Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

“Dvēseļu putenis”: vispirms svarīgs mums pašiem (20)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Patlaban pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” top spēlfilmas treileris jeb vizuāls filmas pieteikums. Dažas radošās neveiksmes ir pārvarētas, un darbs, kura idejas autors ir ārsts Valdis Keris, virzās uz priekšu. Jūnija vidū ar radošās komandas veikumu iepazīsies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, jo atbalsts un finansējums šī vērienīgā projekta uzsākšanai piešķirts ar parlamentā visu pārstāvēto partiju atbalstu.

Ļoti gribas ticēt, ka deputāti neļaus darbu apraut pusceļā, jo šī vēsturiskā kara drāma top laikā, kad ir tik daudz birokrātisku iniciatīvu par sabiedrības saliedēšanu, patriotismu un citām cēlām lietām, bet tik maz reāli paveiktā, kas patiešām uzrunā sabiedrību. Tāpēc uz pilnmetrāžas filmu “Dvēseļu putenis” tiek liktas lielas cerības.

Pēdējā reize, kad “Dvēseļu putenis” tika celts lielā godā, bija 1934. gada valsts svētku priekšvakars, kad Nacionālajā teātrī uzveda rakstnieka Aleksandra Grīna un Voldemāra Zonberga drāmu “Dvēseļu putenis”. “Vēl nekad nepiedzīvota sajūsma un pacilātība valdīja vakar Nacionālā teātrī A. Grīna “Dvēseļu puteņa” pirmizrādē. (..) Izrādē ierodas Valsts prezidents A. Kviesis un Ministru prezidents K. Ulmanis. Viņus sagaida Nacionālā teātra vadība. Augštelpās sapulcējies viss Ministru kabinets, ģeneralitāte un diplomātijas pārstāvji.” (Laikraksts “Rīts”, 1934. gada 18. novembris.) Arī citi laikraksti, to skaitā visi toreizējie krievu valodā izdotie, piemēram, “Segodņa večerom”, “Segodņa” un citi publicēja pozitīvus un lasītājus saviļņojošus rakstus par šo notikumu.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir pienācis īstais laiks atkal celt gaismā vienu no latviešu tautas dzīvākajām leģendām – stāstu par latviešu strēlniekiem. Par to, kā top spēlfilma “Dvēseļu putenis” un kas būtu jāņem vērā, lai tā gūtu panākumus, sarunā pie apaļā galda pulcējās Saeimas deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība), Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, filmas režisors Dzintars Dreibergs, scenārija autore Māra Svīre un žurnāliste Māra Libeka.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Neticam 4 maija mankurtiem Atbildēt

    Kamēr valsts pilna ar okupantiem un kangariem valdīvā – nekas īsts un patiess par neseno vēsturi nebūs

  2. Ernis Purnis 9. jūnijs, 2015 19:02 Atbildēt

    Kamēr Latvijā pie varas būs 4 maija kliķe, kas ir toleranta savas varas balstiem-okupantiem, tikmēr patiesi vēsturiska un skaudras patiesības filma nekad nebūs! Jo vēl dzīvie kangari un to indīgās atvases sabāztas vadošajos amatos to nekad nepieļaus, kamer tie visi nebūs nomesti vēstures mēslainē!

  3. Izskatās labi no tāluma – bet ja papēta – tad šķiet tas nav ne akordeons, ne ermoņika (ko patiešām streļķi spēlēja), bet bajāns pēc 2.pasaules kara…

  4. Neviennozīmīga ziņa. Pirmkārt, pats Aleksandrs Grīns šo grāmatu rakstījis dažādā kvalitātē – gadījies turēt rokās gan saīsinātu Ulmaņlaika cietvāku versiju, gan pilnu trīsdaļīgu; arī Grīnam gadījušies anahronismi, piem sešpadsmitgadīgais Vanags, grāmatas galvenais varonis, kādā no daļām činkst, ka nav paspējis gana maigoties ar meitenēm. Grāmatā ir ieslēgumi ar Ulmaņa personības kulta elementiem; man bija nepatīkami “Rigas sargos” redzēt kā Skrastiņš pa draugam pamāca Ulmani, kas darāms, teic harizmātisku sakāmo, visi nobrēcas “Jee” labākajās holivudas klišeju tradīcijās un iet sist naidnieku. Ceru, ka šādas kļūdas neatkārtos.
    Otrkārt, grāmata ne velti rakstīta trīs daļās, no kurām katra vēsta par citu Latvijas atbrīvošanas etapu. Pirmā daļa galvenokārt tam, kā vispār veidojās nacionāls karaspēks, otrā galvenokārt Ziemsvētku kaujām, trešā galvenokārt tēmai ” kas bija pēc tam”. Neaicinu veidot “Gredzenu pavēlniekam” līdzīgu triloģiju, bet gribu likt filmas autoriem pie sirds – ja gribēsiet iebāzt tai filmā par daudz, var sanākt tikai čiks. Labāk kaut ko vienu kārtīgi, nekā apgrābstīt visu.

