Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. augusts, 2014
Drukāt

Ārkārtas situācijā likumi nav punktuāli jāievēro. Saruna ar Jāni Dūklavu (10)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Šodien valdība lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība cietīs Krievijas sankciju dēļ. Zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS stāsta par iespējamo atbalstu lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, kā arī par situāciju Āfrikas cūku mēra skartajā Latgalē.

– Kāpēc aizvadītajā nedēļā nenotika jau izziņotā ārkārtas valdības sēde? 


Jānis Dūklavs: – Lūdzu Ministres prezidentes birojam sasaukt valdības ārkārtas sēdi. Straujumas kundze to sasauca, tomēr izrādījās, ka Ekonomikas ministrija vienā pēcpusdienā un brīvdienās naktī nevar apkopot visu informāciju, tāpēc valdības sēdi pārcēla uz otrdienu. Kā varētu palīdzēt tiem uzņēmējiem, kas cietīs no Krievija sankcijām? Tie varētu būt nodokļu maksājumu samazinājumi, paātrināta PVN atmaksa un citi pasākumi. Termiņu pagarināšana ES investīciju projektiem. Finanšu ministrs varētu tikties ar banku pārstāvjiem, bankas varētu atbalstīt aizņēmējiem pamatsummas atmaksas termiņu. Zemkopības ministrijai vissvarīgākā ir piena nozare, tāpēc ka tā nevar gaidīt divas nedēļas līdz lēmumam. Govis ir jāslauc ik dienu, un jāzina, kur pienu likt. Patlaban ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs, tostarp ne par cik samazinās piena iepirkuma cenu Lietuvas un Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, ne arī tas, uz kuriem tirgiem tie produktus pārvirzīs. Uz šiem jautājumiem nevar sniegt atbildes vienas dienas laikā. Rītdien (šodien, otrdien) tiekos ar piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, aicināti ir visi ražotāji. Mums uz Krieviju īsti piena produktu eksportētāji ir četri pieci. Piena produktu eksporta lielā klāsta aizliegums uz Krieviju ietekmēs visu tirgu, tāpēc ka visām ES dalībvalstīm ir aizliegums. Visiem ražotājiem vajadzēs savus produktus kaut kur pārdot. Līdz ar to ir liela ažiotāža. Viens otrs ražotājs teic, ka piena pircējs, pamatojoties uz “force majore” nosacījumiem, ir lauzis pirkuma līgumu. Ļoti svarīgi, kā reaģēs lielie Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, tiem bija ļoti liels eksports uz Krieviju. No Latvijas uz Lietuvu šie uzņēmumi pirka vairāk nekā 600 tonnu piena dienā. Jādomā, kur paliks šis piens, ja lietuvieši to nepirks. Ministrijā rēķina minimālo cenu, tā teikt, izdzīvošanas cenu piena ražotājam. Saprotam, ka šī cena nav visiem vienāda, tomēr pie vidējās zemākās cenas nonāksim. Ar papildu valsts atbalstu tad to varētu palīdzēt saņemt. Domājam par piena produktu intervenci. Par ES instrumentiem, kurus varētu iedarbināt. Piemēram, piena pulverim viegli to varētu veikt. Varētu būt atbalsts produktu pārdošanai mazattīstītajām Āfrikas valstīm.

– Vai var rīkoties, lai valsts un pašvaldību iepirkumos, tostarp armija, slimnīcas, skolas un citas iestādes pirktu Latvijā ražotos produktus?


– Var darīt. Ministru prezidente apsolīja tikties ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju un runāt par iepirkumiem nākamajam gadam. Nav arī slēgti līgumi par programmām “Skolas piens” un “Skolas auglis”. Ārkārtas situācijā gaļas, piena un citu produktu iepirkumā ir jābūt tiem produktiem, ko Latvija ražo. Saistībā ar cūku likvidēšanu, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts no veseliem dzīvniekiem varētu ražot ļoti labus, garšīgus konservus no cūkgaļas. Šādu produktu var arī ilgi glabāt, tie būtu piemērojami armijas, cietumu vajadzībām. Ir runa arī par dārzeņiem un piena produktiem. Tātad vajadzētu, lai valsts iepirkumā visi vietējie produkti paliktu uz vietas. Kā to paveikt, tas ir atbildīgo iestāžu kompetencē. Paredzu, ka arī citas valstis rīkosies līdzīgi, viss vietējais iepirkums paliks šajās valstīs. Ja sācies ir aukstais karš, tad likumi arī nav tik punktuāli jāievēro – kā tad, kad dzīvojām normālā dzīves ritmā. Uz šo periodu vajag pielaides iepirkumiem par cenām un citas līdzīgas atlaides.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Una parakstos zem katra tava vārda.

