Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. marts, 2016
Drukāt

Dūklavs: Rūpnīcai “Latvijas piens” atrasts jauns investors (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" siera ražotne.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai “Latvijas piens” atrast jauns investors, kurš iegādājies rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam – kooperatīvam
“Trikāta KS” – piederošās daļas, šodien biedrības “Zemnieku saeima” kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs “Latraps”, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

“Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,” sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka sākums rūpnīcai bija labs, tajā iesaistījās vietējie zemnieki, bet “gadās visādi, kad nemākulīgas saimniekošanas dēļ viss iebrauc grāvī”.

“Tagad rūpnīcai būs jauni saimnieki un cerams, ka viņi vadīs uzņēmumu labāk,” norādīja ministrs.

Kā ziņots, “Trikātas KS” pieder 53,66% “Latvijas piena” kapitāldaļas. Gada sākumā par tām tika rīkota cenu aptauja. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča, interese par akcijām izrādīja vairāki investori un rezultāts varētu būt zināms martā.

Šodien Klikuča aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņas rīcībā nav ministra izpaustās informācijas par investoru. “Dūklavs mani nav pilnvarojis atklāt šādu informāciju,” izteicās administratore.

“Trikāta KS” kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi nevienu maksājumu no “Latvijas piena”, kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta kooperatīva bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā “Latvijas piena” rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat “Latvijas piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā – 17%.

“Latvijas piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju patlaban “Latvijas piena” īpašnieki ir kooperatīvi “Trikāta KS” ar 53,66% kapitāldaļu, “Dzēse” ar 20,94% kapitāldaļu, “Latraps” ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī “VAKS” ar 5,87% kapitāldaļu.

“Latvijas piena” apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tikai ne Krievijas…..nevar zināt. Putins pieņēma likumu federālajā ignorēt Hāgas tiesas.Ņemiet vērā.

  2. Cerams, ka tas nav kārtējais Krievijas investors, kas jau iegādājoties Rīgas PK, ar zemajām piena iepirkuma cenām, izdarījis ļāča pakalpojumu Latvijas zemniekiem. Nav izslēgts, ka šie krievu investori, kam latvieši naivi uzticas, ar naudu īsteno Putina politiku – graut ES ekonomiku no iekšienes, līdzīgi, kā tas tagad notiek ar bēgļu ekspansiju uz Eiropu. Putins aiz terorisma apkarošanas maskas īstenībā bumbo mēreno opozīciju Sīrijā un tā rada jaunas bēgļu straumes. Bet lētticīgie latvieši (arī Dūklava personā) tikai gaida kārtējos investorus no Krievijas…

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+