×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.4°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
16. aprīlis, 2018
Drukāt

Dūklavs pagaidām neredz, kāds būs labums no depozītu sistēmas ieviešanas (11)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Depozīta sistēma ieviesta daudzās Eiropas valstīs, tostarp mūsu kaimiņvalstīs. Attēlā: jaunieši Igaunijā nodod plastmasas pudeles – par vienu tukšo taru var saņemt pat 10 centus.

Pagaidām nav skaidrs, kā praksē tiks īstenota depozītu sistēmas ieviešana un kādu labumu tā sniegs videi un sabiedrībai kopumā, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijai (ZM), kas pārstāv arī uzņēmēju un tirgotāju viedokli, patlaban piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljoni eiro. Pēc Dūklava teiktā, ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim nav saņēmusi “nopietnu atbildi”.

Ministrs skaidroja, ka, piemēram, depozītu sistēmā otrreizējai pārstrādei nonākušais PET pudeļu apjoms veidos 2-2,5% no kopējā atkritumu apmēra. “Vai tas ir daudz, vai maz – es to nevaru pateikt. Kā tas atstās iespaidu uz patēriņa cenām? Analīze nav veikta. Cik lielas ir apsaimniekošanas izmaksas? Arī nav precīzi nekādas. (..) Kā mums tas plānots? Tie visi ir tādi jautājumi, uz kuriem jāatbild,” uzsvēra Dūklavs.

Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā. Ministrs skaidroja, ka ir valstis, kurās lielveikali depozītu sistēmas aparātus nomā. Tas savukārt, pēc viņa teiktā, finansiāli atsauktos gan uz ražotājiem, gan pircējiem. “Šim procesam jābūt smuki izrēķinātam, lai to saprot ne tikai ierēdņi, bet arī iedzīvotāji,” sacīja Dūklavs.

Ministrs atzīmēja, ka arī citās valstīs, kur ieviesta depozītu sistēma, ar to neiet tik viegli un tās saskaras ar dažādām problēmām. Viņš norādīja, ka minētā iemesla dēļ citās valstīs tiek apsvērts sistēmas darbību pārtraukt.

“[Depozītu sistēmas ieviešana rada] būtisku sadārdzinājumu uz iepakojumu. Sākotnēji varētu pamēģināt ar stiklu. Tad arī var vienoties par depozītu, uz kādām pudelēm tas būs. Tas būtu vienkāršāk,” norādīja Dūklavs, piebilstot, ka ZM nav gala lēmuma pieņēmēja un tas ir tikai viens no kopējā atzinumu klāsta, kas izteikts par sistēmas ieviešanu.

Taujāts, vai viņš varētu atturēties no lemšanas saistībā ar depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, ņemot vērā, ka viņam kā alus darītavas SIA “Piebalgas alus” līdzīpašniekam varētu rasties interešu konflikts, ministrs noliedza, ka pastāvētu tāda konflikta iespējamība, jo viņš uzņēmuma darbībā nav aktīvi iesaistījies jau astoņus vai deviņus gadus. Turklāt Dūklavs piebilda, ka viņš jau iepriekš atturējies iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar alkoholisko dzērienu jomu, kā arī akcīzes nodokļa izmaiņas, līdz ar to viņš arī nepiedalīsies lēmuma pieņemšanā saistībā ar depozītu sistēmas ieviešanu.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvija ir pārāk maza, lai jebkādā veidā būtu iespējams izvairīties no interešu konflikta. Tomēr ministrs uzsvēra, ka ZM paustie iebildumi nav viņa personīgais viedoklis, bet gan ierēdņu sagatavots atzinums, kas pārstāv ražotāju un patērētāju intereses, un to prasa likums, līdz ar to viņa loma šajā procesā nav būtiska.

Kā ziņots, ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.

“Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,” norādīja ministrijā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.

“ZM nevar atbalstīt sagatavotā likumprojekta tālāku virzību, jo nav saņemtas atbildes uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kas pamatotu plānotās depozītu sistēmas darbības efektivitāti un ieviešanas izmaksu samērīgumu un pamatotību. Šādos nozīmīgos lēmumos ir jābūt lielākai skaidrībai par sistēmas darbību kopumā, pirms tiek panākta konceptuāla vienošanās par likumprojekta tālāko virzību,” uzsvēra ministrijā, aicinot ņemt vērā, ka depozītu sistēma attieksies tikai uz 2-5 % no visiem kopējiem atkritumiem (10 -15% no kopējā iepakojuma apjoma) un tās ieviešanas izmaksas būs jāsedz tieši dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) fondu finansējums šim mērķim nav pieejams.

ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.