    • Lāsma, ir labi ka tev ir viedoklis un vienbalsiiba ar sabiedrotajiem,bet arii man laukos notiekosais ir aktuaala teema,bet es neuzdrosinos kritizeet vadonju darbus,jo situaacija tiek risinaata.Buusim pacietiigi,iecietiigi un nebuusim rupji vai negatiivi.

      • Mīļā Samanta ,ja mēs mazie (5 govju )īpašnieki nekritizēsim ,tad par mums vienkārši aizmiršīs un tiks domāts tikai par lielajiem ,kā tas ir bijis līdz šim .Es vienkārši zinu to ,ka vēl vienu piena krīzi mana saimniecība neizturēs,jo atbalstu saņems lielie kā tas ir bijis līdz šim ,bet man vēl jāskolo 2 bērni un gribu strādāt pati uz līdzvērtīgiem noteikumiem

  2. Pirms slavēt ministru, jāpaskatās uz viņa darbiem. Man kā mazajam lauksaimniekam gan šķiet, ka nekā laba tuvākā nākotnē nevar gaidīt – cūkas apkaus, piena un gaļas iepirkuma cenas samazinās līdz pašizmaksai vai vēl zemāk… – kā lauciniekam dzīvot? Atbalsta maksājumus par govīm saņems tikai lielie zemnieki, kuri gadā realizēs vismaz 25 tonnas piena, tāpat mazāk labvēlīgo atbalstu maksās tikai tiem, kuri gadā tiešmaksājumos saņem 5000 eiro. Mēs ar 3-5 govīm un 10-20 ha zemes nevienam neesam vajadzīgi. Sakiet, ministra kungs, ko man darīt – iet uz pašvaldību pēc pabalsta vai pakārties????

    • Pagaidaam tiek diskuteets un domaats ko dariit LV un visiem jaadomaa kaa dziivot un darboties taalaak.Neviens tev gatavu recepti riiciibai neiedos,jaasagaida rezultaats un piedaavaatais risinaajums.Tagad nopelt,sodiit vai kritizeet valdiibu nav praatiigi un taktiski!

  3. Quo vadis Latvija? Kā ministrs var atļauties aicināt neievērot likumu?!

    • Īsteni tiesiskuma koalīcijas garā. Vismaz tā šī politkāņu banda sevi dēvēja uzreiz pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām.

  4. Es nezinu kaa un kas ar jums, bet man ir liels lepnums, ka mums ir tik uzneemiigi un darboties speejiigi vadiitaaji kaa piem. Dūklava kungs! Lai viņam izdodas visas ieceres un darbi, kas iesaakti!Esmu bijusi uz vairaakaam tiksanaas reizeem, kur vins uzrunaa lauku ljaudis – iespaids paliek loti labs, vinam ir svariigi lauki un laukos dziivojoso cilveeku ruupes, vins skaidri izskaidro visus neskaidros jautaajumus un peec tiksanaas rodas iespaids, ka uzlabojumi noteikti buus! Lai veicas Dūklava kungam un visiem, kas ir 12. sarakstaa!

    • Jā Dūklavs ir ļoti čakls un labu iespaidu kā politiķis rod par sevi. Neko neizpildāmu nesola. Peronīgi viņam arī uzslavu varu iedot.

    • Netiek ministrs galā ar radušos krīzi, tikai klusi īd vai vispārīgi runā. Jācer, ka pēc vēlēšanām būs labāks un saprātīgs zemkopības ministrs.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+