Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. jūnijs, 2015
Drukāt

Džebs Bušs apceļo Eiropu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Floridas pavalsts bijušais gubernators un Republikāņu partijas viens no kandidātiem uz ASV prezidenta amatu Džebs Bušs, apmeklējot Vāciju, Poliju un Igauniju, mēģinās pārliecināt sabiedrotos, ka viņa ievēlēšanas gadījumā tiks stiprinātas transatlantiskās saites.

ASV Floridas pavalsts bijušais gubernators no Republikāņu partijas Džebs Bušs vakar, ierodoties Berlīnē, sāka četru dienu vizīti Eiropā, kuras laikā viņš apmeklēs ne tikai Vāciju, bet arī Poliju un Igauniju. Paredzams, ka pēc Eiropas valstu apmeklējuma Bušs jau nākamajā pirmdienā oficiāli paziņos par iesaistīšanos cīņā par Republikāņu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2016. gadā.

Mēģinās apliecināt prasmes ārpolitikā

ASV ietekmīgais laikraksts “The Wall Street Jouranl”, komentējot Buša vizīti Eiropā, norāda, ka ar tās palīdzību Republikāņu partijas viens no spēcīgākajiem kandidātiem nominēšanai prezidenta amatam centīsies demonstrēt solidaritāti ar Eiropas partneriem. Kopš 2007. gada, kad beidzās Buša otrais termiņš Floridas pavalsts gubernatora amatā, Republikāņu partijas gaidāmais nominants cīņā par prezidenta amatu jau devies 89 ārvalstu vizītēs. Tādējādi, kā vērtē ASV politikas apskatnieki, Bušs gatavo spēcīgus pretargumentus kritiķiem, kuri tradicionāli aizrādījuši gubernatoru amatu ieņēmušajiem un pēc prezidenta krēsla tīkojošajiem politiķiem pieredzes trūkumu ārpolitikā.

Vakar vakarā Bušs uzrunāja Vācijas kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu partijas organizētā ekonomikas foruma dalībniekus. Arī Merkele apmeklēja šo saietu, taču viņai nebija plānota oficiāla tikšanās ar viesi no ASV. Tiesa, Bušam šodien paredzētas vairākas tikšanās ar Vācijas valdības pārstāvjiem un uzņēmējiem. Bušs, tāpat kā Vācijas valdības vadītāja Merkele, aktīvi atbalsta Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līguma parakstīšanu starp ASV un ES, un paredzams, ka Bušs vizītes laikā Berlīnē aicinās padziļināt abu valstu ekonomisko sadarbību.

Distancēties no brāļa darbiem

Vācijas vizītes laikā Bušam tomēr nāksies rēķināties ar Vācijas sabiedrības diezgan neviennozīmīgo attieksmi pret Buša ģimeni, paredz ziņu aģentūra “Associated Press”. Vācija ārkārtīgi kritiski attiecās pret Džeba brāļa Džordža Buša jaunākā prezidentūras laikā sākto karu Irākā. Tā laikā sabiedriskās domas pētījumi Vācijā liecināja par to, ka vairāk nekā puse vāciešu neuzticas Buša īstenotajai politikai. Turklāt 2003. gadā Berlīnes ielās, protestējot pret ASV iebrukumu Irākā, izgāja aptuveni pusmiljons cilvēku.

Vienlaikus, kā sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” norādīja Vācijas bijušais ārlietu ministrs Joška Fišers, kas šajā amatā atradās laikā no 1998. līdz 2005. gadam, Džordža Buša vecākā prezidentūra pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē Vācijā tiek vērtēta ievērojami augstāk. “Viņš bija atslēgas figūra Vācijas atkalapvienošanas procesā,” norādīja Fišers. Tiesa, Vācijas politikas apskatnieku vērtējumi liecina, ka vācieši 62 gadus veco Džebu Bušu drīzāk saista ar viņa brāli Džordžu, nevis ar tēva sekmīgo politiku.

Kā sarunā ar britu laikrakstu “The Daily Telegraph”
 norādīja kāds Buša ārpolitikas padomnieks, Berlīnes apmeklējums liecina par to, ka Bušs uzskata Vāciju par “Eiropas centrālo punktu” un svarīgu spēlētāju globālajā ekonomikā un drošības politikā, un tas, pat neskatoties uz to, ka Republikāņu partiju pārstāvošā politiķa un Vācijas valdības uzskati atsevišķos jautājumos varētu atšķirties.

Pret “nežēlīgo pragmatiķi” Putinu

Pēc Vācijas apmeklējuma Bušs dosies uz Poliju un Igauniju, lai apliecinātu savu apņēmību ievēlēšanas gadījumā rūpēties par visu NATO dalībvalstu drošību. Varšavā viņam ir ieplānota tikšanās ar nesen Polijas prezidenta amatā ievēlēto Andžeju Dudu, kuru Polijas politikas apskatnieki nodēvējuši par “proamerikānisku”. “Šis ir ļoti svarīgs ceļojums, kas notiek ļoti svarīgā laikā, kuru raksturo Austrumeiropā valdošā vēl nepieredzētā neskaidrība. Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresija ir ievērojami mainījusi drošības situāciju,” sarunā ar ziņu aģentūru “AP” komentējis Austrumeiropas un Vidus­eiropas politikas eksperts no ASV Vess Mičels.

Iepriekš Džebs Bušs aicinājis NATO izvietot Austrum­eiropā vēl vairāk karavīru un norādījis, ka Savienotajām Valstīm vajadzētu piegādāt Ukrainas armijai aizsardzībai paredzētus ieročus. Krievijas prezidentu Putinu viņš sarunā ar ASV medijiem nodēvējis par “nežēlīgu pragmatiķi”. “Jāpanāk, lai Maskavai ir skaidrs, ka mēs esam nopietni apņēmušies aizsargāt vienīgo aliansi, kas radījusi tik lielu drošību un mieru,” paziņojis Bušs.

Igaunijā Bušam ieplānots apmeklēt NATO izcilības centru kiberdrošības jautājumos, kā arī tikties ar Igaunijas uzņēmējiem un politiķiem. Sarunās ar ASV medijiem Buša ārpolitiskie padomnieki īpaši slavējuši Igaunijas straujo attīstību informācijas tehnoloģiju nozarē, par ko liecinot sekmīgā pretdarbība vērienīgajiem kiberuzbrukumiem, kurus 2007. gadā pret Igaunijas valdības datortīkliem īstenoja Krievijas hakeri.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bušs – vecākais arī nebija veiksmīgs, t.i. gudrs politiķis. Tieši viņš (Bušs – vecākais) apturēja uzvaras gājienu uz Bagdādi “Tuksneša vētras” operācijas noslēguma fāzē, cerībā, ka Irākas tauta pati gāzīs S.Huseinu. Šī kļūda dārgi izmaksāja pēc dažiem gadiem – pienācās sākt otro Irākas karu.

Draugiem Facebook Twitter Google+