Jānis Dūklavs
Jānis Dūklavs
Foto: Valdis Semjonovs

Dūklavs skaidrojas par “15 ļimončikiem” 17

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir pastāvīgs politiskais spēks un Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme ir ļoti stipri pārspīlēta, šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš uzsvēra, ka nevienu jautājumu ar Ventspils mēru nesaskaņojot.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar žurnālā “Ir” publicētiem noklausīto sarunu atšifrējumiem Dūklavs 2010.gadā Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palūdzis “vienu praktisku jautājumu”. “Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti,” Šleseram stāstījis ministrs.

Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. “Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts.” Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt “visi zem svešām famīlijām”. Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēlējušies īpašumu ostā pārdot un saņemt “15 ļimončikus”. Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk – to varot lēti iznomāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dūklavs šodien savu uzstāšanos komisijā sāka tieši ar šo žurnālā publicēto epizodi. Viņš atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienests nav konstatējis, ka viņam piederētu nedeklarēts īpašums Rīgas brīvostā un par to nekādi kriminālprocesi nav sākti.

Dūklavs gan nenoliedza, ka piedalījies vienā sarunā ar Šleseru, taču precīzu tās saturu viņš nevar atcerēties, jo pagājuši jau daudzi gadi. Viņš gan lūdzis KNAB atskaņot sarunas oriģinālu, taču birojs to atteicis, jo ministram uz to neesot tiesības.

Dūklavs nenoliedza, ka bijis ostā ar ārvalstu investoriem un apspriedis savu paziņu īpašumu, taču ar Šleseru bijusi ļoti ikdienišķa saruna un “tīra pafleitēšana”. “Cik es zinu šiem cilvēkiem (Dūklava paziņām) neizdevās zemi pārdot,” uzsvēra Dūklavs.

“Es gribēju noklausīties sarunu, bet es nekādi neatceros, ka būtu par savu īpašumu uzdevis jautājumus. Man nekāds īpašums ostā nav piederējis un tagad arī nepieder,” uzsvēra ministrs.
Citā žurnāla “Ir” iepriekš publiskotajā fragmentā ar toreizējo politiķi Šleseru viesnīcā “Rīdzene” Dūklavs lepojies ar to, kā ir pildījis premjera pienākumus Valda Dombrovska (JL) prombūtnē, lemjot par zemes transformāciju Jūrmalā, lai atļautu kāpās izcirst kokus Šlesera mājas būvniecībai. Neraugoties uz sabiedrības protestiem, valdība lēmumu par labu Šleseram pieņēma 2010.gada 2.martā, kad premjera pienākumus pildīja un valdības sēdi vadīja Dūklavs.

Runājot šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijā par šo epizodi, Dūklavs apstiprināja, ka zemes transformācijas jautājums bijis valdības dienaskārtībā un toreiz valdības sēdi viņš vadījis, jo Dombrovskis atradies ārzemēs. Dūklavs gan apgalvoja, ka valdībā izskatāmā jautājuma būtība nebija par priežu izciršanu, bet zemes transformāciju.

Reklāma
Reklāma

“Ir likums un kārtība, kad sagatavo dokumentus uz valdības sēdi, kā tas pienākas un valdības sēdē šis jautājums bija jāizskata. Tas nedeva nekādas tiesības kādam ko cirst,” uzsvēra Dūklavs un piebilda, ka valdības lēmums devis tiesības vērsties Jūrmalas domē, lai kārtotu tālākos dokumentus.

Žurnāls “Ir” publicētās sarunas liecina, ka 2010.gadā Šlesers ar Dūklavu pārrunājis ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā. “Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!” uzslavējis Šlesers. Uz to Dūklavs viņam piekritis sakot: “Jā, jā.”.

Lūdzot izskaidrot šo epizodi, Dūklavs atkārtoja jau savas uzklausīšanas sākumā pausto, ka viņš neanalizēšot žurnālā publicēto materiālu, kamēr nebūšot dzirdējis šos citātus, turklāt viņam ir lielas aizdomas, ka ar žurnālā publicētajiem citātiem “ir pavariēts”. Zemkopības ministrs gan apgalvoja, ka viņš nav piedalījies nekādās sarunās par Maizīša ievēlēšanu vai virzīšanu ģenerālprokurora amatā.

Žurnālā “Ir” publicētās sarunas arī atklājušas, ka Dūklavs bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga ideālais kandidāts prezidenta amatam, lai gan Dūklava trūkums ir angļu valodas neprasme. 2011.gadā Šlesers, piemēram, savam biznesa partnerim atzinis, ka “Lembergam ir savs kandidāts – Dūklavs”. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām Lembergs ar Šleseru, apspriežot prezidenta kandidātus, nonākuši arī pie domas, ka Dūklavs varētu būt labs premjers – jo šajā amatā bez angļu valodas varot iztikt.

Dūklavs šodien komisijai apliecināja, ka viņam neviens oficiāli vai neoficiāli neviens nav piedāvājis kļūt par premjeru vai Valsts prezidentu un viņš nevarot komentēt, “ja vīri kaut ko apsprieduši”.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka ZZS ir pastāvīgs politiskais spēks un “Lemberga kunga ietekme ir ļoti stipri pārspīlēta” un viņam neviens jautājums nav jāsaskaņo ar Lembergu.

Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai.