Dūklavs: Krievijas embargo radītā bedre pildās ar uzviju 9
Lai gan lauksaimniecības sektorā šis gads iezīmējies ar ievērojamiem zaudējumiem Krievijas embargo, piena pārprodukcijas un Āfrikas cūku mēra radīto seku dēļ, kopumā nozare atgūstas un jau drīzumā zaudējumi būs ar uzviju atgūti.
Tā šodien Eiropas Komisijas (EK) rīkotajā seminārā par finanšu instrumentiem prognozēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Par spīti visām problēmām, kas Latvijas zemniekus ietekmē jau kopš pagājušā gada nogales, zaudējumu bedre pildās un drīz jau būs pilna ar uzviju. Mūsu zemnieki un pārtikas ražotāji Krievijas vietā atraduši 19 jaunus tirgus, kur veiksmīgi strādāt. Lauksaimnieki nekādā ziņā nav bezcerīgi, tieši pretēji – krīze visus padarījusi uzņēmīgākus un spītīgākus,” sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš atzina, ka liela nozīme situācijas stabilizēšanā ir Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam un banku aizdevumiem.
“Privātie investori bija un būs, bet viņi kļuvuši ļoti uzmanīgi. Tikmēr ES nauda nāk stabili un faktiski palīdz realizēt lielāko daļu projektu. Neraugoties uz grūto situāciju, bankas kredītus dod un interese par tiem ir ļoti liela. Man par brīnumu, arī piena nozarē iesniegti ļoti daudzi attīstības projekti, arī jaunu fermu būvniecībai,” sacīja Dūklavs.
Tāpat viņš norādīja, ka nozīmīga loma ir arī stabilajiem banku kredītprocentiem Latvijā.
“Kopumā 20% no banku portfeļa ir aizdevumi lauksaimniekiem. Kredītus viņi atmaksā apzinīgi – padsmit gadu laikā ir tikai 0,4% zaudējumi, kas ir ļoti labs rādītājs. Tikko atgriezos no Ukrainas, kur uzzināju, ka banku procentu likmes zemniekiem šajā valstī ir 25-40%, kamēr Latvijā šīs likmes ir 2,5-4% līmenī,” sacīja zemkopības ministrs.
Kā ziņots, saskaņā ar zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo radītās sekas lauksaimniecības un pārtikas produktiem ir 140 miljoni eiro, bet 44,3 miljoni eiro ir zaudējumi piena nozarei.
Kā ziņots šodien Rīgā notiek EK seminārs par finanšu instrumentu piesaisti lauksaimniecībā, kur piedalās EK, Eiropas Investīciju bankas un vietējie eksperti.
Kā ziņots, 2014.gada jūlijā EK un Eiropas Investīciju banka parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, kas paver ceļu ciešākai sadarbībai starp abām iestādēm vairākās jomās, tostarp finanšu instrumentu, pētniecības un inovāciju jomā.
Lai atļautu Eiropas fondu resursu izmantošanu finanšu instrumentu piesaistei, dalībvalstīm jāiestrādā tie savās lauku attīstības programmās un jāgādā par paredzēto pasākumu īstenošanu. Finanšu instrumenti var būt dažādi – kredīti, garantijas, kapitāls, un tie var tikt izmantoti jebkurā tautsaimniecības nozarē.