ZM atzīmēja, ka 2015.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paspārnē tika izveidota darba grupa ar mērķi izvērtēt depozīta sistēmas nepieciešamību un izveides lietderīgumu, kurā tika pieņemts lēmums – nevirzīt tālāk jautājumu par depozīta sistēmas ieviešanu, jo abas sistēmas (dalītā atkritumu vākšanas sistēma un depozītu sistēma) pastāvēt nevar.

Jau ziņots, ka VARAM valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir ZM.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. jau ir zzs būtība-neko neredzēt,neko negribēt redzēt un priekš kam jāskatās… Atbaidoša varza un šis subjekts ir tipisks troglodītisma paraugs.

  2. Vai kaut kur pa to domu nav aizskarts Šķēles bizness – tāpat kā par to OIK ?

  3. PET PET nu nezinu es labprāt diezgan bieži paklausos lielā kaimiņa ziņas tur atraduši tehnoloģiju kā smalki samaltu pet pudeļu masu pievienot asfaltam tikai bez etiķem tad ūdens vairs mikroplaisās netiekot iekšā…un pie viena vulkāniskie pelni arī ļoti labi uzlabojot asfalta kvalitāti varbūt no Islandes var kādu kuģa kravu nopirkt…

  4. Šķēle ļimončiku pierunājis nelīst kur nevajag. Lai muļķīši šķiro pavelti. Depozīts izpostītu šķēles biznesu tikai minimāli un nekas nenotiktu.

  5. Pet pudele ir izejmateriāls, tāpat kā metāls, kuru otrreiz pārstrādājot, tiek radīts jauns produkts, tad kāpēc, metālu pieņem par samaksu, bet mums “māca šķirot pet?” neko par to nemaksājot, citās valstīs, nez kāpēc maksā šķirotājam_ Tev, kurš nodod izejmateriālu, atcerieties _ tas ir materiāls, arī poligonos nez kāpēc to šķiro ārā ar trīcošām rokām, ka tik manta ne paslīd garām…. 😉

  6. Pet pudele ir izejmateriāls, tāpat kā metāls, kuru otrreiz pārstrādājot, tiek radīts jauns produkts, tad kāpēc, metālu pieņem par samaksu, bet mums “māca šķirot pet?” neko par to nemaksājot, citās valstīs, nez kāpēc maksā šķirotājam_ Tev, kurš nodod izejmateriālu, atcerieties _ tas ir materiāls, arī poligonos nez kāpēc to šķiro ārā ar trīcošām rokām, ka tik manta ne paslīd garām…. 😉

  7. Tāpēc, ka lobē atkritumu apsaimn. Mums māca, ka jāšķiro…. Citās valstīs maksā par to, ka šķiro. Iet secen ļoti liela daļa šķirošanas izmaksas, nevis pudelīti kuru nolikt blakus konteinera, ne kopeejaa ir labi video, bet, veicinām otrreizējo izejvielu pārstrādātāju izmaksu samazināšanu, viņi nopelna, bet mēs “izglītoti”, jo mākam šķirot, nesaņemot neko, un jūtoties, it kā esam, ko labu paveikuši, gadiem tas ir potēts, un jūtu liela daļa tam ir noticējuši. Depozīts nav izdevīgs pārstrādātājiem.

  8. Tāpēc, ka lobē atkritumu apsaimn. Mums māca, ka jāšķiro…. Citās valstīs maksā par to, ka šķiro. Iet secen ļoti liela daļa šķirošanas izmaksas, nevis pudelīti kuru nolikt blakus konteinera, ne kopeejaa ir labi video, bet, veicinām otrreizējo izejvielu pārstrādātāju izmaksu samazināšanu, viņi nopelna, bet mēs “izglītoti”, jo mākam šķirot, nesaņemot neko, un jūtoties, it kā esam, ko labu paveikuši, gadiem tas ir potēts, un jūtu liela daļa tam ir noticējuši. Depozīts nav izdevīgs pārstrādātājiem.

  9. Ministra kungs,redzi ir iespējams koriģēt!

  10. Jā, patiešām dumji tie igauņi, gadiem ilgi lieto, bet tā arī nesaprot, ka slikta tā depozīta lieta.

    • Priekšpilsētas tumsoņa Atbildēt

      Tak paskaties uz to PSKP bonzas feisu! Šitiem jau kamēr Brisele pendeli neizrakatīs, tikmēr tā arī neko neredzēs…!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +27.4
Alūksne +23.2
Daugavpils +22
Saldus +26.2
Liepāja +22.9
Jelgava +27.1
Ventspils +19.5
Limbaži +24
Madona +24.5
Rēzekne +23.5
Draugiem Facebook Twitter Google+