Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. augusts, 2012
Drukāt

Durvis ver rekonstruētais Sedas kultūras nams


Foto - Ginta GailīteFoto - Ginta Gailīte

Pirmā septembra vakarā svinīgā pasākumā tiks vērtas rekonstruētā Sedas kultūras nama durvis un ēkas priekšā atklāts atpūtas laukums.
 Kultūras nams Sedā nedarbojās kopš 1996. gada, un savulaik dižā un skaistā ēka pamazām gāja bojā.

 

Aktivitātes tās saglabāšanai un reizē arī rekonstrukcijai sākās līdz ar novadu izveidošanu, kad 2009. gadā Sedas pilsēta tika iekļauta Strenču administratīvajā teritorijā. Tobrīd gan tika veikta arī iedzīvotāju aptauja par to, kurus projektus par Eiropas fondu līdzekļiem viņi vēlētos īstenot pirmos, un vairākums norādīja uz ielu un ūdenssaimniecības sakārtošanu. Taču tiem atvērās atsevišķa programma un varēja sākties darbs kultūras namā.

Šā projekta virzītāja, Strenču novada domes Attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Iveta Ence svētku priekšvakarā gan runā jau par nākotnes iecerēm: “Ir pabeigta tikai rekonstrukcijas pirmā kārta. Vēl nepieciešams remonts lielajā zālē un jumtam, vajag interjera iekārtas, mēbeles, dažādu aprīkojumu. Tādēļ plānojam startēt uz LEADER, jo kultūras nams ir jāpabeidz pilnībā. Prieks, ka rekonstrukcijas laikā tika saglabāts viss šai ēkai raksturīgais un arī celtnieki bija ieinteresēti radošā darbā, jo kultūras nams ir celts 1959. gadā un rotāts ar tam laikam raksturīgo padomju atribūtiku ģipša atlējumā. Jā, varbūt neraksturīgi un neierasti šodienai, bet tur var redzēt gan sarkano piecstaru zvaigzni, gan vainagus ap iekštelpu kolonnām un fasādē. Seda iedzīvotāju etniskā sastāva ziņā ir atšķirīga pilsēta, un pret viņu mentalitāti mums jāizturas ar cieņu.”

Rītvakar Sedas kultūras darbiniekiem tiks pasniegtas atslēgas ar vēlējumu turpināt un pilnveidot visu, kas saistīts gan ar pašdarbību, gan dažādiem pasākumiem, kam līdz šim vajadzēja izmantot skolas zāli vai citas pielāgotas telpas.

Rekonstrukciju Sedas kultūras namā veica SIA “Vidzemes Energoceltnieks” speciālisti, kuri pussagruvušo namu ar izdauzītajiem logiem pārvērtuši līdz nepazīšanai: izremontētas telpas interešu pulciņiem, izbūvēta skatuve, garderobe un tualetes, rekonstruētas telpas personālam un māksliniekiem, visur atjaunots grīdas segums, nomainīti logi un durvis, sakārtota apkures sistēma, veikts ieejas pakāpienu remonts, ir ieeja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī atjaunota daļa no fasādes.

 

Visu šo darbu apmaksu – vairāk nekā 126 tūkstošus latu – nodrošināja ELFLA Lauku attīstības programma 2007. – 2013. gadam pasākuma “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” ietvaros, un ar vairāk nekā 14 tūkstošiem latu līdzfinansēja Strenču novada dome.

 

Līdztekus kultūras nama darbiem notika arī turpat blakus esošā atpūtas laukuma labiekārtošana. Iveta Ence to uzskata par veiksmi, kad vienlaikus pašvaldībai bija iespēja iegūt līdzekļus Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmā “Via Hanseatica”: “Tā kā esam programmas partneri, nekavējāmies izmantot pieejamo finansējumu, jo arī laukums bija diezgan nesakopts un pamests. Tagad tur ir ieklāts bruģakmens, izlikti soliņi, atkritumu tvertnes, velostatīvs ar nojumi un velostatīvi bez nojumes, kā arī ierīkoti dekoratīvie stādījumi un ārējais apgaismojums. Vēl plānos ir šajā vietā uzstādīt informācijas stendu. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 34 tūkstoši eiro, ieskaitot pašvaldības līdzfinansējumu un valsts budžeta dotāciju.”

Jaunais atpūtas laukums būs arī kā Sedas tūrisma infrastruktūra, lai ceļotājiem dotu iespēju apstāties un nesteidzoties apskatīt pilsētas unikālo apbūvi un, kā teikts pilsētas ceļvedī, “sniegt daudz eksotikas padomju nostalģijas māktajiem vai ārzemju tūristiem”.

Seda ir viena no visjaunākajām Latvijas pilsētām un pērn svinēja tikai divdesmit gadu jubileju. Ciematu gan tur sākts veidot 1952. gadā, kad reģistrēts projekts un apstiprināta tāme kūdras fabrikas “Seda” celtniecībai. Kūdras fabrikas celtne bija pasludināta par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni, un uz šejieni brauca no visas Padomju Savienības. Tas noteica gan ciemata raksturu un seju tolaik, gan arī šobrīd.

 

Sedai raksturīgs savdabīgs kompaktums: centrālais laukums ar starveida ielu plānojumu, plašās bērzu un liepu alejas un dzeltenās Staļina klasicisma mājas tik tīrā un koncentrētā izpildījumā nav atrodamas nekur citur Latvijā. Brīvvalsts laiku iezīmē pārbūvētā pareizticīgā baznīca, kurā kādreiz atradies veikals.

 

Kopš pirmsākumiem, kad pilsētiņā dzīvoja un strādāja aptuveni 4000 iedzīvotāju, tagad te mitinās tikai aptuveni 1700 iedzīvotāju, vairākums pensionāru, un no tiem nepilna puse ir Latvijas Republikas pilsoņi. Pēc nacionālā sastāva visvairāk ir krievu un latviešu, bet pārējie ir pavisam 16 dažādu tautību pārstāvji.

Sedas vizītkarte pasaulē joprojām ir purvs, jo lielākais nozares uzņēmums Latvijā – a/s “Seda” – kūdru eksportē uz ļoti daudzām valstīm. Dabiskā ekosistēma gan pusgadsimta laikā kūdras izstrādes dēļ ir iznīcināta, tomēr vietā izveidojies jauns mitrāju komplekss ar bagātīgu ligzdojošo putnu faunu un īpašu nozīmi migrējošajiem ūdensputniem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+