Dubultstandartu atmaskojumi “neskaitās” 1
12. janvārī notikušajā Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā organizētajā diskusijā ES mājā “Eiropas preču duālā kvalitāte – kādi turpmākie soļi?” tās dalībnieki bija vienisprātis par to, ka nepieciešama vienota ES mēroga metodoloģija pārtikas preču izpētei. Taču, ja nacionālo valstu atbildīgās institūcijas netiks galā, Eiropas Komisija neizslēdz nepieciešamību grozīt ES likumdošanu.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis: “Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis, ka atšķirības starp vienādiem Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās ir norādītas marķējumā un atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā. Ražotājs ražo pēc apstiprinātās receptūras – par ko tad viņu sodīsim? Jā, pārtikas grozs, kas pieejams pircējiem Latvijā, atšķiras no tā pārtikas produktu spektra, kāds ir pieejams Beļģijas, Vācijas vai Francijas patērētājiem. Taču priekšlaikus nevar runāt, ka atšķirības ir būtiskas. Nevaram apgalvot, ka patērētāji ir diskriminēti.
PVD veikto izmeklējumu rezultāti ir apkopoti un nosūtīti Eiropas Komisijai, kas nodarbojas ar šā jautājuma izpēti. Tomēr jāpiebilst – lai iegūtie izmeklējumu rezultāti būtu salīdzināmi un būtu par pamatu kādiem visaptverošiem secinājumiem, šāds pārtikas produktu pētījums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu veicams, izmantojot vienotu metodoloģiju. EK, piešķirot šim mērķim finansējumu miljona eiro apmērā, to arī ir sākusi darīt. Ja Latvija tiks aicināta iesaistīties pētījumā, tad mēs to noteikti darīsim. Jāuzsver, ja vēlamies, lai vienādu pārtikas produktu sastāvs būtu identisks neatkarīgi no valsts, kurā tie tiek tirgoti, Eiropas Savienībai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka normatīvajos aktos, jo tikai tad tas būs saistoši ražotājiem un uzraudzības dienestiem būs pamats pārkāpējus saukt pie atbildības.”
Dace Ugare, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece: “Līdz šim veiktie pētījumi pēc atsevišķu ES dalībvalstu pašu iniciatīvas pieejamo resursu ietvaros EK neļaus veikt salīdzināmus rezultātus. Ministrija atbalsta EK iniciatīvu izstrādāt vienotu paraugu atlases, paraugu testēšanas un sensorās novērtēšanas metodoloģiju, lai turpmākā paraugu izvērtēšana visā Eiropas Savienībā būtu salīdzināma un iegūtie rezultāti vienādi interpretējami.
Eiropas Komisija ir izveidojusi trīs darba grupas, kurās piedalīsies visas ES valstis ar saviem ieteikumiem vienotas metodoloģijas un kritēriju izstrādei. Latvija ir iesaistījusies visās trīs. Pirmā sanāksme notiks jau janvārī. Līdz aprīlim plānots izstrādāt metodoloģiju, pēc tam paraugu noņemšana atlasei un analizēšana, un paralēli notiks interpretācija. Septembrī ir plānota starpatskaite, bet decembrī – gala ziņojums.
Andris Kužnieks, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks: “Iepriekš patērētāji vairākās ES valstīs ir sūdzējušies, ka dažu produktu kvalitāte viņu valstī ir zemāka salīdzinājumā ar tā paša ražotāja produktiem, kas ar to pašu zīmolu tiek tirgoti pāri robežai. Šī ir visas Eiropas, nevis atsevišķu dalībvalstu problēma. Eiropas Savienībā nedrīkst būt otrās kategorijas patērētāji.
Mēs uztraucamies par pārtikas drošumu un nekaitīgumu, par ko lielu bažu nav. Bet otra lieta ir patērētāju maldināšana. Patērētāji preču zīmolu uztver kā kvalitātes apliecinājumu: “Kā ar vienu nosaukumu var būt atšķirīgas preces vienotā tirgū?” 2018. gads būs izšķirīgs, lai turpinātu darbu pie vienotas metodoloģijas izstrādes un padziļinātas pētījumu veikšanas. Redzēsim, kāds būs rezultāts.”
