Latvijā
Sabiedrība

Dubultpilsoņus ķer ar draudu vēstulēm 16


“Tagad ne vienam vien Krievijas latvietim, kas dodas uz Latviju, ir lieli brīnumi, kad uz robežas viņam paziņo: jūsu Latvijas pase vairs nav derīga,” saka Lauma Vlasova.
“Tagad ne vienam vien Krievijas latvietim, kas dodas uz Latviju, ir lieli brīnumi, kad uz robežas viņam paziņo: jūsu Latvijas pase vairs nav derīga,” saka Lauma Vlasova.
Foto – Valdis Semjonovs

Kaut gan valdība februāra sākumā diviem Latvijas pilsoņiem atļāva saglabāt dubultpilsonību – gan Krievijas, gan Latvijas –, tas nenozīmē, ka uz to pašu var cerēt citi dubultpilsoņi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) turpina atņemt Latvijas pilsonību tiem, kam likums to neļauj saglabāt. Tāpat politiķi nedod cerības citiem Krievijas latviešu pēctečiem, ka viņu labā varētu tikt mainīts likums.

PMLP informē, ka 2017. gadā Latvijas pilsonība atņemta 207 personām, galvenokārt tiem, kam vienlaikus ar LR pilsonību bija arī Krievijas vai Izraēlas pilsonība. Bet 202 personas atteikušās no Latvijas pilsonības. Savukārt 2016. gadā atņemto pilsonību skaits ir divreiz mazāks – to zaudējuši 107 cilvēki.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā ik pa laikam saņemot informāciju no PMLP par personām, kas lūdz grozīt Pilsonības likumu, lai varētu iegūt dubultpilsonību. Kā apstiprināja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), šādi signāli ir bijuši un ir apspriesti komisijā, taču līdz Saeimas vēlēšanām Pilsonības likums noteikti netikšot atvērts, lai nesāktos nevajadzīgas debates par maigāku likumu, tādējādi pazaudējot likuma pamatvērtības.

Sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja PMLP lēmums atņemt Latvijas pilsonību traģiski bojā gājušā kino operatora Andra Slapiņa pieaugušajiem bērniem, kuri vienlaikus ir arī Krievijas pilsoņi. Kad viņi šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, politiķi un valdība tomēr nolēma valsts interešu vārdā saglabāt Slapiņa dēlam Andrim un meitai Annai dubultpilsonību.

Saskaņā ar Pilsonības likumu Krievija nav starp tām valstīm, ar kurām Latvijas pilsoņiem var veidoties dubultpilsonība. Ir pieļaujami daži izņēmuma gadījumi, un viens no tiem tika izmantots Slapiņa bērnu gadījumā.

Latvijas pilsonība Krievijas pilsonim ir atņemama, ja persona, kura to ieguvusi pirms pilngadības sasniegšanas, pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav izvēlējusies palikt tikai par Latvijas pilsoni.

Krievijas latvieši: tas ir absurds

Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova uzskata – tas ir absurds, ka latviešu pēcteči, kas dzīvo Krievijā, nevar saglabāt arī Latvijas pilsonību. “Pagājuši 25 gadi kopš 1992. gada 6. februāra, kad visiem Krievijā dzimušajiem automātiski tika piešķirta Krievijas pilsonība. Tiem latviešiem, kas tajā laikā tur ir dzimuši un kuru vecākiem ir Latvijas pilsonība, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tagad sūta vēstules, lai viņi atsakās no Latvijas pilsonības. Tās ir sausā tonī uzrakstītas draudu vēstules, ka šie latvieši tiks iesūdzēti tiesā, ja nerakstīs iesniegumu pārvaldei par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Ir bijuši vairāki tiesas procesi, un cilvēki tajos ir zaudējuši, jo Pilsonības likums liedz saglabāt dubultpilsonību ar Krieviju. Būtu tikai loģiski, ja likums ļautu neatņemt dubultpilsonību tiem pāris simtiem latviešu, kas dzīvo Krievijā. Šie cilvēki paši varētu ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai uzrakstītu iesniegumu, ka viņi vēlas saglabāt dubultpilsonību. Tagad ne vienam vien Krievijas latvietim, kas dodas uz Latviju, ir lieli brīnumi, kad uz robežas viņam paziņo: jūsu Latvijas pase vairs nav derīga,” saka Lauma Vlasova un piebilst, ka viņai nav Krievijas pilsonības, bet viņas bērniem un mazbērniem ir dubultpilsonība. Vēstules no PMLP viņi gan vēl neesot saņēmuši.

L. Vlasovai gribētos ticēt, ka dubultpilsonības saglabāšana Slapiņa bērniem varētu būt kā pirmais cīrulis, kas sagatavos ceļu arī citiem Krievijas latviešiem saglabāt dubultpilsonību un tādējādi arī saikni ar savu mātes un tēva zemi.

