Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

Durbes ezerā makšķernieki ir gaidīti

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Durbes ezers ar 670 ha lielu platību ir viens no trim lielākajiem bijušajā Liepājas rajonā. Trešdaļa ezera atrodas liegumā “Durbes ezera pļavas” (kopš 2004. gada). Ezeru apsaimnieko sabiedriskā vides pārvalde “Durbe” (turpmāk saukta biedrība. – Red.), kas dibināta 1998. gadā. 


 

Kāpēc dibināta vides pārvalde

Šīs sabiedriskās organizācijas vadītāja Santa Brāle paskaidro: “Biedrība bija vajadzīga, lai varētu piesaistīt dažādu fondu finansējumu ezera vides sakopšanai un uzlabošanai. Visi pagasti vienojās par sadarbību, viņiem piebiedrojās ezera krastu zemes īpašnieki, kas bieži ir arī makšķernieki un zvejnieki. Es tajā laikā studēju vides pārvaldības specialitātē Liepājas augstskolā, kur tieši tad atvēra šīs specialitātes programmu. Pati dzīvoju netālu no ezera, mūsu ģimene tur ir jau četrās paaudzēs. Bet kolhoza laikos minerālmēslus sēja ar lidmašīnu, pārlidojot ezeram, “ķīmija” iesējās arī ūdeņos. Lopu fermas bija ezera krastos. Tajā laikā par to īpaši neuztraucās – kas tad nu ezeram notiks? Bet tas tomēr pamazām sāka aizaugt.”

Kā zināms, valstij vides līdzsvara uzturēšanai naudas arvien pietrūkst. Atliek vienīgi tiem cilvēkiem, kas dzīvo ap ezeru, mēģināt saviem spēkiem ko darīt. Biedrībā ir 52 biedri, kā juridiska persona biedrs ir arī novada dome. Tiek rakstīti projekti, kurus pēdējos gadus izstrādā Santa pati. Tā iegūst atbalstu ezera apsaimniekošanai.

Pašlaik pieejams Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzfinansējums.

 

“Mēs 2011. gadā šajā programmā iesniedzām projektu, to atbalstīja, un šis finansējums ļāva iegādāt ļoti vajadzīgas lietas – nopirkām piecas laivas, ko izīrējam makšķerniekiem. Vienu laivu atvēlējām policistiem, kas uzrauga ezeru. Nopirkām desmit velosipēdus – kamēr vīrs makšķerē, sieva ar bērniem var apbraukāt apkārtni.

 

Nopirkām arī tehniku ezera piekrastes apsaimniekošanai, piemēram, niedru pļāvēju,” Santai prieks, ka darbam ir reāls iznākums.

 

Slavenā 
Durbes līdaku cope

Durbes ezerā mīt līdakas, zandarti, brekši, līņi. Makšķerēšanas sezonu atklājot 1. maijā, ezers esot pilns ar laivām, savas 40 – 50 sanākot. Pēc lietpratēju atzinuma – Durbes ezers esot līdakām bagātākais visā Latvijā.

Santa uzsver: “Zivju resursu atjaunošana ir viens no galvenajiem mūsu biedrības darbiem. Un ir labi, ka pašvaldība mūs atbalsta. Zivsaimniecības institūts izstrādāja Durbes ezera ekspluatācijas noteikumus, noteica, kādu zivju krājumi vispiemērotākie Durbes ezeram. Zivju krājumus katru gadu atjaunojam – ielaižam ezerā līdaku un zandartu mazuļus. Parasti rakstu projektus Zivju fondam, kas arī lielākoties atbalsta, bet zivju mazuļu iepirkšanai paredzam arī pašu līdzekļus.”

No 2003. gada ieviesta licencētā makšķerēšana. Par naudu, ko tādējādi saņem, atjauno zivju krājumus un līdzfinansē projektus. Licences var iegādāties tuvējos Durbes veikalos un Grobiņā. Arī pie SIA “Vīnrozes” īpašnieka Induļa Puķes. Tās arī labprāt pērkot, jo Ls 1,50 dienā, bez šaubām, daudzkārt atsver vērtīgais zivju loms.

 

Ezera krastā ierīkotas trīs publiskās piekļuves vietas, kur atpūtnieki var vaļoties un sauļoties. “Vīnrožu” māju “ostā” ir biedrības bāzes vieta. Te līdzās īpašnieka mājai iekārtots kempings, ir ugunskura vietas, izīrējamo laivu piestātne un makšķerniekam viss vajadzīgais aprīkojums.

 

Pats par savu naudu saimnieks izracis ostas kanālu. Tur noenkurotas laivas, plosts, atrodas niedru pļāvējs, ūdensritenis, kempinga mītnes. Makšķerniekiem tiek piedāvātas ne tikai ērtības, jebkuru iepriecina koptā, skaistā apkārtne, senā mājvieta. Kam patīk uzzināt, kas šī par vietu, saimnieks labprāt pastāstīs. Viņš atjaunojis mantoto īpašumu. Tagadējā “Vīnrožu” dzīvojamā ēka bijusi Līgutu barona kalpu māja. Saimnieka tēvatēvs to 1937. gadā izpircis par 2000 latiem.

 

Kā apturēt 
ezera aizaugšanu?

Ezera dibenā esot piecus sešus metrus bieza sapropeļa kārta. Vai durbeniekiem nebūtu vērts to izmantot?

Santa nogroza galvu: “Šai lietai ir divas puses: pirmkārt, tas ir ļoti dārgs projekts, otrkārt, šķēršļus rada liegums. Lai ko uzsāktu, vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, tas ir ietilpīgs un ilgs process. Turklāt lieguma ezera daļu jau nevaram nodalīt. Esmu vides speciāliste un saprotu lieguma prasības. No otras puses, saimnieciskā iejaukšanās reizēm ir vietā. Sākumā, kad liegumu izveidoja, tika uzsākts darbs pie apsaimniekošanas plāna izstrādes, bet… Radās nesaskaņas ar plāna autoriem, jo mēs gribējām pieaicināt hidrobiologu. Mums atteica, un sabiedriskajā apspriešanā vides aizstāvji pievērsās tikai putniem, neņemot vērā, kā liegums ietekmēs cilvēkus. Bet tās ir dzimtas, kas ezera krastus apdzīvo gadu simtiem, un pēkšņi viņu pēctečiem noteiks – jūs nedrīkstat to, to un vēl šito…

Pašreiz notiek darbs pie jauna Durbes ezera apsaimniekošanas plāna izstrādes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+