridiskas problēmas rast iespēju maksāt audzēkņiem. Mūsējie līdztekus Eiropas stipendijai saņems stipendiju no darba devēja: pirmajā semestrī 75 latus, otrajā semestrī – 150 latus, bet trešajā semestrī, kas būs kvalifikācijas prakse, – pat 200 latus mēnesī.”
Ilgvars Forands, Rīgas Valsts tehnikuma direktora vietnieks: “Jautājums par duālo izglītību jārisina valdībā. Citādi viss notiek tādā kā pašplūsmā un pašdarbībā. Labi, ka ir uzņēmumi, kuri mūsu audzēkņus pieņem, bet vispār par praktikantu apmācību tiem pienāktos kāda nebūt samaksa, jo uzņēmuma darbiniekiem būtu jāsaņem atlīdzība par praktikantu apmācību. Ir skaidrs, ka tieši tāds modelis kā Vācijā te nevar tikt ieviests. Tur visu finansē rūpniecības nozaru kameras. Latvijā tādu nav.”
