Foto: shutterstock.com

Dzeja pievelk
 0

Rīt, 3. septembrī, ar desmit gadus gaidītas grāmatas – jauna Ineses Zanderes dzejas krājuma pieaugušajiem “Putna miegā” – atvēršanu sāksies ikgadējās Dzejas dienas. Šogad tās paies Aspazijas un Raiņa (ak, jā, tieši tā, nevis, kā ierasts – Raiņa un Aspazijas) 150. dzimšanas dienas gaidīšanas zīmē. Arī vizuālais tēls izvēlēts atbil
stošs – Rainis, kurš pievelkas pie stieņa uz jaunās – un nu jau arī vienīgās – LNB ēkas fona.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Dzejas dienas Rīgā turpināsies līdz pat 22. septembrim, kad peldošajā galerijā “Noass” atvērs Ievas Rupenheites dzejas krājumu “Nepāriet”. Pa to vidu visā Latvijā – dzejas ēdienkarte visplašākajam interešu lokam (pilna programma Rīgā un novados “dzejasdienas.lv”). Tostarp 4. septembrī Esplanādē pie Raiņa pieminekļa – Raiņa dzejas lasījumi.

Ņemot vērā noskaņas, kas, vārdā nenosauktas, vējo gaisā, šķita atbilstīgi arī “KZ” Dzejas lapu šoreiz veltīt tieši Rainim. Mīlas liriku šoreiz atstāju malā: šķiet, laiks šodien, tāpat kā pirms simt gadiem, prasa skarbākus vārdus. Arī poēzijā.

Aiz Izīdas plīvura


Zināt visu un tomēr dzīvot,

Dzīvi iz mūžīgās 
tumsas brīvot:

Te tev ir vīrs, te 
darbam lauks,

Dzīve jūs visus karā sauks.

Dārgā brīvība 



Reizi, šo reizi mēs 
tomēr

Par cilvēkiem jutušies esam, –

Tagad mēs zinām, 
kas vīrs!

Tagad mēs jūtam, 
kas gars!

Uguns mums aprija mājas,

Un lauks mūsu asinis dzēra –

Vai tā par dārgi gan pirkts

Nākotnes brīvības vārds?

/”Jaunais spēks”/

Sarkans 
pavediens 



Ko runājam, ko darām,

Ko jūtam katris viens,

Tam cauri velkas 
šalkas

Kā sarkans pavediens:

Par to, kas mums ir darīts,

Ko cietis katris viens,

Par asinīm, kas plūda

Kā sarkans pavediens.

Par to, ko neizdzēsīs

Ne laiks, ne mūžs – neviens,

Kas ies līdz saules 
valstij

Kā sarkans pavediens.

Mazie darbi 



Nenogrimt mazajos darbos

Un ikdienā nezaudēt zvaigznes;

Dūmains un putekļains darbs,

Gaišas lai debesis stāv.

Sīkumos izšķiežas darbi,

Velk cilvēku sīkumu līdzi, –

Lieluma mērķis tik vien

Sīkumiem nozīmi dod.

/”Klusā grāmata”/

Varoņu gaita 



“Nemiņa aiz manis,

Neziņa priekšā,

Negalā neturams

Metos es iekšā:

Liktens un 
skaistums –

Nāci, kas nākdams:

Kalna strauts lejā

Nogāžas krākdams.”

/”Tie, kas 
neaizmirst”/

Labākā skola 



Vislabāk mācot dzīves skola, –

Un kāda ir tā mācība?

– Neviena diena 
netura,

Ko otrai sola.

/”Gals un sākums”/

Vēl lielā tice ir 



Vēl lielā tice ir: veic dzīve nāvi!

Jo dzīvei taisnība.

Aiz saules augstāk ej! par dzīvi stāvi!

CITI ŠOBRĪD LASA

11. 6. Kā darbs iet! Kāds spēku 
pieplūdums!

Kāds prieks, kāds 
plašums!

– Un kāds tālums? – Jā. –

– Nu lūk! projām 
skaties.

Greizsirdība? uz ko? – uz darbu?!

Sieviete mīlot 
sašaurina savu 
aploku, vīrietis 
paplašina.

Vai te traģika?

Kaut astras smaršotu!

Adrastea.

/”Dagdas piecas skiču 
burtnīcas”/

Tev un sev 


Vai visiem sveiks un atsveiks dots nu būtu,

Nu paliekam

Mēs vieni vien ar dziļo dzimtenjūtu.

/”Mūza mājās”/