Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Dubultpilsonība

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pieņemti nozīmīgie un ilgi gaidītie regulējumi “Pilsonības likumā”, kas tagad atzīst dubultpilsonību. Likumā noteikta pilsonības piešķiršana valstī dzimušu nepilsoņu atvasēm un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs. Precizētas arī izmaiņas naturalizācijas kārtībā.

 

Mērķi

Gandrīz divus gadus ilgušās diskusijas un ekspertu ierosinājumu apkopošana beigusies “Pilsonības likuma” grozījumos. Atgādinām, ka līdz šim pilsonības jautājumus Latvijā regulēja 1994. gadā pieņemtais likums (ar 1995., 1997. un 1998. gadā veiktajiem grozījumiem), kas vairs neatspoguļoja aktualitātes mūsdienu sabiedrībā, ņemot vērā dalību Eiropas Savienībā un migrācijas procesus.

“Pilsonības likumā” tagad precīzi ierakstīts arī tā mērķis, definējot piecus likuma darbības aspektus.

Likums, pirmkārt, nosaka tās personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, otrkārt, nodrošina valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par pilsoņiem, un treškārt, dod šādu iespēju arī trimdiniekiem un viņu pēctečiem. Ceturtkārt, likuma mērķis ir veicināt saliedētas un uz mūsu tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības attīstību. Piektkārt, ir atzīta arī dubultā pilsonība atbilstoši valsts politiskajiem mērķiem un interesēm, lai pieaugošas mobilitātes apstākļos tomēr saglabātu pilsoņu kopumu. Izmaiņas likumā tagad ļauj cerēt, ka pilsoņi, kuri no Latvijas savulaik dažādu iemeslu dēļ aizbraukuši, kādreiz tomēr varētu atgriezties vai vismaz nepazaudēt saikni ar savu dzimteni.

 

Pretendenti

Likums tātad atzīst dubulto pilsonību un nosaka, ka Latvijas valstspiederību varēs saglabāt arī tie, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat arī personas, kuras ieguvušas otru pilsonību ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Likumā papildināts valstu loks, ar kurām pieļauta dubultpilsonība – tagad arī Austrālija, Brazīlija un Jaunzēlande.

Noteikts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas citu valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Latviešiem un līviem pilsonību piešķirs, ja tie noteiktā kārtībā apliecinās savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot atbilstošu apliecinājumu (personas, kuras Latviju atstājušas PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai deportētas un līdz 1990. gada 4. maijam nav atgriezušās valstī uz pastāvīgu dzīvi). Tā beidzot novērsta netaisnība pret cilvēkiem, kuriem mūsu valsts pilsonība tika atņemta vai arī viņi bija spiesti no tās atteikties.

Saeimas Juridiskās komisijas “Pilsonības likuma” apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais prognozēja, ka tieši starp trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem visvairāk varētu būt to, kuri vēlētos atgūt pilsonību. Lai gan procedūra nebūs pārlieku sarežģīta, taču ikvienam pretendentam nāksies pierādīt savu saikni ar valsti.

 

Atvieglojumi

Izmaiņas “Pilsonības likumā” noteic, ka bērns būs Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas, ja dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu nepilsoņu bērnu atzīs par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta būs Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Likums paredz, ka nepilsoņu bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vismaz viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par tā dzimšanu. Skaidrs, ka pilsonību nevienam nevar uzspiest vai piešķirt automātiski, tāpēc to mazulim piešķirs tikai tad, ja māte vai tēvs būs izteikuši šādu vēlmi.

Ar grozījumiem precizēta arī Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi naturalizācijā būs personām, kuras vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas apguvušas latviešu valodā, vai tiem, kuri Latvijā apguvuši pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Grozījumi “Pilsonības likumā” stāsies spēkā 2013. gada 1. oktobrī. Līdz tam Ministru kabinetam vēl jāpieņem atbilstoši noteikumi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+