Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrs. Foto: Dainis Bušmanis/Latvijas Avīze

Dūklavs: Lauksaimniekiem zemes tirgū lielāko apdraudējumu rada spekulanti 0

Latvijas iedzīvotāju bažas un satraukums par ārvalstu pilsoņu iespiešanos lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū ir pamatotas, ja zeme netiek izmantota lauksaimniecībā, bet tiek nopirkta tikai vienā nolūkā – lai pēc kāda laika to pārdotu dārgāk. “Ja jaunais zemes īpašnieks cer uz cenu celšanās rēķina tikai nopelnīt un zeme nedod darbu iedzīvotājiem, savukārt valsts nesaņem nodokļus no šīs saimnieciskās darbības, tas uzskatāms par apdraudējumu vietējai uzņēmējdarbībai,” uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs,

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Lasīt citas ziņas

Darījumi ar zemi, īpaši lauksaimniecībā izmantojamo ir radījuši bažas un satraukumu ne tikai Austrumeiropas valstīs, bet arī, piemēram, Vācijā, kur ievērojamas zemes platības – pat līdz 300 000 hektāru – iegādājas investīciju fondi. Tādējādi šīs zemes platības vairs netiek izmantotas uzņēmējdarbībā un nekalpo vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Toties kalpo pavisam citiem mērķiem, tostarp spekulācijām.

Zemkopības ministrs uzskata, ka valsts rīcībā jau ir vairāki instrumenti, kā iespējams mazināt šādu zemes uzpirkšanu nolūkā ar to nopelnīt uz cenu celšanās rēķina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, apliekot neapstrādātu zemi ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Kā zināms, Latvijā ar likumu noteikts, ka neapstrādātu zemi var aplikt ar dubultu nodokli – 1,5% vietā 3% apmērā no tai noteiktās kadastrālās vērtības. Savukārt vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt nodokļa papildu likmi 1,5%, tādējādi par neapstrādātu zemi tās īpašniekam var būt jāmaksā 4,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Otrkārt, zemes uzpirkšanu var ierobežot, pircējiem nosakot prasības prast valsts valodu, tāpat nosakot ierobežojumu iegādājamās zemes platībām (vienai personai līdz 2000 ha), kā tas pašlaik noteikts likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Treškārt, zemes uzpirkšanu var ierobežot, atbalstot vietējos zemniekus Kā zināms, no šī gada 24. maija ir spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija ALTUM. Tās ļauj pašmāju zemniekiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi ar atvieglotiem noteikumiem.

Pēc ministra teiktā, investīciju fondu un citu juridisko personu, kuri iegādāto zemi acīmredzami neplāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā pašlaik ir radījusi bažas arī Eiropas Komisijā.

Plašāk par to lasiet nākamnedēļ -“Latvijas Avīzē” ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu publicētajā intervijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.