Mobilā versija
+0.3°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Dubras “Marija” un Glāsa “Tolteku” – vienā koncertā (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Rihards Dubra

Lielajā ģildē 5. maijā par godu Latgales kongresa 100. gadadienai izskanēs komponista mistiķa Riharda Dubra jaunais lieldarbs – oratorija “Marija” etnodziedātājām, jauktam korim, ērģelēm un orķestrim un Latvijas mūzikas cienītāju augstu vērtētā minimālista Filipa Glāsa Septītā simfonija – “Tolteku”.

“Oratorijas teksts veidots no katoļu lūgšanu grāmatas dziesmu tekstiem, kas veltīti Dievmātei, kuras tēls, manuprāt, nesaraujami saistīts ar Latgali un arī visu Latviju – Māras zemi. Oratorijas teksts strukturēts četrās daļās – “Lūgšana”, “Dzimšana”, “Ciešanas” un “Cerība”, taču kopumā jaundarbs ir vienlaidus monolīts lējums. Lai gan tekstā ir daļu nosaukumi, tomēr šis ir vienots stāsts, partitūrā nosaukumi neparādās, un starp posmiem pārtraukumu nav,” saka Rihards Dubra un, atceroties darba tapšanu, nosaka: “Tas bija tāds īpašs pasūtījums, kas savā ziņā mani ar rakstīšanu arī audzināja, izglītoja. Lielākā problēma bija tā, ka mēs nevarējām izšķirties, kas būs teksts… Pirmais, kas man ienāca prātā, es paņēmu katoļu lūgšanu grāmatiņu, kurā ir dziesmu teksti, un atšķīru to nodaļu, kur visi ir Dievmātei. Tas mani pārsteidza, jo es nebiju pamanījis, ka Latviešu baznīcas dziesmu grāmatā ir dziesma ar tekstu “Sentēvu Māra un latviešu māte” un teksts par to, lai viņa palīdz mūsu sirdīs radīt svētu ticību, kas man uzreiz kalpoja par absolūtu pierādījumu tam, ka šīs, it kā divas personas, ir viena un tā pati. Tajā brīdi man uzreiz bija skaidrs darba nosaukums, ka es to nesaukšu nekā citādi kā tikai vienā vārdā – Marija.”

Komponists par saviem darbiem saka: “Es neesmu no tiem, kam patīk kultivēt sēras. Man liekas, ka mākslinieka uzdevums ir piedāvāt kaut ko, kas ir mazliet pāri, kas ir mazliet virs un kas varbūt mūs atbrīvo no kaut kāda iekšējā sloga.”

Oratorija “Marija” 4. maijā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu svētku koncertā Latgales vēstniecībā “Gors”. Rīgas atskaņojumā piedalīsies JVLMA Etnomuzikoloģijas klases studentes absolventes Zanes Šmites vadībā, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, ērģelniece Kristīne Adamaite un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un komponista daiļrades cienītājs un popularizētājs diriģents Māris Sirmais.

Rīgas koncertā R. Dubras jaundarbs likts pārī ar vēl vienu mistisku skaņu piedzīvojumu, un tas mūs aizvedīs uz Latīņameriku – minimālista Filipa Glāsa Septīto simfoniju, kuras pavārds – “Tolteku”.

Simfonijas pamatā ir komponista interese par tolteku kultūru (aptuveni 10.–11. gs., tagadējā Meksika). Simfonijas pirmā daļa veltīta kukurūzas graudam, kas simbolizē Zemesmātes saikni ar cilvēkiem. Otrā daļa veltīta peijotam, kas ir halucinogēns bezērkšķu kaktuss jeb svētajai saknei, kas dod piekļuvi garu valstībai. Trešajā daļā apdziedāts īpašs kultūrvaronis, kurš parādās zila brieža veidolā un kuram zināmi pasaules un tradīcijas rašanās dievišķā pirmsākuma noslēpumi.

 

5. V 19.00 Lielā Ģilde Rīgā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena no EUR 10 līdz 25.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+