Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Filma “Dvēseļu putenis” deputātu rokās (16)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pamato: strēlnieki par Latvijas valsti cīnījās ar ieročiem rokās, mūsdienās šī cīņa turpinās, bet par tās galveno ieroci kļuvusi informācija.

Vakar filmas veidotāji iepazīstināja Saeimas Izglītības komisijas un Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātus ar to, cik tālu pavirzījusies “Dvēseļu puteņa” filmas gatavošana. Pērn Saeima filmas projekta izstrādei piešķīra 25 000 latu. Par šo naudu esot notikusi projekta sagatavošana un sagatavots scenārija koncepts. Tāpat esot notikušas aktieru proves un filmēšanas vietu izvērtēšana. Filmas pirmizrāde plānota 2015. gadā, kad atzīmēsim simt gadus kopš strēlnieku pulku izveides. Lai projekts varētu turpināties pēc plāna un varētu reāli sākt filmēšanu, nākamgad tam būšot nepieciešami vēl 
938 699 lati ražošanas sagatavošanai, bet 2015. gadā vēl 920 000 filmēšanas otrajam posmam un montāžai. Kopā filmas budžets ir nedaudz vairāk kā 1,8 miljoni latu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau iesniegusi grozījumu priekšlikumu nākamā gada budžeta projektam, paredzot tajā līdzekļus “Dvēseļu puteņa” filmēšanai. Topošās filmas producents Gatis Upmalis gan norādīja, ka valsts atbalsts varētu būt arī mazāks, bet tas ir būtisks, lai piesaistītu fondu līdzekļus un privātos ziedotājus. Filmas veidotāji jau esot ievadījuši sarunas ar vairākiem uzņēmējiem, tāpat ar “Aleksandra Grīna fonda” starpniecību šo projektu gatavi atbalstīt trimdas latvieši. “Dvēseļu puteņa” tapšanu atbalstot arī Nacionālie bruņotie spēki, atvēlot kaujas skatu filmēšanas vajadzībām Ādažu poligona teritoriju.

Gan Izglītības komisijas, gan Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti projektu vērtēja atbalstoši. Ja nu deputātiem rastos jautājumi, kādēļ atbalstīt filmu, kad valstī ir tik daudz sociālo un saimniecisko vajadzību, režisors Armands Zvirbulis pamato: “Katrai tautai ir savas leģendas, kas ļauj lepoties un apzināties sevi kā nāciju. Latviešiem šādu leģendu nav pārāk daudz, bet strēlnieki noteikti ir viena no tām. Kādam varētu rasties jautājums, kādēļ tāda filma nepieciešama tieši tagad. Es drīzāk jautātu – kādēļ tā nav jau tapusi pēdējo 20 gadu laikā?” Viņš arī uzskata, ka “Dvēseļu putenis” kino formātā būtu laba dāvana gan 2015. gadā, atzīmējot latviešu strēlnieku pulku izveidi, gan 2018. gadā uz Latvijas Republikas simt gadu jubileju.

Filma tiks veidota pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” motīviem. Galvenā sižeta līnija vēstīs par ģimnāzista Artūra Vanaga gaitām strēlniekos laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam. Režisors uzsvēra, ka strēlnieku stāsts gan nebūšot romantiska pasaka, bet “nežēlīga kara drāma ar sviedru un asiņu garšu”. Iespējams, tieši šāds skarbs atgādinājums nepieciešams tiem, kam šodien radusies sajūta, ka brīvība pati iekritusi klēpī.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Visiem zināma milzīgā neuzticēšanās t.s. partijām ,saeimai un deputātiem.Negribu ,ka netīras rokas grābstās ap ,,Dvēseļu puteni,,. Nauda filmai jāsavāc tautai,tās uzglabāšanu un izlietošanu jāuztic cienījamiem cilvēkiem kā piemēram Annai Žīgurei ,Jukkam Rislakki,Visvaldim Lācim,Andai Līcei…