  5. Nevajag neko skaidrot! Jārāda latviski, spēcīgi un talantīgi. Agrāk mācējuši. Pasaule nemaz nav tik stulba, kā rādās “režisoriem”. Esmu daudzkārt redzējis, kā skaidras lietas pēc skaidrojuma paliek galīgi neskaidras. Šodien filmas vairs neuzņēm gadiem ilgi. Pusgada filmēšanai pietiktu.

    • Jārāda latviski, spēcīgi un talantīgi. Pareizi teikts, bet cik talantīgi tas būs, to redzēsim kad būs gatavs. Vai gan kāds šodien atzīsies, ka nepietiek talanta šādam darbam

  6. Latviešu mietpilsonis iebarots ar ,,šedevra,, ,,ugunsgrēks,, daudzajām sērijām un nekas cits patreizējam latvieša garam nav vajadzīgs.Par to ir priecīgi vietējie varturi ,brisele un kremlis.Tā kā ,,Dvēseļu putenis,, vai ,,Mūžības skartie,, ir nevēlami gara darbi ,jo ja tos popularizēs tad Brisele un kremlis mūs nesapratīs.
    Labāk gatavosimies piedalīties praidā Rīgā š.g. 20 jūnijā ! Visi uz praidu! Apjūsmosim praidu!

  7. Kamēr Latvijā pie varas būs 4 maija kliķe, kas ir toleranta savas varas balstiem-okupantiem, tikmēr patiesi vēsturiska un skaudras patiesības filma nekad nebūs! Jo vēl dzīvie kangari un to indīgās atvases sabāztas vadošajos amatos to nekad nepieļaus, kamer tie visi nebūs nomesti vēstures mēslainē!

  8. кино и немцы! Atbildēt

    Ja kinošņikiem padomā kas līdzīgs Rīgas sargiem, varbūt nav vērts tērēties?

  9. A varbūt labāk par to naudu Javelinus iepirkt

    • Jā, būtu labāk gan. P.s. Tas NAV Saeimas uzdevums – rūpēties par filmu uzņemšanu, pat par tik patriotiskas kā Dvēseļu putenis.

  10. Ar interesi gaidu “Dvēseļu puteni” uz ekrāniem, jo padomju laikā šī grāmata bija aizliegta un
    par šīs grāmatas lasīšanu cilvēkus sauca uz čeku un tiranizēja.

    • Padomju laikā (1918-1920.gadā) šīs grāmatas vēl nebija. Grāmata bija aizliegta padomju okupācijas laikā. Bet Jūs laikam uzskatāt, ka okupācijas nebija un “padomijā” iestājāmies brīvprātīgi?! Jo tikai tie, kuri uzskata, ka “padomijā” iestājāmies brīvprātīgi – tie šos “labos” laikus sauc tikai un vienīgi par padomju laikiem bez okupācijas. Padomju laiki bez okupācijas skan humāni un vēsturi viltojoši!

      • Pilnīgi pareizi. Nekādu padomju laiku nav bijis, ir bijuši padomju jeb PSRS okupācijas laiki. Padomju laiki tie ir bijuši Kalniņam, Pēterim, Paulam un nedaudziem citiem.

        • Izskatās, ka Tu esi tik “pareizs latvietis”, ka neapjēdz ko mūsu tautai nozīmē Pauls, Kalniņš, Peters. Ēs ššdus latviešus redzu kā ultra patriotus, kas padomju laikos nepīkstēja, bet tagad bravurīgi un anonīmi tēlo patriotus, pareizos jēdzienu zinātājus. Padomju okupācijas laiki tie ir vēsturei, politikai, bet tautai tie bija padomju laiki nemaz nenoliedziet okupācijas faktu.

          • Visi jūsu uzskaitītie ir un paliek latviešu pseidopatrioti un Antonijas ielas patāvīgie apmeklētāji.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+