Foto – LETA

Agris Liepiņš: Latvija esot klusa un miermīlīga ES valstiņa, kur apmesties 8

1919. gadā, mūsu valsts pirmajos pastāvēšanas mēnešos, vērojot vācu kolonistu nometināšanu Kurzemē, Kārlis Skalbe rak­stīja: “Visa šī brīža politika ir saņemama divos vārdos: aizveriet durvis! (..) Durvis uz Kurzemi vēl arvienu ir vaļā, un pa viņām plūst iekšā visas pasaules salašņas. Ja mēs gribam būt saimnieki savā mājā, tad – aizvērsim durvis!”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Pēc pāris gadiem mēs svinēsim Latvijas valsts simtgadi, bet liekas – šie vārdi teikti šodien! Jau vairākus gadus Latvijā tirgo termiņuzturēšanās atļaujas un pagājušogad drošības iestādes bija spiestas atzīt, ka atļauju saņēmējus nav viegli izkontrolēt, jo viņu skaits ir pārāk liels. Tāpat drošībnieki atzina, ka šie īpašumu pircēji, izmantojot viņiem pieejamos finanšu resursus, var nākotnē radīt nopietnus draudus Latvijai, atbalstot pret Latvijas valsti vērstas kustības. Katru gadu atļauju saņēmēju skaits pieaug un veido apjomīgu imigrāciju no trešajām valstīm, galvenokārt no Krievijas.

Šobrīd masu mediji ziņo – sakarā ar karadarbību Ukrainā un agresorvalsts Krievijas iespējamo starptautisko izolāciju būtiski pieaugusi Krievijas pilsoņu vēlme iegādāties īpašumus Latvijā. Te esot klusa un miermīlīga Eiropas Savienības valstiņa, kur apmesties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šos viesiedzīvotājus par “pasaules salašņām” nenosauksi, jo viņi ir salīdzinoši turīgi, bet pievērsīsim uzmanību kādai citai masu medijos izskanējušai ziņai – atbalsts Putina politikai Krievijā pēdējā pusgadā ir dubultojies un nu jau sasniedzis gandrīz deviņdesmit procentus! Diez vai termiņuzturēšanās atļauju pircēji visi kā viens bēg no Putina režīma. Vismaz daļa noteikti ne, un, turpinot šādu politiku, mēs riskējam no klusas ES valstiņas pārvēr­sties par Doņecku. Ukraina nespēj kontrolēt savu robežu, caur promaskavisko bandu sagrābtajiem robežpunktiem valstī ieplūst krievu diversanti. Latvija arī nav spējīga izsekot, kādi ir uzturēšanās atļauju pircēju patiesie nodomi un caur mūsu politiķu dāsni atvērtajām durvīm valstī ieplūst nezināmas izcelsmes nauda un citas, mums ne visai draudzīgas, valsts pilsoņi. Fakts, ka krieviem ir nauda, vēl nenozīmē, ka viņi nav uzticīgi Putinam un Krievijas prezidenta murgainajām idejām par krievu pasaules nostiprināšanu un sadalītās krievu tautas atkalapvienošanu vienā valstī.

Uzturēšanās atļauju tirdzniecību izdomāja apsviedīgais un naudu mīlošais politiķis Ainārs Šle­sers, kurš neslēpj vēlmi nākamajās Saeimas vēlēšanās atgriezties politikā un neiebilst to darīt kopā ar prokremlisko “Saskaņu”. Tomēr nemetīsim akmeni vienīgi “buldozera” dārziņā, par uzturēšanās atļauju tirdzniecību kopā ar saskaņiešiem draudzīgi nobalsoja gan “Vienotība”, gan zaļzemnieki un nu jau izjukusī Reformu partija. Pret to iestājās vienīgi Nacionālās apvienības deputāti. Līdz šim viņu viedoklis tika pieciests kā zobu sāpes, bet laiki mainās. Kad NA deputāti aicināja atbalstīt Latvijas uzņēmējus un pirkt Latvijā ražotu preci, par viņiem smīkņāja – globalizācijas laikmetā ir nenopietni stāstīt nacionālpatriotiskas pasaciņas, mums ir brīvais tirgus utt. Tagad premjerministre Straujuma pati aicina iedzīvotājus iegādāties Latvijas preci. Kad Nacionālās apvienības deputāti aicināja aizliegt Krievijas propagandas kanālu translāciju, par viņiem spurdza – 
interneta laikmetā kaut ko aizliegt var tikai pastaliņās čāpojoši bāleliņi. Tagad valdošās partijas atzīst – nekontrolēta citas valsts propaganda nav vēlama un katrai valstij jārūpējas par savu informatīvo telpu. Varbūt sagaidīsim, kad valdošās partijas aicinās pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību. Laiks rādīs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.