  2. Vienā filmā nevar visu nemaz parādīt. Ir vajadzīgs seriāls, vismaz vairaks sērijas.

  3. Beidzot! Katram, kurš sevi sauc par latvieti , vai vēlas būt piederīgs šai zemei, būtu šī grāmata jaizlasa. Mums ir ar ko lepoties! Žēl,ka vairākas paaudzes ir uzauguša bez “Dvēseļu puteņa.” Varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs no cīnītājiem esam kļuvusi par nīkuļiem un īdētājiem. Brīžam liekas, ka visi, kam bija dūša kritiskā brīdī rīkoties ir aizgājuši ar strēlniekiem, palikuši Ložmetējkalnā, Nāvessalā, Tīreļpurvā…
    Vēlu veiksmi radošajai grupai! Turieties pie oriģināla. Grīns līdz sīkumiem precīzi apraksta patiesus notikumus, iesaista reālus personāžus arī ierindas karavīru tēlos. Neiebrauciet Graubas auzās. Negribas “aplikt” Rīgas sargus, bet vēsturiskās neprecizitātes un pārmēru brīva interpretācija traucēja.
    P.S.Lūdzu publiskot kontu ziedojumiem, ja tāds būs. Esmu gatavs piedalīties

  4. ,,Dvēseļu putenis,, ir izcils darbs.Nedod Dievs,ka atkal būtu kau kas līdzīgs Graubas vēstures interpretācijas apsurdam. Filmēt vajag arī 2.daļu ,kur iet izcili aprakstītas brīvības cīņas. Vēlu visu to labāko filmas veidotājiem.

  5. Īstenībā es domāju ka reti kas doto grāmatu ir lasījis, bet vajadzētu to pie obligātās literatūras skolā ielikt, lai jauniešiem būtu izpratne par tā laika notikumiem. Es lasīju oriģinālu vēl padomju laikos un man ļoti patika, un arī skaidrāka arī vēsture palika, jo skolā jau māca katru gadu(gadu desmitu) citādāku vēsturi.
    p.s. protams nezinu vai dota grāmata tagad ir vēlreiz iespiesta.

  6. Materiāls filmai būtu ārkārtīgi labs, tikai nepalaist vīriņus ar graubas & co ievirzi, tad būs jauna sinevudas lielfilma…

  7. tagadiņ jau nekas,bet kad pirmoreizi izlasīju Dvēseļu puteni,dziļos padumjo laikos ,pag.gadsimta7o gados,tas bija īstais balzāms pretpadomju elementa dvēselei..

  8. ZENTA MAURINA * UZDRIKSTESANAS *

    NEKUR JAUNSUDRABINS SAVU UZSKATU PAR CILVEKU NAV TIK SKAIDRI PASACIJIS KA ” JAUNSAIMNIEKA UN VELNA ” – ” KAS IR CILVEKS ? PUTEKLITIS , KAS , IELIDOJIS SAULES STARA , UN UZ MAZU BRIDI KLUVA REDZEMS . AR VISIEM SAVIEM PRIEKIEM , AR VISAM SAVAM BEDAM VINS ATLAIDAS UN AIZLAIDAS , NEKUR NEKADAS ZIMES NEATSTADAMS .”

    LATVIJA !
    VISI MUSU DARBI LAI IR KA ZELTS .
    LAI TIE IR NESAVTIGI UN KLUST TEV PAR DARGU ROTU.
    LAI MUSU VISU ROTA – KAUT PASTARITE – TU BUTU
    PATI DAILAKA STARP MASAM , KA SENAS DZIESMAS
    TAS JAU SACITS.

  9. Jūtu, ka dažiem šādas filmas uzņemšana būs nepatīkama, jo tā parādīs, kā tapa Latvijas valsts. Šie
    VAKARēJIE daudz labāk skatītos V. Lāča inscenēto “Vētru” vai “Mājup ar uzvaru”, bet neko darīt, laiki mainās. Brīvības cīņās kritušie ir pelnījuši, lai arī par viņiem top filma.

  10. Lai lieliem zēniem veicas!!!

  11. Pārtrauciet Inspirācijas, Vīzijas, Mahinācijas un Zagšanu. Jau būs Daudzās Latvijas Jubilejas priecīgākas. Parlmentā pieņem likumus, ēd, dzer, ka-kā, bet neproducē kino. Lūdzu nedariet arī Jūs To.

