DVI nav atbildes, vai Kaimiņš, filmējot Koļegovu, pārkāpis likumu 8
Datu valsts inspekcija (DVI) konkrētajā gadījumā ar Ingas Koļegovas filmēšanu nevar norādīt, vai Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) pārkāpis likuma prasības.
Kā aģentūra LETA uzzināja DVI, Saeimas deputātiem veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības un ierobežojumi. Likums paredz, ka personas datu apstrādi ir atļauts veikt tikai tad, ja šai rīcībai ir tiesisks un godprātīgs mērķis, ja šo mērķi ir iespējams sasniegt ar konkrēto personas datu apstrādi, ja ieguvums no mērķa sasniegšanas ir lielāks nekā datu subjektam personas datu apstrādes rezultātā radītais aizskārums, ja personas dati tiek apstrādāti mērķim atbilstošā apjomā un ja mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Tomēr DVI papildina, ka likums neparedz aizliegumu vai atļauju, vai konkrētu regulējumu filmēšanas veikšanai publiskās vietās vai citās konkrētās vietās, vai attiecībā uz publiskām personām, politiķiem, valsts amatpersonām vai citām konkrētām personām. Līdz ar to jāizvērtē katra konkrētā gadījuma apstākļi, tajā skaitā tas, kas ir datu subjekts, kāda ir viņa loma sabiedriskajā dzīvē, kādos apstākļos un kādā vietā ir veikta filmēšana, ar kādu mērķi filmēšana ir veikta, kādā apjomā un ar kādu mērķi nofilmētais materiāls tiek publiskots.
DVI norāda, ka Kaimiņš drīkst filmēt sevi, citus deputātus un amatpersonas un publicēt šos videoierakstus bez viņu piekrišanas, ja šai rīcībai pastāv kāds cits tiesisks pamats, tiesisks mērķis, tā ir samērīga un tiek ievērotas citas likuma prasības. DVI atsaucas uz Augstāko tiesu, kas ir atzinusi, ka personas fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu. Proti, nav pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas fotografēšana bez piekrišanas, bet gan vērtējami konkrētie apstākļi.
“Ievērojot to, ka DVI rīcībā nav informācijas par Kaimiņa veiktās konkrētās personas datu apstrādes – filmēšanas un videomateriāla, kas satur Koļegovas kā amatpersonas personas datus, publicēšanu internetā – mērķi un tiesisko pamatu, DVI konkrētajā gadījumā nevar norādīt, vai konkrētās personas datu apstrādes gadījumā Kaimiņš ir pārkāpis likuma noteiktās prasības,” secina iestādē.
Kaimiņš savu sarunu ar Koļegovu, kura ir Valsts vides dienests vadītāja un kura tika izvirzīta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, kas notika Saeimā 8.augustā publicēja savā “Youyube” kanālā. Tajā Koļegova ļoti brīvi izsakās par iemesliem, kāpēc darbu pametusi bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, tāpat pauž viedokli par “Vienotības” iespējamu ietekmi uz iestādi un citiem jautājumiem.
Pats Kaimiņš aģentūrai LETA norādīja, ka amatpersonām nevar būt noslēpumu no sabiedrības, un viņš arī sola vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai pārbaudītu Koļegovas pausto par iespējamo “Vienotības” ietekmi VID.
“Visi Saeimā zina, ka es filmēju,” aģentūrai LETA sacīja Kaimiņš. Taču Koļegova komentēja, ka nav zinājusi, ka saruna tiek ierakstīta.