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, strādā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO): “”Duālās pārtikas” jautājums nav nekas jauns – kopā ar kolēģiem no Čehijas, Slovākijas un Horvātijas aktualizēju to jau pēc pēdējām EP vēlēšanām 2014. gadā. Pirmā bezdelīga jautājuma izvirzīšanai ES institūciju darba kārtībā bija tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova. Savukārt pērn septembrī EK priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam par situāciju Eiropas Savienībā skaidri iezīmēja pozīciju, ka Eiropā nedrīkst būt otrās klases patērētāji. Turklāt pamatnostādnes par ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktiem, lai palīdzētu ES valstīm, EK pieņēma jau 2017. gada septembrī.
Mūs neviens neindē, bet atšķirības ir un roka jātur uz pulsa. Jebkura atšķirība, kas tiek noklusēta, ir mums būtiska un diskriminējoša. Man jāzina, kāpēc vienas un tās pašas markas kafija garšo atšķirīgi. Vai latviešiem “Ariel” veļas pulveris drīkst mazgāt sliktāk? Galvenais, patērētājus nedrīkst maldināt.
Vienotas ES tirgojamo preču kvalitātes prasības varētu ietekmēt piedāvāto produktu cenu. Tas nav tik būtiski, jo, Eiropas līmenī nosakot vienotu produktu kvalitātes līmeni, ieguvēji būs visi. Turklāt bieži Vācijā pārdotām precēm ir zemāka cena nekā šeit, Latvijā.”
Pēteris Liniņš, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis: “”Duālā pārtika” ir ne tikai patērētāju, bet arī ražotāju problēma. Junkers teica: “Ne vienmēr tas, kas ir likumīgi, ir arī taisnīgi.” Tagad, kad ir identificētas atšķirības, jārod kopīgs risinājums ar vienotām vadlīnijām visiem, nodrošinot likumīgumu un taisnīgumu. Piedāvājot produktus ar vienādu preču zīmi dažādos noieta tirgos, nav pieļaujama patērētāju maldināšana.
Produkta saturam ir jāatbilst visām pārtikas nekaitīguma prasībām un precīzi jāsakrīt ar to, kas ir norādīts uz produkta etiķetes. Tāpat nav pieļaujama situācija, kad ar vienādu preču zīmi tiek izplatīti produkti, kuru sastāvi būtiski atšķiras pēc to satura. Pieļaujamas būtu nebūtiskas atšķirības, kas nepieciešamas, lai ražotāji varētu veiksmīgi piedāvāt savus produktus konkrētā valstī, ņemot vērā, ka pastāv zināmas atšķirības produktu garšas izpratnē dažādās noieta valstīs. Piemēram, valstīs, kur cieņā asi ēdieni, var piedāvāt asākas garšas. Jānosaka izņēmumi, kad viena zīmola produktiem var būt minimālas sastāva atšķirības, lai tos pielāgotu nacionālām īpatnībām.
Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja: “Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā duālās kvalitātes jautājumu aktualizēšanai Eiropas līmenī ir pozitīva ietekme, lai kliedētu mītus un pieņēmumus, noskaidrotu reālo situāciju un vajadzības gadījumā – attiecīgi rīkotos. Līdz šim veiktie pētījumi, salīdzinot dažādos reģionos pieejamās pārtikas preces, nenorāda, ka būtu konstatējama negodīga komercprakse.
PTAC ieskatā šis jautājums būtu jārisina, izmantojot citas metodes, piemēram, Eiropas Savienības līmenī strādājot ar tirgotājiem un ražotājiem, uzlabojot normatīvo regulējumu, lai patērētāji varētu baudīt Eiropas Savienības vienotā tirgus priekšrocības neatkarīgi no tā, kurā reģionā tie dzīvo.”
Kristīne Kazerovska, Veselības inspekcijas pārstāve: “Attiecībā uz nepārtikas precēm, piemēram, sadzīves ķīmiju, pētījums līdzīgi kā pārtikas precēm būtu veicams pēc kopējas ES līmeņa metodoloģijas un noteiktiem kritērijiem.”
Vairāk par pārtikas dubultstandartiem lasiet šeit