  12. Kopš kura laika Saeima pārvērtusies par kinostudiju? Kad Izglītības komisija ir paguvusi “studēt profesionālos kino amatus”? Kopš kura laika tādus jautājumus neizskata KM vai neskaitāmajās Kino biedrībās, savienībās, KKapitālfondos utt.? Vai Saeima gribētu man iedot 25 000 Ls lai es padomāju, vai man negribētos renovēt manu personisko dzīvokli? Vai Saeimas komisija jau piedalījusies “radošajā procesā” un izkontrolējusi, kur nauda palikusi. Vai vēlaties vēl vienu Liepājas Metalurgu? Vai Jums zināms precedents, ka kādas Eiropas vai Pasaules Parlaments dala naudu, lai :”Par šo naudu esot notikusi projekta sagatavošana un sagatavots scenārija koncepts. Tāpat esot notikušas aktieru proves un filmēšanas vietu izvērtēšana” .
    „Esot” kaut kas darīts, vai tomēr nav darīts nekas…? „…notikusi projekta sagatavošana…?” –lūdzu definējiet ko tas nozīmē? Kas projektēts? Uzrādiet projektu! Kā to vērtējuši profesionāļi? Ko nozīmē Vārds „sagatavots”. „…sagatavots scenārija koncepts…” – ko tas nozīmē? Esat izlasījuši grāmatu? To pārdomājāt? Ko ietver sevī „koncepts”?
    „…esot notikušas aktieru proves un filmēšanas vietu izvērtēšana…” – kas par meliem un murgiem? Vai esat izvēlējušies aktierus pirms vēl filmas „scenārijā” neesat ierakstījuši ne zilbes? Kuriem aktieriem esat devuši „scenāriju” lasīt (kurš nav iesākts rakstīt)? Kā varējāt izvēlēties filmēšanas laukumus bez scenārija? Cik zinu „scenārijs” ir daudzpakapju krāms- literārais plāns, literārā plāna izvērsums, kadru skiču sekvences, scenogrāfiskais koncepts, muzikālās paletes izvēle, montāžas mākslinieciskais koncepts utt. 1000 lietu. Izbeidziet ZAGT un jaukt prātus SAEIMAI. Pārtrauciet „patriotikā mērcē” paslēptu Latvijas Valsts IZZAGŠANU!

    • Kas tu tāds esi, ka sāc te visus regulēt? Kā Saeima lemj, tā būs. Tāda filma ir vajadzīga, un lai tādas būtu vairāk! Tas ir labāk, nekā naudu izniekot visādām “integrācijām” un bezgalīgām teritoriālām reformām.

      • Par Dumju labāks ir ļoti Dumjš, labāks par to ir Galīgs Idiots. Apsveicu ar pirmo Vietu.
        Vai tiešām esi pārliecināts, ka visi zog? Kāpēc tad nezagt arī šoreiz. Un šo darbību veltīt pusducim Latvijas Jubelejas datumu? Vai ieklausījies savā SirdsBalsī? Vai tas bija, ko gribēji teikt? Tā Tava nopietnība?
        Es runāju par to, ka ārsts ārstē, pārdevējs pārdod, skolotājs skolo, vagars vada darbus, deputāts raksta likumus… kino režisors izvēlas tēmu, domā, lasa, raksta scenāriju, meklē tēmas vizuālu izpausmi, krāsu gammu, temporitmu, dramaturģiskās attīstības mezgapunktus, scenogrāfiskās valodas izteiksmību, meklē tai veiksmīgāko muzikāli-skanošo – trokšņu fona partitūru, vesela separāta zinātne ir operatora darbs, montāža + visu izteiksmes līdzekļu savstarpēja savienojamība un to “vienViļņa” vai “pretdarbības” dramaturģija un attīstība. Protams, ka tēma plaša un tās apraktam 1000 lpp. būs stipri par maz. Tas, ko rāda augstāk stāvošais raksts ir vien Zagļu Bandas Manifests.

  13. Grāmata ir izcila, ceru, ka filma nebūs tāds brāķis kā ”Rīgas sargi” lai veicas!!!! 🙂

    • Grāmata patiešām ir izcila, lasot pat acis sāka asarot. Galvenais lai filmu uzņēm tā kā ir rakstīts grāmatā nevis kaut kā interpretējot. “Rīgas sargiem” tiešām nav mākslinieciskās vērtības.

Draugiem Facebook Twitter Google+