Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Dubultmorāle, nevis saskaņas radīšana


09022012_gs_15

Piecdesmit okupācijas gadi daudzos latviešos ir iznīcinājuši patriotismu, elementāru pašcieņu un pašlepnumu par savu etnosu, dodot vietu sulaiņa instinktam. To veicināja arī 50 gadus valdījusī uzspiestā okupantu izglītības sistēma, kas pamatojas uz dubultmorāli, kad mācīja vienu, bet darīja pilnīgi pretējo. 


 

Okupējot Latviju, krievu iebrucēji sludināja, ka latviešiem atnesuši laimīgu dzīvi un brīvību, tajā pašā laikā jau no pirmās dienas latvieši tūkstošiem tika slepkavoti, izvesti uz Sibīriju un koncentrācijas nometnēm, bet pārējie pārveidoti par Kirhenšteina kloniem, kuri atzīst tikai migrantus. Paraugpiemērs ir “Saskaņas centra” noklonētie, kuri vienu dienu Saeimā zvēr uzticību latviešu valodai un tūdaļ nākamajā dienā iet parakstīties par “okupantu valodu” (kā teicis Igaunijas prezidents) kā otro valsts valodu. Dubultmorāli apliecina pats partijas “Saskaņas centrs” nosaukums. Vai tā ir saskaņas radīšana sabiedrībā, ja partija sastāv, ar maziem izņēmumiem, no naidīgiem “skalpu medniekiem”?

Pat kādreiz nosvērtais Agešins no “Saskaņas centra” 10. janvāra vakara ziņās draudēja ar etniskajiem konfliktiem. Viņam piebalsoja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Klementjevs no “Saskaņas centra”. Krieviem Latvijā esot neciešama dzīve, tikai nav saprotams, kāpēc viņi neieklausās Putinā, kas aicina tautiešus pārcelties uz brīnišķo etnisko dzimteni? Tur viņiem būtu krievu valoda, neviens latvietis viņus neapspiestu, tur varētu svinēt mīļoto 9. maiju un aizmirst 16. martu, kad bija jāiet apsaukāt latviešus par fašistiem. Krievijā viņi nebūtu okupanti un 5. kolonna.

Šodien mēs, latvieši, klusējam aiz 50 gadu laikā iedzītajām bailēm, jo neaptveram, ka esam jau 20 gadus brīvi un mūsu vietā neviens cits neprotestēs pret nekaunīgo okupantu valodas uzspiešanu.

 

Mums, tāpat kā valsts drošības dienestiem, ir jāpamostas un šiem nekauņām skaļi jāpasaka: “Pietiek!” Neļausim atņemt mūsu dzimto valodu! Jāpārtrauc pārdot Krievijas pilsoņiem mūsu namīpašumus un Latvijas zemi!

 

Krievvalodīgie ir pieteikuši mums atklātu karu. Viņi organizē referendumus vairumā, lai vājinātu knapo valsts budžetu. Katrs referendums izmaksā aptuveni 2 miljonus latu. Vēl nav noticis pirmais, bet jau sākta parakstu vākšana otrajam – par pilsonības piešķiršanu.

Latvijas valdībai jāpārņem Francijas piemērs. N. Sarkozī 2010. g. izraidīja 28 000 migrantu, 2011. g. izraidīja 32 900 migrantu, bet šogad plāno izraidīt 35 000 migrantu. Latvija droši var pārņemt šo pieredzi, jo jau 1966. gada 16. decembrī ir pieņemta ANO rezolūcija 2200A (XXI), kas atļauj pieņemt likumus, kas neatbilst cilvēktiesībām, ja tautai vai valstij draud bojāeja. Esmu pārliecināts, ka Igaunijas prezidents Ilvess nopietni iedziļinātos šajā rezolūcijā.

Dievs, dod mums Latviju mīlošus un gudrus valstsvīrus! Derētu arī kāds ducis tādu pašu valstssievu!

Aleksandrs Caune, 
bijušais Mordovijas koncentrācijas nometņu politieslodzītais

 

Viedoklis

Kā lasītāja minēto piemēru par imigrantu izraidīšanu Francijā vērtē tiesībsargs?

“Tiesībsargs politiķu rīcību un izteikumus nekomentē, līdz ar to arī N. Sarkozī rīcību tiesībsargs neanalizē,” atbild Latvijas Republikas tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa. “Saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem un Latvijas tiesību aktiem imigrantu no valsts var izraidīt tikai tad, ja personai nav tiesiska pamata uzturēties valstī. Tas nozīmē, ka no valsts var izraidīt tikai tās personas, kuras valstī uzturas nelegāli, kā arī personas, kurām saskaņā ar tiesas spriedumu kā papildu sods noteikta izraidīšana no valsts,” skaidro R. Siliņa.

Ar A. Caunes minēto ANO rezolūciju 1966. gadā tika pieņemts starptautisks dokuments “Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām”, kas Latvijas Republikā stājās spēkā 1992. gada 14. jūlijā. Savukārt 1994. gada 28. aprīlī Saeima pieņēma likumu “Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā līguma par civilajām un politiskajām tiesībām fakultatīvo protokolu”.

Aija Volka

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+