Līdz brīdim, kad prasa Latvijas pensiju

Arī Latvijas ebreji ir uztraukušies par to, ka pēdējā laikā pieaudzis to gadījumu skaits, kad Izraēlas valsts pilsoņiem tiekot atņemta Latvijas Republikas pilsonība. Šo personu vidū galvenokārt ir tie, kuri pēc 1990. gada 4. maija reģistrējās kā Latvijas pilsoņi un pēc tam uz repatriācijas programmas pamata ieguvuši arī Izraēlas pilsonību neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvoja Izraēlā vai ne.

PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kramiņa informēja, ka 2016. gadā 28 Izraēlas pilsoņiem ir atņemta Latvijas pilsonība, bet divas personas, kas kļuvušas par Izraēlas pilsoņiem, pašas atteikušās no Latvijas pilsonības.

Semjons Palkins, inženieris celtnieks, kādu laiku arī Rīgas sinagogas direktors, no Latvijas uz Izraēlu pārcēlās 2004. gadā, bet viņa abi dēli četrus gadus iepriekš – 2000. gadā. Dēliem Latvijas pilsonība tika atņemta ar tiesas lēmumu, un viņiem pret to neesot pretenziju, jo šis process noticis atbilstoši Latvijas likumiem. Palkins norādīja, ka būtu dīvaini, ja to darītu ierēdņi. Tomēr 2013. gadā tika laboti Ministru kabineta noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtību un tagad pilsonību drīkst atņemt PMLP.

S. Palkins neslēpa, ka viņam joprojām ir gan Izraēlas, gan Latvijas pilsonība. S. Palkins: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā nav zināms, cik cilvēku ar dubultpilsonību tur dzīvo. Tas neatklājas līdz brīdim, kamēr cilvēks nepretendē uz Latvijas pensiju. Ja pretendē, tad sāk pārbaudīt. Es joprojām strādāju, un līdz pensijai man vēl krietns laiks, tāpēc par mani neviens neuztraucas. Uzskatu, ka Latvijas pilsonību atņem tikai nejaušu gadījumu dēļ – kaut kur uzpeldējuši kādi dokumenti, kādi papīri, pieņemsim, lidostā…

Izraēlā dzīvo daudz man pazīstamu bijušo rīdzinieku un viņu vidū netrūkst tādu, kuriem joprojām ir Latvijas pilsonība. Bet galvenais, ka visi šie jautājumi, kas skar pilsonības saglabāšanu, ir saistīti ar Latvijas pensijas iegūšanu. Saskaņā ar Izraēlas likumiem cilvēks, kuram ir dubultpilsonība, drīkst saņemt pensijas no abām valstīm, bet Latvijā tas nav ļauts.

Latvijas pilsonis atšķirībā no Izraēlas pilsoņa var iebraukt Šengenas zonas valstīs, Latvijas pilsoņiem pretēji Izraēlas pilsoņiem ir ļauts strādāt Eiropā. Ja man ir Latvijas pase, es likumīgi varu strādāt Eiropas valstīs.

Ir jau arī tā, ka cilvēks ieguvis ne tikai Izraēlas un Latvijas pilsonību, bet arī Krievijas pilsonību, kur tāpat kā Izraēlā atļauta dubultpilsonība. Cilvēks piedzimis Krievijā, pēc tam dzīvojis Latvijā un ieguvis tur pilsonību, pēc tam aizbraucis uz Izraēlu, kur pilsonību piešķir pat lidostā, ja vien tev ir ceturtā daļa ebreju asiņu jeb vecmāmiņa, vectēvs vai vēl kāds cits tuvs radinieks bijis ebrejs. Dokumenti, kas to pierāda, parasti atrodas. Uz Krieviju viņš brauc ar Krievijas pasi, uz Latviju – ar Latvijas pasi, bet uz Ameriku – ar Izraēlas pasi.”

S. Palkins piebilst, ka ne viņam, ne dēliem pret Latviju neesot nekādu pretenziju, tikai siltas, jaukas atmiņas.


Izraēlas pilsonība katram gadījumam

Izraēlā dzīvojošo Latvijas un Igaunijas izcelsmes ebreju asociācijas vadītājs Eliess Valks norādīja, ka neapmierināti par to, ka nevar iegūt dubultpilsonību, galvenokārt esot tie ebreji, kas dzīvo Latvijā. “Runa ir par tiem, kas Latvijā ir iebraukuši no Krievijas un šeit dzīvo, bet Izraēlas pilsonība viņiem ir vajadzīga, tā sakot, katram gadījumam.

Arī tie ebreji, kas dzīvo, piemēram, Ukrainā vai Krievijā, grib, lai katram gadījumam viņiem būtu arī Izraēlas pavalstniecība. Man to ir grūti saprast, jo viņiem nav nekādu problēmu iebraukt Latvijā vai Izraēlā kā viesiem, kā tūristiem vai kā pastāvīgiem iedzīvotājiem.

Šie cilvēki man ne reizi vien ir lūguši, lai arī mūsu asociācija viņus atbalsta, bet man tas liekas diezgan savādi. Ja cilvēks dzīvo Izraēlā, viņš iegūst Izraēlas pilsonību. Ja dzīvo Latvijā, iespējams iegūt Latvijas pilsonību. Uzskatu, ka mums tur nav teikšana.

Man ir Izraēlas pilsonība, jo es šeit dzīvoju jau gandrīz 48 gadus un piederu pie tiem Latvijas ebrejiem, kas cīnījās pret padomju varu, kas mums liedza iespēju braukt uz Izraēlu. Nākamais izbraukšanas vilnis no Latvijas bija 1990. gadā, kad sabruka PSRS. Cilvēkam ir jāapzinās, kurā valstī viņš vēlas dzīvot, un jāiegūst tās valsts pilsonība,” tā uzskata E. Valks.

Atšķirīga pieeja

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins (frakcija “Vienotība”) sacīja, ka deputātiem šī situācija par dubultpilsonību nav nekāds jaunums, taču parlamentāriešiem neesot politiskās gribas to risināt. “Latviešu šķirošana atkarībā no tā, kur viņi dzīvo, ir diskriminējoša. Saeima savulaik pieņēma uz aizspriedumiem balstītu lēmumu, ka Krievijā dzīvojošie latviešu pēcteči varētu būt nelojālāki, piemēram, par ASV dzīvojošajiem latviešu pēctečiem, kuriem atļauta dubultpilsonība. Tātad iznāk tā, ka primārais ir nevis tas, ka esi latvietis, bet gan tas, kur tu dzīvo,” secina Judins. Viņš pastāstīja, ka aizvadītajā gadā apmeklējis Izraēlu un saticis vairākus cilvēkus, kuri 25 gadus dzīvo Izraēlā, bet nav aizmirsuši latviešu valodu.

A. Judins: “Dažs labs uzskata, ka latvietis, kas dzīvo Krievijā, nevar būt lojāls Latvijai. Bet Izraēla taču ir demokrātiska valsts, viena no ASV tuvākajiem sabiedrotajiem, tad kāpēc tur dzīvojošie Latvijas pilsoņi nedrīkst saglabāt dubultpilsonību? Šī atšķirīgā pieeja, atļaujot vai neatļaujot saglabāt dubultpilsonību, veido tautiešu attieksmi pret Latvijas valsti. Baidos, ka ne to labāko.”

Pamana arī nejauši

Kā PMLP iegūst informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuriem likums neļauj būt dubultpilsoņiem? “Informāciju saņemam gan no privātpersonām, gan no iestādēm, robežsardzes, policijas un citām, kā arī pamanām nejauši, pildot savas ikdienas funkcijas,” pastāstīja I. Kramiņa. Tiklīdz pārvaldē nonākot informācija, ka Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību, bet nav uzrakstījis iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības (tas jāizdara 30 dienu laikā no likumā norādītās neatļautās valsts pilsonības iegūšanas), tiekot veikta pārbaude, lai sīkāk noskaidrotu visas pilsonības iegūšanas nianses. Ja secinot, ka dubultpilsonība nav pieļaujama, pārvalde pieņemot lēmumu atņemt Latvijas pilsonību. Pieņemto lēmumu varot apstrīdēt iesniegumā PMLP priekšniekam, bet, ja PMLP lēmums nav pieņemams, var vērsties tiesā.

UZZIŅA

Ko par dubultpilsonību paredz likums

* Grozījumi Pilsonības likumā, kas regulē dubultās pilsonības jautājumu, tika pieņemti 2013. gada maijā un stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī.

* Viens no likuma mērķiem ir “atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu”.

* Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ieguvuši

1) citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību;

4) tādas valsts pilsonību, ar kuru LR noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Latvijas pilsonību var saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, bet saņēmušas Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm.

Dubultpilsonība var būt personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību, apprecoties vai adopcijas ceļā.

* “Saskaņas centrs” pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidentam lūdza neizsludināt likuma grozījumus. Opozīcija pārmeta, ka to valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla.

* Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus Pilsonības likumā izsludināja, gan norādot, ka dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājums, kas būs aktuāls pastāvīgi. “Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai, atbilstoši likuma mērķim sekojot līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību,” bija teikts Saeimas priekšsēdētājai adresētajā prezidenta vēstulē. Prezidents arī norādīja, ka pieņemtie grozījumi vērtējami kā likumdevēja politiska izšķiršanās par to, kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama.

LA.lv