Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Dumpis Eiropas Savienībā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vienpadsmit ES valstis, tajā skaitā piecas no sešām lielākajām dalībvalstīm, izņemot Britāniju, aicinājušas veikt radikālas reformas ES ārējā un aizsardzības politikā.

 

 

Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Polija, Nīderlande, Beļģija, Dānija, Austrija, Portugāle un Luksemburga ierosina izveidot spēcīgu jaunu Eiropas Ārlietu ministriju un ieviest vairākuma balsojumu ārpolitikas jautājumos, lai apietu Britānijas veto. Priekšlikumu skaitā ir arī varbūtēja Eiropas armijas izveidošana, Eiropas policijas kontingents, vienota Eiropas vīza un vienots tirgus ES bruņojuma ražotājiem. Vācijas vadīto “puču”, kā Berlīnes ierosinājumu nodēvējusi britu avīze “The Guardian”, atbalsta 11 no 27 ES dalībvalstīm. Ierosināts izraudzīt Eiropas prezidentu tiešās vēlēšanās, paplašināt Eiroparlamenta pilnvaras un sadalīt ES, izveidojot jaunu parlamenta apakšpalātu 17 eirozonas valstīm. Aicinājumu izveidot Eiropas armiju neatbalstīja visas 11 valstis. Radikālie priekšlikumi ES pārbūvei tika izstrādāti pēc deviņu mēnešu intensīvām sarunām, kurās piedalījās 11 valstu ārlietu ministri. Gala dokumentu, kas nodēvēts par “Varšavas paktu”, Polijas galvaspilsētā publiskoja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. “Lai padarītu ES par ietekmīgu faktoru globālajā politikā, mēs uzskatām, ka ilgtermiņā vajadzētu plašāk ieviest vairākuma balsojumus ārlietu un drošības politikas jomās vai vismaz nepieļaut vienai dalībvalstij nobremzēt ierosinājumus,” teikts dokumentā.

 

Kā atzīmē “The Guardian”, tajā ietvertie priekšlikumi to īstenošanas gadījumā varētu palielināt spiedienu pret Britāniju, lai rīkotu referendumu par izstāšanos no ES. Starp ieteikumiem ir strīdīgie priekšlikumi atvērt un mainīt Eiropas līgumus ar vairākuma balsojumu, jo panākt vienprātību 27 valstu savienībā esot kļuvis pārāk lēni, strīdīgi un smagi.

 

Britānija asi iebilst pret Eiropas armijas izveidošanu un atsakās piedalīties ārpolitikas norisēs, kam Londona nepiekrīt, atzīmē “The Guardian”. Vienpadsmitnieka priekšlikumi var saasināt iekšējo cīņu par ietekmi starp Eiropas Komisijas departamentiem, jo atņemtu dažiem no tiem pilnvaras un finansējumu, kas tiktu koncentrēts ES samērā jaunajā ārējās diplomātijas dienestā, ko vada Britānijas pārstāve Ketrīna Eštone. Dokumentā paredzēts līdz nākamajam gadam “ievērojami pārskatīt” Eiropas Ārlietu dienesta pilnvaras, paplašinot tās un piešķirot tam pārraudzību pār attīstību, enerģētiku, tirdzniecību un paplašināšanu, kas pašlaik ir citu EK departamentu pārziņā.

Ārlietu dienests varētu kļūt par de facto Eiropas ārlietu ministriju, kas pārraudzītu arī aizsardzības politiku, tāpēc tā vadītājs iegūtu lielu ietekmi. Analītiķu vērtējumā britu baronesei Ketrīnai Eštonei nav izdevies pietiekami artikulēti paust ES viedokli svarīgākajos starptautiskajos jautājumos, lai tas tiktu sadzirdēts pasaules galvaspilsētās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+